Par Aglonas svētvietas atbilstību likuma prasībām

Pirmdien, 17.janvārī, Rīgā notika Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska vadītā darba grupas noslēguma sēde par Aglonas svētvietas atbilstību normatīvo aktu prasībām pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas valdībā.
Sanāksmē pārrunāti informatīvajā ziņojumā iekļautie priekšlikumi par pasākumiem, kas veicami situācijas uzlabošanai. Galvenokārt tie saistīti ar saimnieciska rakstura jautājumu sakārtošanu un novirzīšanu kompetentām valsts, pašvaldību vai privātajām iestādēm, kuras to varētu paveikt daudz kvalitatīvāk un ekonomiskāk, un Aglonas bazilikai nebūtu jātērē personāla un finanšu resursi šo jautājumu risināšanai.
Viens no priekšlikumiem – Aglonas bazilikas īpašumā esošos elektroapgādes maģistrālos tīklus 7,2 km garumā nodot “Latvenergo” īpašumā, kas turpmāk varētu apsekot un uzturēt šos tīklus.
Lai sekmīgi risinātu infrastruktūras jautājumus, investīciju piesaisti un ekonomiski pamatotu projektu izstrādi, informatīvajā ziņojumā tiks iekļauts priekšlikums veidot nodibinājumu vai uzņēmējsabiedrību, kurā varētu iesaistīties gan Aglonas bazilikas, gan Aglonas pašvaldības, gan valsts iestāžu pārstāvji un vienoti lemt par finanšu piesaisti un to izlietojumu.
Svētvietas saglabāšanai un tālākai attīstībai darba grupa piedāvās Aglonas bazilikas draudzei un Aglonas pagasta padomei apsvērt kopuzņēmuma izveidi, kas apsaimniekotu abpusēji saistītos objektus un projektus ar mērķi saglabāt un tālāk attīstīt svētvietu, efektīvi risināt ūdensvada un kanalizācijas sistēmu ekspluatāciju, vietas popularizēšanu tūristu vidū un risināt citus jautājumus. Savukārt ikgadējo svētku rīkošanai un norisei būtu izstrādājams nodrošinājuma plāns, paredzot saskaņotu tiesībsargājošo, medicīnas, glābšanas un citu iestāžu darbību valsts nozīmes pasākumu laikā. Šim nolūkam varētu izveidot atsevišķu darba grupu, kuras uzdevums būtu šī plāna periodiska aktualizēšana un izpildes koordinācija.
Izvērtējot līdz šim pastāvošo Aglonas svētvietas finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī piešķirtā finansējuma apjomu, darba grupa uzskata, ka līdzšinējais valsts budžeta līdzekļu finansējums svētvietai Aglonā ticis piešķirts haotiski. Informatīvajam ziņojumam tiks pievienoti priekšlikumi par finansēšanas mehānisma maiņu nākotnē, kas būtu ekonomiski daudz izdevīgāki.
Darba grupa, kurai jānovērtē Aglonas svētvietas atbilstība likuma prasībām, šā gada augustā izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu, kurā noteikts, ka informatīvais ziņojums valdībā iesniedzams līdz 2005.gada 1.februārim.
Aglonas svētvietas kompleksa ēkas – Mūra baznīca un dominikāņu klostera mūra celtnes – celtas laikā no 1768. līdz 1780.gadam. Ar 1995.gada Saeimas lēmumu tās atzītas par valsts kultūrvēsturisko mantojumu. Aglonas svētvietā ietilpst bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. 2004.gada 27.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, ar kuru Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā pasludināti par valsts nozīmes pasākumu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa