Sociālajā politikā daudz jaunumu

Minimālās darba algas paaugstināšana ir galvenā šā gada Labklājības ministrijas (LM) prioritāte – tā vakar, 17.janvārī, preses konferencē uzsvēra labklājības ministre Dagnija Staķe. Viņa cer jau tuvākajā laikā rosināt valdību noteikt, ka ar 2006.gadu minimālā alga valstī būtu jāpalielina līdz 100 latiem. Ministre arī atzina, ka LM minimālās darba algas palielināšana šķiet svarīgāka par ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu. Pašlaik 30% no visām sociālajām iemaksām tiek veikti tieši no minimālās darba algas.

Dagnija Staķe Foto: Arnis Blumbergs,“LV”

Pieaug pensijas un pabalsti

Runājot par pērnā gada prioritātēm, kas šogad iemiesojušās dzīvē, D.Staķe minēja ar 1.oktobri palielināto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 296 latiem. Tāpat no šā gada 1.janvāra būtiski palielināts bērna kopšanas pabalsts, sasniedzot 70% no vecāka, kurš bērnu kopj, darba algas pēdējos 12 mēnešos. Vecākiem, kuri nav sociāli apdrošināti, pabalsts būs 50 latu. No viena līdz divu gadu vecumam bērna kopšanas pabalsts būs 30 latu.
No šā gada 1.janvāra ar celiakiju slimie bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte, saņem ikmēneša pabalstu – 50 latus – pārtikas iegādei.
Tāpat ar 1.janvāri līdz 35 latiem mēnesī paaugstināts pabalsts Černobiļas atomelektro-stacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.
No šā gada 1.janvāra valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus var saņemt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, politiski represētie, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.
Ar šā gada 1.aprīli spēkā varētu stāties grozījumi likumā, kas uzlabos finansiālo stāvokli tiem cilvēkiem, kuriem gan tika ieturētas sociālās iemaksas, bet darba devējs tās nebija pārskaitījis laikā no 1991. līdz 2001.gadam.
Pagājušajā gadā arī paaugstināta to veselības un sociālās aprūpes darbinieku darba samaksa, kas strādā LM padotības iestādēs.

Iecerēts paaugstināt pensijas

Būtiska šā gada prioritāte līdztekus minimālās darba algas paaugstināšanai, kas tāpat varētu īstenoties tikai 2006.gadā, ir mazo pensiju paaugstināšana, īpaši cilvēkiem ar lielu darba stāžu. Lai to izdarītu, ir jāpieņem grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, paredzot noteikt ikmēneša piemaksu mazo pensiju saņēmējiem valsts sociālās apdrošināšanas budžeta iespējās. 2006.gadā vidējā piemaksa pensionāriem, kuriem pensijas nepārsniedz 105 latus un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, varētu sasniegt apmēram 6,63 latus. Tam nākamajā gadā būtu nepieciešami 30 miljoni latu. Pensiju indeksācijas rezultātā (1.aprīlī un 1.oktobrī) šogad pensijas varētu palielināties vidēji par 4 latiem. Pagājušajā gadā tās pieauga vidēji gandrīz par 9 latiem.
Ar nākamo gadu paredzēts ieviest jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna invalīda kopšanas pabalstu 50 latu apmērā. Laiku, kad tiek kopts bērns invalīds, paredzēts ieskaitīt pensiju apdrošināšanā. Bet, domājot par cilvēku ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, šogad paredzēts izstrādāt pamatnostādnes invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas politikai, kā arī rīcības plānu.
Salīdzinājumā ar 2004.gadu šogad vairāk nekā dubultojies finansējums (5,6 miljoni latu un 14 miljoni latu) aktīvo nodarbinātības pasākumu realizēšanai.
Savu darbu šogad sāk pasākumu plāns Valsts darba inspekcijas administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības mazināšanu. Diemžēl šogad nav paredzēta nauda nedz darba inspektoru algu palielināšanai, nedz veselības apdrošināšanai.
Ar šā gada 1.janvāri “Equal” projektu pieteicēji var sākt apzināt un piesaistīt starptautiskos sadarbības partnerus. Tos iespējams atrast Eiropas Komisijas mājas lapā. Tāpat turpināsies struktūrfondu nacionālo programmu, grantu shēmu un atklāto projektu konkursu ieviešana.

Lapusi sagatavojusi

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv