Bērnu un ģimenes lietu ministrijas rīkojums Nr.1–91/1–1
Rīgā 2005.gada 10.janvārī
Par Valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2005.gadā
Pamatojoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.panta otrās daļas 2.punktu, apstiprinu Valsts programmu bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2005.gadā.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks
Valsts programma bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2005.gadam
Bērnu tiesību aizsardzības likuma
65.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka Bērnu un ģimenes lietu
ministrija izstrādā ikgadējo Valsts programmu bērna un ģimenes
stāvokļa uzlabošanai (turpmāk tekstā — Valsts programma).
Valsts programma ir rīcības plānošanas dokuments, kura mērķis ir
sekmēt bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanos, īstenojot
mērķtiecīgus uz bērnu tiesību aizsardzību un nodrošināšanu
vērstus pasākumus.
Izvērtējot 2004.gadā valdības pieņemtās pamatnostādnes “Bērniem
piemērota Latvija”, kuru mērķi ir nodrošināt kvalitatīvas
izglītības iegūšanas iespējas, veicināt vardarbības pret bērniem
samazināšanos, kā arī analizējot bērnu stāvokli valstī, Valsts
programmas ietvaros ir nepieciešams finansēt tādus pasākumus,
kas
— uzlabotu bērnu drošību un radītu bērniem draudzīgu vidi;
— palīdzētu ģimenēm saņemt kvalificētu speciālistu
palīdzību;
— sniegtu atbalstu tiem bērniem, kas pakļauti sociālās
atstumtības riskam un kuriem līdz šim valstī ir pievērsta
nepietiekama uzmanība.
Valsts programmas prioritātes 2005.gadā ir atbalsta pasākumi
ģimenēm, kā arī bērnu un jaunatnes līdzdalība politikas un
draudzīgas vides veidošanā.
Valsts programmas pasākumus īsteno Bērnu un ģimenes lietu
ministrija, valsts mērķdotācijas saņēmēji vai projektu konkursos
noteiktie pasākumu īstenotāji. Realizējot Valsts programmā
noteiktos pasākumus, pasākumu īstenotāji ievēro likumu “Par
iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.
1.Atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem
Mērķi:
— nodrošināt bērnu uzraudzību;
— veicināt pozitīvu saskarsmi starp vecākiem un bērniem;
— nodrošināt bērniem un ģimenēm krīzes situācijā speciālista
padomu un informāciju par iespējām saņemt palīdzību.
Uzdevumi:
— veidot ģimenes vajadzībām atbilstošu infrastruktūru
pašvaldībās;
— popularizēt ģimeni kā vērtību sabiedrībā;
— sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Kopējais finansējums — Ls 480 620
1.1.Bērnu rotaļu un attīstības centru izveidošana
Pirmsskolas vecuma bērnu
uzraudzības nodrošināšanā, kad vecākiem nav iespēju būt kopā ar
bērnu, ir nepieciešams veidot bērnu rotaļu un atpūtas centrus,
kuros vecāki varētu atstāt bērnus uz vairākām stundām dienā
speciālistu uzraudzībā.
Šādu rotaļu un attīstības centru izveide Latvijas pilsētās
nodrošinātu iespēju, ka bērni nepaliktu bez uzraudzības, kā
rezultātā bērnu veselība un dzīvība netiktu apdraudēta un
samazinātos bērnu traumatisms.
Finansējums — Ls 145 000
Rezultāts:
— izveidoti vismaz 15 bērnu rotaļu un attīstības centri.
1.2.Atbalsts ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā
Ģimenei, nonākot krīzes situācijā,
nepieciešams saņemt psihosociālu palīdzību un atbalstu, kuru
sniedz kvalificēti speciālisti. Taču tikai dažās Latvijas
pilsētās un pagastos ir izveidoti un darbojas ģimenes atbalsta
centri vai sociālo dienestu nodaļas vai krīzes centri, kas
ģimenei varētu nodrošināt šādu kompleksu palīdzību. Tādēļ
nepieciešams turpināt veidot un attīstīt ģimenes atbalsta un
krīzes centrus un izveidot to tīklu valstī.
Finansējums — Ls 135000
Rezultāts:
— darbojas vismaz 12 ģimenes atbalsta vai krīzes centri, kas
nodrošina ģimenei kompleksu psihosociālu palīdzību krīzes
situācijā un kvalificētu speciālistu atbalstu.
1.3.Ģimeņu un speciālistu izglītošanas un apmācības pasākumi
Daļai vecāku trūkst nepieciešamo
zināšanu un izpratnes par bērna attīstību un audzināšanu, par
bērnam drošu un veselīgu vidi. Tā rezultātā rodas vienpusīgi
priekšstati par bērna audzināšanas principiem un tādējādi netiek
veicināta pozitīva bērnu emocionālā un fiziskā attīstība, vājinās
bērnu psiholoģiskā saikne ar vecākiem, ģimenēs pieaug vardarbība
pret bērnu, palielinās bērnu sadzīves traumatisms un nelaimes
gadījumu skaits. Minēto problēmu novēršanai ir jāizglīto vecāki,
sniedzot viņiem zināšanas par bērna attīstību dažādos
vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes un sapratnes veidošanu
starp vecākiem un bērniem par veidiem, kā organizēt bērnu sadzīvi
un nodrošināt drošību mājās un ārpus tās.
Sadaļas ietvaros ir paredzēti:
1)dažādi tematisko semināru cikli vecākiem par bērna attīstību
dažādos vecumposmos, par pozitīvas saskarsmes veidošanu starp
vecākiem un bērniem (t.sk. bērniem ar īpašām vajadzībām), par
veidiem, kā organizēt bērnu sadzīvi un nodrošināt drošību mājās
un ārpus tās;
2)vecāku apmācības programma “Bērna emocionālā audzināšana”
(BEA), kas ir izveidota Kanādā un 2004.gadā sekmīgi adaptēta un
pārbaudīta Latvijā. Programmas mērķis ir mazināt vardarbību pret
bērniem ģimenēs. Programma BEA ir paredzēta vecākiem, kuru bērni
ir vecumā līdz 7 gadiem un kuri vēlas apgūt pozitīvus
audzināšanas principus un veicināt bērna attīstību. Pro-grammas
apjoms — 45 mācību stundas;
3)apmācība speciālistiem par kritērijiem riska novērtēšanā
nelabvēlīgās ģimenēs;
4)ģimeņu, tajā skaitā audžuģimeņu, adoptētāju, aizbildņu ģimeņu
atbalsta grupu veidošana un izglītošana.
Finansējums — Ls 120 620
Rezultāts:
— organizēta apmācība vecākiem un speciālistiem par bērna
attīstību un drošību, izglītoti vismaz 1600 vecāki visā Latvijas
teritorijā;
— īstenota vecāku apmācības programma “Bērna emocionālā
audzināšana” (BEA) un izglītoti vismaz 300 vecāki (t.sk. sociālā
riska grupu vecāki) visā Latvijas teritorijā;
— veikta vismaz 250 speciālistu apmācība par kritērijiem riska
novērtēšanā nelabvēlīgās ģimenēs;
— izveidotas ģimeņu, tajā skaitā audžuģimeņu, adoptētāju,
aizbildņu ģimeņu atbalsta grupas un īstenota to izglītošana.
1.4.Informatīvā kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”
2005.gadā Bērnu un ģimenes lietu
ministrija turpina informatīvo kampaņu “Palīdzi bērnam izaugt!”.
Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par adopcijas,
aizbildnības, audžuģimenes, atbalsta ģimenes un uzticības
personas institūtu būtību. Tādēļ nepieciešams turpināt
informatīvo kampaņu “Palīdzi bērnam izaugt!”, kura veicinātu
bērnu skaita samazināšanos ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Finansējums — Ls 40 000
Rezultāts:
— organizēta informatīvā kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”, kuras
ietvaros izdoti un izplatīti informatīvie materiāli;
— ne mazāk kā 5 radio raidījumi un TV sižeti, kuros sabiedrība
informēta par iespējām iesaistīties bērnu ārpusģimenes
alternatīvajā aprūpē;
— organizētas 5 reģionālās konferences “Palīdzi bērnam
izaugt!”.
1.5.Bez vecāku gādības palikušo bērnu uzskaites sistēmas pilnveidošana
Pēc Centrālās statistikas
pārvaldes datiem, 2004.gadā valstī sociālās aprūpes institūcijās
dzīvoja 3259 bērni. Pašlaik valstī netiek apkopota informācija
par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Nepieciešams veidot
vienotu uzskaites sistēmu valstī, kur būtu informācija par bez
vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī atlīdzības par
audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksu uzskaite.
Informācijas apkopošana veicinās koordinētu institūciju darbību,
lai nodrošinātu bērnu ātrāku nonākšanu audžuģimenēs, aizbildņu un
adoptētāju ģimenēs.
