Ministru kabineta noteikumi Nr.39
Rīgā 2005.gada 11.janvārī (prot. Nr.3 39.§)
Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta otro daļu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 10.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā Latvijā reģistrētiem komersantiem, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zvejnieku un zemnieku saimniecībām un kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk — pretendenti) tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā (turpmāk — atļauja (licence)), ja tie pretendē zvejot:
1.1.1. starptautiskajos un
citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras;
1.1.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes
ūdeņiem;
1.1.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
ūdeņos;
1.1.4. iekšējos ūdeņos;
1.2. valsts nodevas likmes un maksāšanas kārtību.
2. Komercdarbībai zvejniecībā, kas ir saistīta ar zivju ieguvi un pirmapstrādi uz zvejas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa, kā arī nozvejoto zivju piedāvājumu tālākai tirdzniecībai vai apstrādei, attiecīgu atļauju (licenci) izsniedz:
2.1. Valsts zivsaimniecības
pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) saskaņā ar
Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas (turpmāk —
licencēšanas komisija) pieņemto lēmumu — šo noteikumu 1.1.1.,
1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos gadījumos;
2.2. pašvaldības dome (padome) saskaņā ar tās sēdē vai tās
izveidotas licenču izsniegšanas komisijas sēdē pieņemto lēmumu ?
šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos gadījumos.
3. Komercdarbībai zvejniecībā katrā no šo noteikumu 1.punktā minētajiem gadījumiem ir nepieciešama atsevišķa atļauja (licence), un tās saņēmējam nav tiesību atļauju (licenci) nodot citai personai.
4. Šo noteikumu 2.punktā minētais licencēšanas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) lēmums (arī pašvaldības domes (padomes) izveidotas licenču izsniegšanas komisijas lēmums) ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
II. Licencēšanas komisijas izveidošanas pamatprincipi
5. Licencēšanas komisiju izveido ar zemkopības ministra rīkojumu. Licencēšanas komisijā iekļauj šādu organizāciju un institūciju pilnvarotas personas:
5.1. Zivsaimniecības pārvalde
(četri pārstāvji ? tajā skaitā komisijas priekšsēdētājs un
priekšsēdētāja vietnieks);
5.2. valsts aģentūra “Latvijas zivju resursu aģentūra”
(viens pārstāvis);
5.3. Valsts vides dienests (viens pārstāvis);
5.4. Vides ministrija (viens pārstāvis);
5.5. Latvijas Pašvaldību savienība (viens pārstāvis);
5.6. Latvijas Zvejnieku federācija (viens pārstāvis);
5.7. Latvijas Zivsaimnieku asociācija (viens
pārstāvis);
5.8. Latvijas Zivrūpnieku savienība (viens pārstāvis).
6. Licencēšanas komisijas
darbu vada tās priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā —
priekšsēdētāja vietnieks.
7. Licencēšanas komisijas sēdes protokolē Zivsaimniecības
pārvaldes apstiprināts atbildīgais sekretārs.
8. Ja licencēšanas komisijas loceklis pārkāpj pilnvaras vai
rīkojas pretlikumīgi, zemkopības ministrs ar attiecīgu rīkojumu
atbrīvo to no licencēšanas komisijas locekļa pienākumu
pildīšanas.
9. Licencēšanas komisijas darbu tehniski apkalpo un atļaujas
(licences) noformē Zivsaimniecības pārvalde.
III. Atļaujas (licences) saņemšanai iesniedzamie dokumenti
10. Pretendents, kas vēlas saņemt atļauju (licenci), iesniedz Zivsaimniecības pārvaldē (licencēšanas komisijas atbildīgajam sekretāram) vai attiecīgajā pašvaldībā šādus dokumentus:
10.1. licencēšanas komisijai
vai attiecīgajai pašvaldībai adresētu iesniegumu
(1.pielikums);
10.2. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību
(kopiju);
10.3. iepriekšējā gada bilances un peļņas vai zaudējumu
aprēķinu (kopiju) vai gada ienākumu deklarāciju (kopiju) un
dokumentu, kas apliecina ienākumus no saimnieciskās darbības
(kopiju);
10.4. zvejas kuģa kuģošanas spējas apliecību (kopiju), lai
saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2.
