Kas iegūs no Līguma par konstitūciju Eiropai?

Jo Leinens, Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētājs

EP deputāti pēc balsojuma, kurā atbalstīja Līgumu par konstitūciju Eiropai Avots: Eiropas Parlaments

Līgums par konstitūciju Eiropai ir vēsturisks dokuments. Tas veicinās visu 25 Eiropas Savienības (ES) valstu turpmāko sadarbību un iedzīvotāju līdzdalības iespējas Eiropas politikas veidošanā. Pēc Līguma stāšanās spēkā ieguvēji būs visi.

Varas groži pilsoņu rokās

Konstitūcija skaidri parāda, ka ES nav tikai ekonomiska, bet arī vērtību kopiena. Tā balstās uz Eiropas pilsoņu kopējiem mērķiem un interesēm. Tā Eiropas nākotnes politiku veido demokrātiskāku, pārredzamāku un produktīvāku. Gan Eiropas Parlaments (EP), gan arī nacionālie parlamenti varēs vairāk iesaistīties Eiropas likumdošanas procesā. Nākotnē EP vēlēs Eiropas Komisijas prezidentu. Tas nozīmē, ka arī ES pilsoņi lielākā mērā varēs ietekmēt Eiropas politiskos procesus.

Eiropa tuvāka pilsoņiem

Līdz ar Līguma par konstitūciju Eiropai stāšanos spēkā vairāk ES norisēs tiks iesaistītas arī rajonu un reģionu pašvaldības. Eiropa kļūs tuvāka tās iedzīvotājiem. ES rajonu un reģionu pašvaldības iegūs lielākas lemšanas tiesības, piedaloties dažādās Eiropas programmās. Uzlabosies arī pilsoniskais dialogs ar nevalstiskajām organizācijām. Būtiski ikvienu nodrošināt ar savlaicīgu informāciju par Eiropas politiku un arī paredzēt iespējas izteikt savas vēlmes un apsvērumus lēmumu pieņemšanas procesā.
Bez tam konstitūcija sekmēs demokrātiju ES līmenī, piemēram, savācot vienu miljonu iedzīvotāju parakstu no vairākām dalībvalstīm, iedzīvotāji varēs Eiropas iestādēm pieprasīt iekļaut darba kārtībā un lemt par kādu politisku jautājumu. Arī Pamattiesību hartas iekļaušana konstitūcijā ES iedzīvotājiem dod papildu tiesības un brīvības. Tāpēc ir tik svarīgi pieņemt konstitūciju vai nu nacionālajā parlamentā, vai arī tautas nobalsošanā.

Stiprinās Eiropu pasaulē

Konstitucionālais līgums nostiprina Eiropas lomu pasaulē. ES veido 25% no kopējās pasaules tirdzniecības un finansē 50% no visas starptautiskās palīdzības. Tomēr nereti pati Eiropa šodien ir bezspēcīga un nespēj panākt savu vērtību un mērķu reālu īstenošanu. Konstitūcija nostiprina Eiropas valstu kopīgo ārpolitiku un drošības politiku. Nākotnē pasaulē eiropiešu viedokli ar vienu balsi pārstāvēs viens Eiropas ārlietu ministrs.
Dalībvalstīm svarīga arī “palīdzības klauzula”. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstis apņemas darboties kopīgi uzbrukumu vai neparedzētu katastrofu gadījumos. Tādējādi tiks paaugstināta gan Eiropas iedzīvotāju iekšpolitiskā, gan arī ārpolitiskā drošība. Tiek uzlabota sadarbība sevišķi smagu noziegumu, piemēram, terorisma, narkotiku tirdzniecības un cilvēku tirdzniecības, apkarošanai. Valstis, kuras vēlas, ES ietvaros var koordinēt arī savu militāro potenciālu, tādējādi izvairoties no dubulta darba un izmaksām, bet vienlaikus arī paaugstinot Eiropas drošības sistēmas ietekmi.

Pamatā – sabiedrības ilgtspējīga attīstība

Konstitūcija ietver idejas un priekšlikumus par to, kā attīstīt Eiropas sociālo modeli. Viens no Eiropas politikas mērķiem ir veicināt lielus pētniecības un jaunievedumu projektus, Eiropas pētniecības telpā piesaistot pasaules izcilākos zinātniekus. Līgums mudina cīnīties pret nabadzību un izstumtību, kā arī par sociālās vienlīdzības politiku un pilnīgu nodarbinātību. Eiropas iekšējā tirgus konkurence tiek papildināta ar sociālajiem un vides aizsardzības kritērijiem. Konstitūcijas mērķis ir sabiedrības ilgtspējīga attīstība, stingri ievērojot ekonomiskos, sociālos un vides aizsardzības aspektus.

Līgums kā kompromiss

Eiropas konstitūcija ir 25 Eiropas valstu priekšstatu un vēlmju kompromiss. Šis pamatlīgums ne par soli neatkāpjas no Nicas līguma. Tieši pretēji – daudzās jomās vērojami papildinājumi ceļā uz demokrātisku un ekonomiski spēcīgu, kā arī sociāli progresīvu Eiropu.
Lai Līgums stātos spēkā, vajadzīgs 25 ES dalībvalstu iedzīvotāju atbalsts. Pēc vairāk nekā 50 gadu apvienošanās politikas īstenošanas rezultātā ir piepildījušies divi eiropiešu sapņi: cilvēkiem ir miers un brīvība tādā apjomā kā nekad iepriekš. Tagad viens no dienaskārtības jautājumiem ir labklājības un drošības garantēšana vairāk nekā 450 miljoniem cilvēku. Eiropas konstitūcija sniedz ne tikai ietvaru un pamatus, uz kuriem mēs varam balstīt kopīgu politiku mūsu kontinentā, bet arī vadlīnijas auglīgai sadarbībai citās pasaules daļās.
Eiroparlaments ar pārliecinošu vairākumu teicis “jā” Eiropas konstitūcijai. 732 Eiropas deputāti turpmākajos mēnešos piedalīsies diskusijās, lai izskaidrotu konstitūcijas mērķus un saturu. Līgums par konstitūciju ir to Eiropas ideju, kultūru un sapņu grāmata, ko Eiropa pārstāv šodien. Šī Eiropas grāmata nedrīkst palikt tikai uz papīra, bet ir jāpiepilda ar reālu darbību. Turpmāko mēnešu debates par konstitūcijas pieņemšanu liek domāt un runāt par Eiropu, un es aicinu visus piedalīties šajās debatēs par mūsu kopīgo Eiropas nākotni!