Finansējums — Ls 30000
Rezultāts:
— veicināta iespēja bez vecāku gādības palikušajiem bērniem augt
ģimeniskā vidē.
1.6.Psiholoģiskā atbalsta sniegšana ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā
Bērna pilnvērtīgai un harmoniskai
attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide, sapratnes un
mīlestības gaisotne. Ģimenēs, kurās aug bērni, nereti ir dažādas
problēmas, kuras bieži vien veidojas savstarpējās nesaprašanās
dēļ. Arī ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bez vecāku gādības
palikušu bērnu, nereti ir nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai
palīdzētu uzturēt sapratnes pilnu noskaņojumu ģimenē. Tādēļ ir
svarīgi nodrošināt ģimenēm ar bērniem psihologu
konsultācijas.
Finansējums — Ls 10 000
Rezultāts:
— nodrošināta iespēja saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas
ģimenēm ar bērniem.
2.Bērnu un jaunatnes līdzdalība politikas un draudzīgas vides veidošanā
Mērķi:
— nodrošināt bērniem iespēju augt un mācīties bērniem draudzīgā
skolā;
— sekmēt jaunatnes līdzdalību pilsoniskas sabiedrības veidošanā,
sniedzot atbalstu jaunatnes organizācijām;
— palielināt jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Uzdevumi:
— veicināt bērnu un jaunatnes līdzdalību sabiedrības dzīvē un
lēmumu pieņemšanas procesā;
— veicināt jaunatnes pašiniciatīvu, nodrošinot atbalstu jaunatnes
neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektiem;
— veidot bērnu un vietējo pašvaldību sadarbību bērnu tiesību
aizsardzības nodrošināšanā;
— veicināt bērniem un ģimenēm draudzīgu vides veidošanu
pašvaldībās;
— iesaistīt skolēnus, skolotājus un vecākus diskusijā par bērniem
draudzīgu skolu.
Kopējais finansējums — Ls 191 200
2.1.Atbalsts bērnu projektiem par rotaļu un atpūtas laukumu iekārtošanu realizēšanai
Bērnu tiesību aizsardzības likuma
16.pants paredz bērna tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Tomēr
pašvaldībās bērniem nereti ir ierobežotas iespējas pavadīt brīvo
laiku, rotaļājoties vai nodarbojoties ar sportu tam atbilstošās
vietās. Kopumā Latvijas pilsētās un pagastos vēl joprojām nav
pietiekams skaits publiski pieejamu bērnu rotaļu un atpūtas
laukumu, tādēļ ir nepieciešams pašvaldības teritorijā izveidot
bērnu rotaļu un atpūtas laukumus, radot visiem bērniem atpūtai
piemērotu vidi un iespēju pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Bērnu rotaļu un atpūtas laukumiem ir jāatbilst bērnu vajadzībām
un jāatspoguļo viņu vēlmes, tādēļ svarīgi ieklausīties bērnu
viedoklī un īstenot bērnu idejas, tāpēc rotaļu un atpūtas laukumu
projektus ir jāizstrādā bērniem sadarbībā ar pašvaldību
attiecīgajiem speciālistiem.
Bērnu rotaļu, sporta un atpūtas laukumu izveidošanai ir
nepieciešams piešķirt finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas
pilsētām un Rīgas pilsētas 6 rajoniem/priekšpilsētām.
Finansējums — Ls 76 000
Rezultāts:
— īstenoti vismaz 76 bērnu projekti, veidojot bērniem un ģimenei
draudzīgu pašvaldību;
— bērni sadarbībā ar pašvaldību speciālistiem piedalījušies
bērniem un ģimenei draudzīgas vides plānošanā un veidošanā.
2.2.Bērniem draudzīga skola
2004.gada 13.–15. maijā Sarajevā
norisinājās starpvaldību konference “Veidojot bērniem piemērotu
Eiropu un Centrālo Āziju”, kuras viens no mērķiem ir veikt
dažādus pasākumus, lai uzlabotu izglītības kvalitāti skolās.
Saskaņā ar pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija”, kuras ir
apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 31.marta rīkojumu
Nr.185 “Par pamatnostādnēm “Bērniem piemērota Latvija””, Bērnu un
ģimenes lietu ministrijai 2005.gadā ir nepieciešams uzsākt
projektu “Bērniem draudzīga skola”.