un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos, vai mazizmēra kuģošanas
līdzekļa reģistrācijas apliecību (kopiju), lai saņemtu atļauju
(licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos
ūdeņos;
10.5. zvejas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nomas
līgumu (kopiju), ja zvejai paredzēts izmantot nomātu zvejas kuģi
vai mazizmēra kuģošanas līdzekli;
10.6. informāciju par plānotiem zvejas apjomiem, zvejas
vietām vai zvejas rajoniem un zvejas rīkiem;
10.7. iepriekšējā periodā noslēgto rūpnieciskās zvejas
tiesību nomas līgumu (kopiju) un ikgadējā nomas līguma protokolu
(kopiju), lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai Baltijas jūras
un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.
IV. Licencēšanas komisijas darbība
11. Pretendenta iesniegumu un citus šo noteikumu 10.punktā paredzētos dokumentus licencēšanas komisijas atbildīgais sekretārs reģistrē šim nolūkam paredzētā žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:
11.1. uz iesnieguma tiek
izdarīta atzīme par attiecīgo dokumentu pieņemšanu;
11.2. pēdējā iesniegtā dokumenta reģistrēšanas datums tiek
uzskatīts par visu dokumentu iesniegšanas datumu;
11.3. iesniedzot dokumentu kopijas, pretendents uzrāda to
oriģinālus.
12. Licencēšanas komisija
pretendenta iesniegumu izskata 30 kalendāra dienu laikā no
dokumentu iesniegšanas datuma. Ja ir objektīvi iemesli iesniegto
dokumentu papildu pārbaudei, šo termiņu var pagarināt vēl par 30
kalendāra dienām, attiecīgi informējot pretendentu.
13. Licencēšanas komisijas sēdes tiek sasauktas pēc
vajadzības atkarībā no pretendentu iesniegumu daudzuma vai to
izskatīšanas termiņiem.
14. Licencēšanas komisijas
sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā
— priekšsēdētāja vietnieks.
15. Uz licencēšanas komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts
jautājums par atļaujas (licences) piešķiršanu konkrētam
pretendentam, licencēšanas komisijas priekšsēdētājs, ja
nepieciešams, var uzaicināt pretendentu vai tā pārstāvi.
16. Licencēšanas komisijas sēdes tiek protokolētas.
Protokolu paraksta licencēšanas komisijas priekšsēdētājs un
atbildīgais sekretārs. Licencēšanas komisijas darba materiāli
glabājas Zivsaimniecības pārvaldē.
17. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja
sēdē piedalās divas trešdaļas licencēšanas komisijas
locekļu.
18. Licencēšanas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu
vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, noteicošā ir komisijas
priekšsēdētāja balss.
19. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
19.1. atļaujas (licences)
izsniegšanu;
19.2. atļaujas (licences) termiņa pagarināšanu;
19.3. atļaujas (licences) pārreģistrāciju;
19.4. atteikumu izsniegt atļauju (licenci);
19.5. izsniegtās atļaujas (licences) anulēšanu.
20. Ja pieņemts lēmums par
atļaujas (licences) izsniegšanu, Zivsaimniecības pārvalde piecu
darbdienu laikā izsniedz atļauju (licenci) (2.pielikums).
21. Izsniegtās atļaujas (licences) tiek numurētas. Atļaujas
(licences) numurā pirmās divas zīmes ir burti, kas apzīmē
attiecīgos ūdeņus, kuros atļauts veikt komercdarbību
zvejniecībā:
21.1. ZS — starptautiskajos
un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras;
21.2. ZJ — Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes
ūdeņiem;
21.3. ZK — Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
ūdeņos.
22. Atļauju (licenci)
paraksta licencēšanas komisijas priekšsēdētājs vai viņa
vietnieks.
23. Izsniegtās atļaujas (licences) tiek reģistrētas
cauršūtā, numurētā un apzīmogotā reģistrācijas žurnālā.
V. Atļaujas (licences) izsniegšanas kārtība komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos
24. Pretendenta iesniegumu un citus šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus pašvaldībā reģistrē šim nolūkam paredzētā žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:
24.1. uz iesnieguma tiek
izdarīta atzīme par attiecīgo dokumentu pieņemšanu;
24.2. pēdējā iesniegtā dokumenta reģistrēšanas datums tiek
uzskatīts par visu dokumentu iesniegšanas datumu;
24.3. iesniedzot dokumentu kopijas, pretendents uzrāda to
oriģinālus.
