Par stāvokli valstī pēc dabas katastrofas, par postījumu apzināšanu un seku novēršanu. Ziņo:

VAS “Latvenergo”

Turpinot vētras seku novēršanas darbus, VAS “Latvenergo” elektrisko tīklu speciālistiem 17.janvārī izdevies atjaunot enerģijas piegādi vēl 1100 klientiem, elektrības vēl nav aptuveni 5100 abonentiem.
Traucēta jeb nepilnīgi atjaunota elektroapgāde vakar, 18.janvārī, bija: Dienvidu elektriskajos tīklos – 2400 klientiem, Rietumu elektriskajos tīklos – 1390, Ziemeļu elektriskajos tīklos – 1180, Austrumu elektriskajos tīklos – 100, Ziemeļaustrumu elektriskajos tīklos – 84, Centrālajos elektriskajos tīklos – 21 klientam. Traucēta enerģijas piegāde bija Talsu, Kuldīgas un Valdemārpils, kā arī Cēsu un Smiltenes tīklu rajonā.
Zemsprieguma (0,4 kV) līnijās galvenokārt postījumus nodarījuši vadus pārrāvušie kritušie koki. Tādēļ, novācot vairākus kokus un saremontējot līniju pat desmit vietās, reāli tiek atjaunota apgāde tikai kādām trim mājām. Zemsprieguma gaisvadu tīklu garums ir vislielākais – 57 tūkstoši kilometru. Remontdarbus apgrūtina siltais un mitrais laiks, un lauku apvidos ir apgrūtināta transporta pārvietošanās – uz daudziem objektiem nav iespējams nokļūt ar speciālo tehniku.
Bez sprieguma otrdien bija aptuveni 150 vidējā sprieguma transformatoru punkti. Pavisam 9. janvāra nakts vētra izraisīja 12919 vidējā sprieguma transformatoru punktu atslēgšanos. 9.janvāra rītā pēc dabas stihijas Latvijas energosistēma piedzīvoja nebijušus postījumus, un kopumā elektroenerģijas nebija 390 tūkstošiem klientu.
“Latvenergo” lūdz klientus ar izpratni izturēties pret izveidojušos situāciju, kurā tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu elektroenerģijas piegādei “Latvenergo” klientiem.

VAS “Latvenergo” Korporatīvo komunikāciju departaments

Nacionālie bruņotie spēki

Vakar, 18.janvārī, aptuveni 120 Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un zemessargu sadarbībā ar “Latvenergo” turpināja elektrolīniju attīrīšanas darbus Kuldīgas, Saldus, Siguldas, Skrundas, Talsu un Tukuma apkaimē.
Ar NBS mobilo elekroģeneratoru palīdzību turpinās atbalsta sniegšana lauksaimniecības saimniecībām Talsu un Tukuma rajonā un ūdens padeve Kuldīgas rajona Ēdoles pagasta iedzīvotājiem.
Lai koordinētu dabas stihijas seku likvidēšanas darbus, NBS apvienoto operāciju centrs turpināja darbu desmit stundu darba režīmā.

NBS Preses un informācijas daļa

Zemkopības ministrija

Pirmdien, 17.janvārī, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar meža nozares pārstāvjiem, lai turpinātu risināt kritisko stāvokli mežos, kas radies pēc 8. un 9.janvāra postošās viesuļvētras, kad mežos vējgāzēs un vējlauzēs bojāta koksne 7,3 miljonu kubikmetru apmērā.
Sanāksmē ministrs uzklausīja Valsts meža dienesta, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Dabas fonda un Pasaules dabas fonda pārstāvju ziņojumus par pašreizējo situāciju un problēmām, kā arī optimālākajiem iespējamiem postījumu likvidācijas pasākumiem.
Ministrs uzsvēra, ka likvidēt viesuļvētras radītos postījumus mežsaimniecībai jāsāk nekavējoties, jo laikā nenovāktie vējā izgāztie un lauztie koki var radīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus mežsaimniecībai, kukaiņu (meža kaitēkļu) masveida savairošanos pavasarī un vasaras sākumā, kā arī ierobežot meža ugunsgrēku dzēšanas iespējas.
Sanāksmē tika saskaņota visas meža nozares valsts pārvaldes institūciju, meža nozares uzņēmumu un privāto meža īpašnieku rīcība, kas ļaus novērst vides un saimnieciskās darbības stabilitāti negatīvi ietekmējošos faktorus. Turklāt, lai regulāri tiktu apkopota un izvērtēta informācija par viesuļvētras postījumiem un to novēršanas gaitu un efektivitāti, nolemts, ka reizi nedēļā visas ieinteresētās puses tiksies Zemkopības ministrijā, lai analizētu situāciju un saskaņotu tālāko rīcību, kā arī izveidotu darba grupas dažādu problēmu operatīvai risināšanai.
Mārtiņš Roze uzskata, ka jautājums par ārkārtas situācijas izsludināšanu mežsaimniecībā joprojām ir aktuāls, jo līdzšinējie pasākumi seku likvidēšanā nav pietiekami. Zemkopības ministrijā sagatavotais likumprojekts “Par dabas stihijas seku likvidēšanu mežsaimniecībā” patlaban tiek saskaņots atbildīgajās institūcijās un tiks izskatīts nākamajā Ministru kabineta Komitejas sēdē.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Par viesuļvētras nodarītajiem postījumiem Latvijas mežos, par postījumu saimnieciskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem. Viedokļi:

Saistībā ar 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti.
Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.
Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība: jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā, – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus.
Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības dēļ ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu – tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus.
Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidēšanu mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo.
1. Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas, un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos.
2. Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām.
3. Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreiz ir jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galvenā cirte vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs.
4. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte ir dabas aizsardzība un tur jānodrošina dabisko procesu normāla funkcionēšana. Līdzīgi jārīkojas mikroliegumos un aizsargājamos meža biotopos, arī piejūras, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās.
5. Pēc iespējas vajadzētu samazināt plānojamo vētras seku likvidēšanas darbu apjomu laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām, jūnijam, lai netraucētu sekmīgi ligzdot putniem. Putnu ieguldījums meža “kaitēkļu” izplatīšanās samazināšanā būs lielāks nekā jebkurai citai metodei vai paņēmienam. Plašu mežizstrādes darbu turpināšana, sākoties putnu ligzdošanas sezonai, var dot smagu triecienu mežos ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu populācijām.
Ārkārtīgi svarīgi ir jau tuvākajā nākotnē sākt detalizētu vētras izraisīto postījumu analīzi konkrētās vietās, ņemot vērā iepriekšējās audzes stāvokli un raksturu, saimniecisko darbību un citus būtiskus faktorus (reljefs, vēja stiprums utt.), un uz tā pamata izvērtēt kopumā līdzšinējo meža apsaimniekošanas plānošanu, mežsaimniecības modeļus, saimniecisko darbību un to reglamentējošos normatīvus.

Jānis Priednieks, Latvijas Dabas fonds, eksperts meža jautājumos, ZM Meža konsultatīvās padomes loceklis; Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonds, meža programmas vadītājs; Māris Strazds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, ZM Meža konsultatīvās padomes loceklis; Mārtiņš Kalniņš, Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs