Vai Eiropa palīdzēs vētras postītajai Latvijai?

Ministru prezidents Aigars Kalvītis apskata vētras postījumus Talsu rajonā 14.janvārī Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Solidaritātes fonds – lielākiem postījumiem

Visticamāk, Latvija vētras seku likvidēšanai nevarēs iegūt līdzekļus no Eiropas Solidaritātes fonda, ko izmanto dabas katastrofu radīto zaudējumu novēršanai, ziņo aģentūra LETA. Tā vietā naudu postījumu novēršanai varētu iegūt no lauksaimniecības atbalstam paredzētajiem fondiem vai citiem struktūrfondiem.
Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra Andra Piebalga biroja vadītājs Andris Ķesteris skaidro, ka galvenais iemesls varētu būt nodarīto zaudējumu apjoms. Lai šo fondu sāktu izmantot, zaudējumiem jāsasniedz 0,6% no nacionālā kopienākuma jeb Latvijas gadījumā 38 miljoni latu. Pašlaik zināmie vētras nodarītie zaudējumi Latvijā pārsniedz 15 miljonus latu. Tomēr šī summa vēl var pieaugt, jo tajā nav iekļauti zaudējumi “Latvenergo”, telefona sakaru operatoriem, mežiem un privātajām biznesa struktūrām. Plānots, ka lielāka skaidrība par iespējamo Eiropas palīdzību varētu būt šodien, kad finanšu ministrs Oskars Spurdziņš tiksies ar A. Piebalgu.
Latvijas valdība ir saņēmusi Eiropas Komisijas formulārus un metodes zaudējumu aprēķināšanai, lai pilnībā informētu komisiju par zaudējumu apmēru. Līdzekļi postījumu novēršanai varētu nākt no lauksaimniecības atbalstam paredzētajiem fondiem vai citiem struktūrfondiem. Summas, kas tiek izmantotas lauksaimniecības potenciāla atjaunošanai, tad varētu novirzīt vētras postījumu novēršanai.

Postītajiem mežiem – nauda no struktūrfondiem

Lai gan valstij kopumā par palīdzību no Eiropas fondiem vēl jācīnās, vakar Zemkopības ministrija paziņoja, ka izstrādājusi noteikumu grozījumus, kas dos iespēju pieteikties ES struktūrfondu finansējumam vētrā cietušo meža platību atjaunošanai. Aģentūra LETA informē, ka šādu iespēju ministrija jau esot iestrādājusi ES struktūrfondu izmantošanas vadlīnijās, kas tagad jāapstiprina struktūrfondu padomei.
“Izmaiņas paredz, ka pretendēt uz simtprocentīgu ES un valsts finansējumu mežu atjaunošanai varēs visi mežu īpašnieki, kuru īpašumi izpostīti vētras laikā. Visas izmaksas tiks segtas tikai pēc projektu īstenošanas,” skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Iepriekš šā ES finansējuma sadaļa bija paredzēta tikai meža ugunsgrēku radīto postījumu segšanai, tagad tā papildināta ar iespēju atjaunot mežu pēc vētras nodarītajiem postījumiem. Par konkrētu finansējumu, uz kuru varēs pretendēt meža īpašnieki, tiks lemts pēc vadlīniju apstiprināšanas.
“Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka orkāns Latvijas mežiem cirtis dziļas brūces. Stiprajā vētrā Latvijā nogāzti vismaz 5,9 miljoni kubikmetru koksnes. Turklāt tie ir tikai provizoriskie aprēķini, kas atklājas pēc sākotnējās postījumu apzināšanas, – iespējams, postījumi izrādīsies lielāki.
Lielākie postījumi mežiem nodarīti Kurzemē. Īpaši smagi cietuši meži Kuldīgas un Tukuma rajonā. Jāatgādina, ka postījumiem mežos var būt tālejošas sekas, ko nedrīkstētu pieļaut. Lauzto un bojāto koku koksne, ja to laikus nenovāc un neapstrādā, zaudē kvalitāti. Turklāt, ja vēja gāztie koki netiek laikā novākti, tie var kļūt par kaitēkļu paradīzi. Koksne un tās izstrādājumi Latvijas eksportā ieņem nozīmīgāko vietu. Pērn desmit mēnešos tie ieņēma 31,7% no Latvijas eksporta kopvērtības. Gadā Latvijā tiek izcirsti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koksnes.

“LV” informācija