25. Pašvaldības dome (padome)
vai tās izveidotā licenču izsniegšanas komisija pretendenta
iesniegumu izskata pašvaldības domes (padomes) vai licenču
izsniegšanas komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no visu
dokumentu iesniegšanas datuma.
26. Uz pašvaldības domes (padomes) vai tās izveidotās
licenču izsniegšanas komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts
jautājums par atļaujas (licences) piešķiršanu konkrētam
pretendentam, pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai
licenču izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams,
var uzaicināt pretendentu vai tā pārstāvi.
27. Pašvaldības dome (padome) vai tās izveidotā licenču
izsniegšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
27.1. atļaujas (licences)
izsniegšanu;
27.2. atļaujas (licences) termiņa pagarināšanu;
27.3. atļaujas (licences) pārreģistrāciju;
27.4. atteikumu izsniegt atļauju (licenci);
27.5. izsniegtās atļaujas (licences) anulēšanu.
28. Ja pieņemts lēmums par
atļaujas (licences) izsniegšanu, attiecīgā pašvaldība piecu
darbdienu laikā izsniedz atļauju (licenci) (3.pielikums).
29. Atļauju (licenci) paraksta vietējās pašvaldības domes
(padomes) vai tās izveidotās licenču izsniegšanas komisijas
priekšsēdētājs.
30. Attiecīgā pašvaldība par komercdarbībai zvejniecībā
iekšējos ūdeņos izsniegtajām atļaujām (licencēm) reizi pusgadā,
bet ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam un 2.janvārim informē
Zivsaimniecības pārvaldi.
VI. Atļaujas (licences) izsniegšana, termiņa pagarināšana, pārreģistrācija un anulēšana
31. Atļauja (licence) tiek
piešķirta un izsniegta uz laiku no viena līdz pieciem
gadiem.
32. Atļaujas (licences) derīguma termiņu zvejošanai šo
noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos
nosaka, ņemot vērā zvejas kuģa kuģošanas spējas apliecības
derīguma termiņu, izņemot šo noteikumu 33. un 34.punktā minētos
gadījumus.
33. Atļaujas (licences) derīguma maksimālo termiņu (pieci
gadi) samazina, izvērtējot šādus kritērijus:
33.1. iedalīto zvejas limitu
nepilnīga izmantošana iepriekšējā atļaujas (licences) darbības
periodā;
33.2. Valsts vides dienesta konstatētie zvejas noteikumu
pārkāpumi;
33.3. iesniegtajos dokumentos norādītie zaudējumi par
saimniecisko darbību iepriekšējos gados.
34. Atļauju (licenci) izsniedz uz vienu gadu, ja pretendents:
34.1. plāno zvejot
starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas
jūras vai Baltijas jūrā, vai Rīgas jūras līcī aiz piekrastes
ūdeņiem ar nomātiem zvejas kuģiem;
34.2. iepriekšējā atļaujas (licences) darbības periodā ar
vienu zvejas kuģi gada laikā ir divreiz pārkāpis normatīvajos
aktos noteiktos zvejas noteikumus.
35. Pēc atļaujas (licences)
derīguma termiņa beigām atļauja (licence) var tikt pagarināta uz
laikposmu līdz pieciem gadiem. Iesniegumu par atļaujas (licences)
termiņa pagarināšanu iesniedz vismaz divus mēnešus pirms
iepriekšējās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām.
36. Lai pieņemtu lēmumu par atļaujas (licences) derīguma
termiņa pagarināšanu, licencēšanas komisija vai attiecīgā
pašvaldība ir tiesīga pieprasīt pretendentam atkārtoti iesniegt
atsevišķus šo noteikumu III nodaļā minētos dokumentus.
37. Ja atļauja (licence) ir nozaudēta, Zivsaimniecības
pārvalde vai attiecīgā pašvaldība pēc atļaujas (licences)
īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniedz atļaujas
(licences) dublikātu. Ja pretendents maina nosaukumu vai
juridisko statusu, atļauju (licenci) pārreģistrē.
