"Dārgumi gaida atradējus"

"Subbota"

— 2000.06.16.

Pēc britu admiralitātes vērtējuma, visā cilvēces vēsturē tikai jūras katastrofās vien zaudēts gandrīz 20 procentu pasaules zelta un sudraba rezervju, neskaitot zemē apraktos dārgumus.

Lūk, vairāku "noguldījumu" vietas, kas vēl gaida savus atklājējus.

Montesumas dārgumi

Kad 1520.gadā pēdējo acteku impērijas imperatoru sagūstīja spānieši, vietējā aristokrātija vadoņa izpirkšanai savāca dārglietas par 10 miljoniem pašreizējo dolāru. Taču, iekams acteki paguva nogādāt zeltu galvaspilsētā Tenočtitlanā (tagadējā Mehiko), imperators cietumā gāja bojā. Tad acteku augstākie priesteri noslēpa dārgumus vēl šodien neuzietā slēpnī pie Baltā kalna Kanabas pilsētas tuvumā, pašreizējā ASV Jūtas pavalstī.

"Santa Rozas" dārgumi

Šo spāņu galjonu pirāti nogremdēja 18.gadsimta vidū ceļā no Meksikas ostas Verakrusas uz Havanu. Uz tās klāja bija zelta stieņi par 30 miljoniem dolāru. Nesen galjonas korpusu zemūdens treniņu laikā atklāja amerikāņu kara peldētāji — tā dēvētie "roņi" — aizliegtajā zonā savas bāzes Kīvestas tuvumā netālu no Floridas. Pēc tam, kad šo rajonu padarīs brīvi pieejamu, jebkurš ūdenslīdējs varēs mēģināt pacelt dārgumus.

Rommela dārgumi

1943.gadā ievērojamais trešā reiha pulkvedis Erihs Rommels, vācu karaspēkam evakuējoties no Ziemeļāfrikas, deva rīkojumu kastes ar daļu armijas kases slepus nogremdēt pie Korsikas krastiem. Pēc gada Rommels piedalījās atentātā pret Hitleru, un gestapo viņu nogalināja. 6 konteineri ar zeltu un dārglietām par 15 miljoniem dolāru vēl arvien guļ jūras dibenā pie Bastijas ostas.

Jamasitas dārgumi

1944.gadā Filipīnās japāņu ģenerālis pirms bēgšanas no amerikāņu armijas pavēlēja 172 slēptuvēs Manilas tuvumā ierakt vērtības, ko japāņu armija bija sagrābusi Birmā, Malajā un Mandžūrijā 200 miljardu dolāru kopsummā. Visus racējus nošāva, šāvēji izdarīja pašnāvību, bet Jamasitu kā kara noziedznieku 1946.gadā pakāra. Pagaidām izdevies uziet 10 slēpņus ar japāņu dārgumiem. Meklējumi turpinās.