"Gadsimta atklājumi"

"Subbota"

— 2000.08.11.

1971

Cīņai ar apkārtējās vides piesārņošanu dibināta starptautiskā organizācija "Greenpeace". Amerikāņu korporācija "Intep" izgudro mikroprocesoru — miniatūru ierīci, kas samontēta vienā mikroshēmā un ko izmanto datoros informācijas apstrādei.

1972

Radīts pirmais kasešu videomagnetofons lietošanai mājās. Sastādīta pirmā datorspēle "Pong".

1973

Pirmoreiz izdodas izaudzēt teļu no iesaldēta embrija. Kseroksa debija.

1974

ASV un Lielbritānijā modē nāk strīkings — ātrs kailu cilvēku skrējiens sabiedriskās vietās.

1975

ASV tirdzniecībā parādās pirmie personālie datori. S.Milstains un G.Kolers no Kembridžas universitātes (Lielbritānija) ar klonēšanas metodi iegūst jaunus organismus (rada mikroorganismus ar pilnīgi identiskām ģenētiskajām pazīmēm).

1976

Britu kompānija "Monotype" rada lāzeru burtliekamo mašīnu. Vācu kompānija "Keifel und Esser" izgatavo pēdējo logaritmisko lineālu.

1977

Tirgū pirmoreiz parādās masu lietošanas personālais dators "Apple II". Ņujorkā diviem homoseksuālistiem atklāta reta ļaundabīga slimība — Karpozi sarkoma ((pirmie AIDS upuri Nujorkā). PSRS ledusgabala vidū atrasts 40 tūkstošu gadu vecs mamuta mazulis.

1978

Tiek izlaista pirmā fotokamera ar automātisku fokusa iestādīšanu. Lielbritānijā pasaulē parādās pirmais "mēģenes bērns" — Luiza Brauna. ASV krosa kurpes aizņem pusi no visa pārdoto apavu daudzuma. Popularitātes kalngalu sasniedz disko stils.

1979

Kompānija "Philipps" izveido disku "Laservision" attēla ierakstu sistēmu.

1980

Japāņu kompānija "Sony" rada kabatas magnetofonu ar ieraksta un atskaņošanas funkcijām. Britu televīzijā demonstrētā dokumentālā filma "Princeses nāve" (par princeses sodīšanu ar nāvi par laulības pārkāpšanu Saūda Arābijā) izraisa saspīlējumu abu valstu attiecībās.

1970. gads. Šķidro kristālu displejs. Šveice

Par spīdošajiem cipariem kabatas kalkulatoros, ciparu rokaspulksteņos un pārējo mēs varam pateikties šķidro kristālu displejam, ko izgudroja šveiciešu firma "Hoffman La Roche". Tā kā šis displejs bija plakans, tas kļuva par iecienītu attēla radīšanas paņēmienu elektroniskajā rūpniecībā, kas vienmēr centusies ietaupīt telpu. Šobrīd šķidro kristālu displejs ir parasta lieta mobilajos telefonos, datoru piezīmju grāmatiņās un minitelevizoros. Vienkrāsaino attēlu nomainījis krāsainais, ciparus — grafika, nekustīgās figūras sākušas kustēties, bet mazos ekrānus nomainījuši lielāki.

1971. gads. Zāļu aizsargvāciņš. ASV

Līdz ar patēriņa pieaugumu sešdesmitajos gados daudzi ražotāji sāka domāt par savas produkcijas drošumu. Viņiem bažas radīja bērni, kuri ļoti viegli varēja piekļūt pie pieaugušajiem domātu zāļu pudelīšu satura. 1971. gadā amerikāņu stikla taras ražotājkompānija "Owens–Brockway" ieteica oriģinālu vāciņu dizainu, ko nosauca par "Clik–Lok". Uz tā ar spēku bija jāuzspiež un tad jāpagriež uz vajadzīgo pusi. Kopš tā laika jau 30 gadu viss, kas apdraud bērnus — no aspirīna līdz sāpju remdēšanas līdzekļiem, — tiek noslēgts ar vāciņu, ar kuru pat pieaugušie ne vienmēr spēj tikt galā.

1971. gads. Kabatas kalkulators. Lielbritānija

1972. gadā anglis Klaivs Sinklērs izgatavoja savu "Sinclair Executive" — kabatā ievietojamu kalkulatoru. Tā bija plakana, precīza skaitļojamā mašīnīte 9,5 mm biezumā un 140 mm augstumā. Starp citu, Sinklēra aparāts bija pirmais kalkulators, ko darbina ar ūdeni uzlādējamas baterijas. Šobrīd no pirmās nepieciešamības priekšmetiem par to pārāks ir vienīgi rokaspulkstenis. Pateicoties tam, esam tikuši vaļā no rēķināšanas uz papīra vai galvā. 1973. gadā "Hewlett Packard" izlaida kalkulatorus speciālistiem (finansistiem un ekonomistiem), bet 1976. gadā sāka ražot programmējamus kalkulatorus, kuri būtībā bija kabatas datori. Jāpiebilst, ka iesākumā tie bija ļoti dārgi, greznumlietām pieskaitāmi "skaitīkļi".

1974. gads. Rubika kubs. Ungārija

Stāsta, ka astoņdesmito gadu sākumā kāds padomju programmētājs brīnumbērns vairākas stundas no vietas grozījis par Rubika kubu sauktā burvju paralelepipēda šķautnes. Veltīgi izpūlējies atrast algoritmu, viņš rotaļlietu izsviedis pa logu un divas dienas no vietas dzēris — padomju skaitļošanas ģēnijs nav varējis samierināties ar domu, ka ungārs Rubiks viņu pieveicis...

Šo spīdzināšanas līdzekli 1974. gadā izgudroja ģeniālais Budapeštas iedzīvotājs, kas tobrīd nodarbojās ar arhitektūru un dizainu. 30 gadu vecais Erne Rubiks pētīja principiāli jaunas arhitektūras konstrukcijas radīšanas iespējas, un šai nolūkā izveidoja maketu ar grozāmiem krāsu blokiem: Rubika modelī, kas kļuva par 20. gadsimta vispopulārākās rotaļlietas prototipu, īpašā veidā bija savienoti 26 mazi kubiņi. Rubiks atklāja, ka pēc dažiem konstrukcijas šķautņu pagriezieniem, tās sākumstāvoklī atdabūt praktiski nav iespējams un izdarīja secinājumu: ja algoritms arī ir, tad tas ir "Tā Kunga algoritms" — no 43 kvintiljoniem variantu tikai viens ir pareizais. Visas šī vienīgā un neatkārtojamā meklēšanas šausmas uz savas ādas ir izbaudījis katrs astotais mūsu planētas iedzīvotājs — tieši tik daudz par rotaļlietu kļuvušo kubu saražoja ASV un Eiropas rūpniecība.

Rubiks savu kubu salika mēneša laikā un 1975. gada janvārī patentēja savu izgudrojumu kā rotaļlietu, bet 1977. gada sākumā sāka kubu ražošanu kādā nelielā Budapeštas kooperatīvā. Daudzkrāsainā 20. gadsimta brīnuma radītājs kļuva par pirmo austrumu bloka miljonāru vēl šī bloka pastāvēšanas laikā.

1974. gads. Svītrkods. ASV

1974. gada 26. jūnija agrā rītā tieši 8.01 "Wrigley’s" kožļājamā gumija ar tai uzdrukāto svītrkodu izgāja cauri Ohaio štata Trojas pilsētas lielveikala kontroles skenerim. Tieši tā bija kļuvusi par pirmo preci, kas bija izgājusi jaunās datorizētās pazīšanas sistēmas izmēģinājumu.

Svītrkodu, ar kuru šobrīd apzīmētas visas mazumtirdzniecības preces, 1973. gadā izgudroja IBM. Sākotnējo versiju sauca par vispārējo izstrādājuma kodu ( Universal Product Code ), tā tad arī kalpoja par pamatu 12 ciparu amerikāņu kodam, ko tagad izmanto visām precēm ASV un Kanādā (Eiropas svītrkodā European Article Number ir 13 ciparu). Katra svītrkoda līnijas nav atkārtojamas: tās identificē ražotāju un precei piešķirto numuru. Skenējot to nolasa lāzera stars, kas spēj "noskriet" 25 000 cm sekundē, un lasījums tiek pārraidīts uz mazumtirdzniecības datoru datu bāzi. Tur šī informācija tiek salīdzināta ar veikala informāciju (ziņas par cenu, preces šķiru, ražotāju) un līdz ar apstiprinājumu tiek pārraidīta atpakaļ kontrolei, kur cena un preces veids tiek attēlots uz displeja un nodrukāts uz čeka.

1977. gads. Mīlestības kods — I ģ NY. ASV

Septiņdesmito gadu vidū Ņujorka pārdzīvoja ne jau savus labākos laikus. Pirmkārt, pilsētu bija piemeklējis bankrots, otrkārt, tajā valdīja nekārtība un vardarbība: Ņujorkas reputācija kā mītnes vietai un tūristu piesaistes objektam līdzinājās nullei. Taču paši ņujorkieši uzskatīja, ka viņu pilsēta ir labākā pasaulē un, lai pārliecinātu par to visus pārējos, 1977. gadā sāka reklāmas kampaņu. Tās sauklis — I love New–York (Es mīlu Ņujorku) — varbūt nemaz nebūtu kļuvis tik populārs, ja nebūtu tā grafiskā attēla, ko izdomāja Miltons Gleisers. Gleisers nomainīja vārdu "mīlu" ar sirsniņas simbolu, bet "Ņujorku" saīsināja līdz tās iniciāļiem, radot universālu šablonu mīlestības izteikšanai.