38. Atļauja (licence) tiek anulēta, ja pretendents atļaujas
(licences) darbības periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā ir
trīsreiz vai vairāk reižu pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos
zvejas noteikumus vai pārtraucis komercdarbību zvejniecībā.
39. Ja atļauja (licence) ir anulēta, pretendentam to
atkārtoti piešķir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
VII. Atļaujas (licences) izsniegšanas atteikums
40. Licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu šādos gadījumos:
40.1. iesniegtie dokumenti ir
neprecīzi vai kļūdaini, un pretendents licencēšanas komisijas
sēdē nevar sniegt attiecīgu paskaidrojumu par to saturu;
40.2. pretendentam ir nodokļu parādi;
40.3. zvejas kuģa (kuģu) iegāde, jaunu zvejas kuģu būve vai
cita kuģa pārbūve par zvejas kuģi nav saskaņota ar
Zivsaimniecības pārvaldi;
40.4. iepriekš nelicencētiem pretendentiem zvejai Baltijas
jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas nav pieejami
vismaz šādi zvejas limiti, kas nodrošinātu komercdarbību
zvejniecībā:
40.4.1. 70 tonnu mencu vai 640 tonnu reņģu un brētliņu ?
traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu 220 kilovatu (kW) un
lielāku;
40.4.2. 240 tonnu reņģu, brētliņu ? traļu zvejas kuģiem ar
dzinēja jaudu no 110 līdz 220 kilovatiem (kW);
40.4.3. 4200 gabalu lašu vai 50 tonnu mencu — tīklu zvejas
kuģiem ar dzinēja jaudu no 110 līdz 220 kilovatiem (kW);
40.5. pretendents iepriekšējās atļaujas (licences) darbības
periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā trīsreiz vai vairāk reižu
pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus.
41. Nosakot kopējo zvejas
limitu dažādu zivju sugu zvejai, saskaņā ar šo noteikumu
40.4.apakšpunktu tiek izmantota pārrēķina attiecība, kurā 1 tonna
mencu tiek pielīdzināta 8,7 tonnām reņģu vai brētliņu vai 82
gabaliem lašu.
42. Pašvaldības dome (padome) vai tās izveidotā licenču
izsniegšanas komisija ir tiesīga atteikt atļauju (licenci)
pretendentam šādos gadījumos:
42.1. iesniegtie dokumenti ir
neprecīzi vai kļūdaini, un pretendents pašvaldības sēdē nevar
sniegt attiecīgu paskaidrojumu par to saturu;
42.2. pretendentam ir nodokļu parādi;
42.3. pašvaldībai nav pieejami brīvi zvejas limiti;
42.4. pretendents iepriekšējās atļaujas (licences) darbības
periodā gada laikā trīsreiz vai vairāk reižu pārkāpis
normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus.
VIII. Valsts nodeva par atļauju (licenci)
43. Atbilstoši šo noteikumu 1.punktā minētajiem ūdeņiem ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes par atļaujas (licences) saņemšanu:
43.1. starptautiskajos un
citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras — 50 latu;
43.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes
ūdeņiem — 25 lati;
43.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos —
10 latu;
43.4. iekšējos ūdeņos — 5 lati.
44. Par atļaujas (licences)
pārreģistrāciju pretendents maksā valsts nodevu 10 procentu
apmērā no šo noteikumu 43.punktā paredzētās valsts nodevas
likmes.
45. Atļaujas (licences) saņēmējs valsts nodevu samaksā pirms
atļaujas (licences) saņemšanas.
46. Valsts nodevu par atļauju (licenci) zvejošanai šo
noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos
ieskaita valsts pamatbudžetā.
47. Valsts nodevu par atļauju (licenci) zvejošanai šo
noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos ieskaita attiecīgās
paš-valdības budžetā.
IX. Noslēguma jautājumi
48. Līdz šo noteikumu spēkā
stāšanās dienai izsniegtās speciālās atļaujas (licences)
zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā
atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.
49. Šo noteikumu VIII nodaļa stājas spēkā ar 2005.gada
1.septembri.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 19.janvāri.
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.39
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.39
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 11.janvāra noteikumiem Nr.39
Zemkopības ministrs M.Roze