Projekta galvenais uzdevums ir noskaidrot visu skolas dzīvē
iesaistīto pušu — skolotāju, skolēnu un viņu vecāku — viedokli,
kas ir bērniem draudzīga skola, kādiem kritērijiem ir jāatbilst
šādai skolai un kādā veidā skolas var kļūt par bērniem
draudzīgām. Projekta ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi, kas
vērsti uz diskusijas uzsākšanu starp pedagogiem, vecākiem un
skolēniem par sadarbību bērniem draudzīgas, veselību veicinošas
un drošas skolas vides veidošanā, kā arī par bērniem draudzīgas
skolas kritēriju izstrādāšanu.
Ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 17.pantu, kas paredz,
ka bērnam ir tiesības pašam piedalīties bērna tiesību
aizsardzības programmu izstrādāšanā un īstenošanā, projekta
“Bērniem draudzīga skola” ietvaros tiks organizētas vietējās
bērnu konferences Latvijas rajonos/republikas pilsētās un
Latvijas bērnu konference “Bērniem draudzīga skola”, kurās
piedalīsies arī skolotāji, vecāki un pašvaldības pārstāvji un
kurā tiks pieņemta rezolūcija par bērniem draudzīgu skolu Latvijā
un uzdevumiem, kas īstenojami, lai sasniegtu šo mērķi.
Projektā tiks aicinātas piedalīties visas Latvijas rajonu
pašvaldības un republikas pilsētas.
Rajonu/pilsētu konferenču organizēšanai ir nepieciešams piešķirt
finansējumu 26 rajoniem, 6 republikas pilsētām un Rīgas pilsētas
6 rajoniem/priekšpilsētām.
Finansējums — Ls 30300
Rezultāts:
— noorganizētas 38 rajonu/pilsētu konferences “Bērniem draudzīga
skola”;
— noorganizēta Latvijas bērnu konference “Bērniem draudzīga
skola”;
— izveidoti bērniem draudzīgas skolas modeļi un kritēriji;
— nodrošināta bērnu līdzdalība pašvaldību un valsts politikas
veidošanā.
2.3.Jaunatnes iniciatīvu centri
Pēc Centrālās statistikas
pārvaldes datiem, jaunatnes organizācijās, interešu klubos,
pašpārvaldēs darbojas tikai 6,4 procenti jauniešu vecumā no 15
gadiem. Būtiska ir pozitīvas jaunatnes iniciatīvas veicināšana,
kā arī lietderīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tāpēc
nepieciešams veidot jaunatnes aktivitāšu centrus
pašvaldībās.
Finansējums — Ls 40 000
Rezultāts:
— izveidoti un funkcionē vismaz trīs jaunatnes iniciatīvu
centri;
— veicināta jaunatnes līdzdalība sabiedrības dzīvē un lēmumu
pieņemšanas procesā.
2.4.Informatīvi izglītojošu materiālu izdošana
Jaunatnes pašiniciatīva un spēja
patstāvīgi risināt noteiktas problēmas ir atkarīgas no viņu
rīcībā esošajiem resursiem. Viens no svarīgākajiem līdzekļiem
mērķu sasniegšanai ir informācija. Līdz ar to jauniešu
pašiniciatīvas attīstīšanai ir nepieciešams veikt jauniešu
izglītošanu un informēšanu, izdodot viņu vajadzībām un interesēm
atbilstošus informatīvi izglītojošus materiālus.
Finansējums — Ls 5000
Rezultāts:
— izdots metodiskais materiāls (vismaz 2500 eksemplāri) par
projektu vadību, kas sekmē jauniešu pašiniciatīvas attīstību un
paaugstina jauniešu spēju patstāvīgi risināt noteiktas
problēmas.
2.5.Jaunatnes neformālās izglītības un brīvprātīgā darba projektu atbalstīšana
Neformālā izglītība papildina
formālo izglītību, nodrošinot to iemaņu un prasmju apguvi, kas
ļauj integrēties sabiedrībā un darba tirgū. Tā nodrošina jauniešu
vērtību sistēmas veidošanos un sniedz jauniešiem, tai skaitā
riska grupu jauniešiem, iespējas apgūt prasmes un kompetences
ārpus formālās izglītības.
Brīvprātīgais darbs dod iespēju lietderīgi izmantot savu brīvo
laiku sabiedrībai noderīgiem mērķiem.
Līdz ar to ir svarīgi sniegt atbalstu jaunatnes neformālās
izglītības un brīvprātīgā darba projektiem, kas veicina jauniešu
pašiniciatīvu un veido tos par aktīviem sabiedrības
locekļiem.
Finansējums — Ls 39 900
Rezultāts:
— atbalstīti vismaz četri jaunatnes neformālās izglītības un
brīvprātīgā darba projekti.