Vējdzirnavu un tulpju zemē. Pie draugiem un sabiedrotajiem

Šodien, 18. janvārī, sākas Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas oficiālā vizīte Nīderlandes Karalistē

Nīderlandes karalienes Beatrikses oficiālais portrets (uz sudraba auduma). Aut. Karla Rodenberga

Vizīte notiek pēc Nīderlandes karalienes Beatrikses ielūguma un ir pirmā kādas Baltijas valsts oficiālā vizīte Nīderlandē. Divās dienās mūsu Valsts prezidente tiksies ar karalieni Beatriksi, premjerministru Janu Peteru Balkenendi un parlamenta abu palātu vadītājiem, apmeklēs Eiropas Zinātņu akadēmiju federāciju Amsterdamā un Leidenes universitāti, kā arī piedalīsies vairākos Nīderlandei raksturīgos pasākumos. Piemēram, ziedu izsolē.
Vairu Vīķi-Freibergu pavada izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un vairākas citas oficiālas personas, kā arī vairāk nekā pussimts Latvijas uzņēmēju.

Attiecību vēsture

Latvijas un Nīderlandes attiecību vēsture iesniedzas viduslaikos, kad Hanzas savienība vienoja Latvijas un Nīderlandes pilsētas. Īpaši ciešas attiecības Latvija un Nīderlande nodibināja 16. – 18.gadsimtā. Jau 16.gadsimtā Nīderlandes kuģotāji dominēja galvenajos tirdzniecības ceļos Baltijas jūrā un Rīga izvērtās par galveno partneri, gūstot holandiešiem aptuveni 60% no visa tirdzniecības apjoma Baltijas jūras austrumu krastā. Rīdzinieki bieži apmeklēja Nīderlandi, nīderlandieši – Rīgu, ne vien tirgojoties, bet arī apgūstot pieredzi arhitektūrā, amatniecībā un citās jomās. Arī Kurzemes hercogisti ar Nīderlandi saistīja gan sadarbība, gan konkurence tirdzniecībā.
Suverēnās Latvijas valsts un Nīderlandes diplomātiskās attiecības sākās 1921.gada 5. martā. 1940.gadā Nīderlande neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā. Latvijas suverenitātes atjaunošanu Nīderlande atzina 1991.gada 27.augustā. 1997.gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo oficiāli atklāja Nīderlandes vēstniecību Rīgā. Savukārt Latvijas vēstniecību Hāgā atvēra 1998.gada janvārī. 2003.gada 23.novembrī nodibināta arī Nīderlandē dzīvojošo latviešu biedrība “Latvija”.
Starp mūsu valstīm notiek aktīvs politiskais dialogs, Ārlietu ministrijas ieviesušas regulāru savstarpēju konsultāciju praksi. 2002.gada jūnijā notika Nīderlandes kroņprinča Vilema Aleksandra un princeses Maksimas oficiālā vizīte Latvijā. 2002.gada 22.novembrī NATO Prāgas sammita laikā Latvijas Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga jau tikās ar Nīderlandes premjerministru J.P.Balkenendi.

Tipiska kanāliem bagātās Nīderlandes ainava. “Holland, 2005”. Published by Dutch Ministry of Foreign Affairs

Sadarbības daudzpusējība

Kopš 2004.gada 2. aprīļa Latvija ir Nīderlandes sabiedrotā NATO un kopš 1. maija – Eiropas Savienībā (ES). Šis apstāklis pavēris jaunas iespējas abu valstu sadarbībai, kam jau bija likts labs pamats trīspadsmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Nīderlandes valdība ik gadu Latvijas studentiem piedāvā iespējas saņemt stipendijas studijām maģistrantūrā un doktorantūrā Nīderlandē. Liela daļa Latvijas valsts un privāto augstākās izglītības iestāžu noslēgušas sadarbības līgumus ar Nīderlandes augstskolām un praktizē studentu, pasniedzēju un zinātnieku apmaiņu. Latvijas Universitāte sadarbojas ar Tventes universitāti, Groningenas universitāti, Neimegenas Katoļu universitāti, kā arī ar Amsterdamas universitāti. 2004.gadā Latvijas Universitāte iestājās arī vienā no lielākiem Eiropas universitāšu tīkliem – Utrecht Network, ko administrē Utrehtas universitāte. Rīgas Tehniskā universitāte veiksmīgi sadarbojas ar Delftas Tehnoloģiju universitāti, bet J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – ar Enshedes konservatoriju un Utrehtas Mākslas augstskolu. Sadarbības partneri Nīderlandē ir arī Latvijas Mākslas akadēmijai, Jūras akadēmijai, Rīgas Starptautiskajai ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolai, Rēzeknes augstskolai, Ventspils un citām augstskolām.
Latvija ar Nīderlandi izveidojusi arī plašus reģionālus kontaktus. Kopš 1990.gada mūsu valsts sadarbojas ar Overeiselas provinci Nīderlandē vides aizsardzības, tieslietu, satiksmes, tūrisma un pašvaldību jomā. Sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Rīgai, Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.
Nozīmīga ir Latvijas un Nīderlandes sadarbība labklājības un sociālajos jautājumos. Nīderlandes Sabiedrības veselības skola sadarbībā ar Nīderlandes Ārlietu ministriju ir rīkojusi kursus ES kandidātvalstu iestāžu darbiniekiem par sabiedrības veselības aizsardzības politikas jautājumiem ES.
Šie ir tikai daži no Latvijas un Nīderlandes nu jau tradicionālās sadarbības virzieniem, kam jaunus impulsus noteikti dos arī šodien sākusies Latvijas Valsts prezidentes oficiālā vizīte Nīderlandē.

Pēc Ārlietu ministrijas informācijas

Uzziņai:

Nīderlandes teritorija (42 tūkstoši kvadrātkilometru) ir par trešdaļu mazāka nekā Latvijas, taču tajā dzīvo trīsarpus reizes vairāk cilvēku. Nīderlande ir viena no pasaules bagātākajām valstīm, tās iekšzemes kopprodukts, pēc prognozētajiem datiem, pērn bija 437 miljardi eiru jeb vidēji 268 000 eiru uz katru iedzīvotāju.