Tieslietu ministre, tiekoties ar Juristu biedrības prezidentu un Rīgas starptautiskās šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāju, lai pārrunātu atsevišķa likuma par šķīrējtiesām vajadzību

Vakar, 18.janvārī, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa tikās ar Latvijas Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu un Rīgas starptautiskās šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāju, Civilprocesa likuma sadaļas par šķīrējtiesām grozījumu izstrādes darba grupas locekli Ziedoni Špengeli. Tikšanās laikā A.Borovkovs un Z.Špengelis piekrita ministrei, ka jāizstrādā atsevišķs likums šķīrējtiesām.
Pašlaik sabiedrībā nav skaidras izpratnes par šķīrējtiesām un to izmanto negodprātīgos nolūkos. Jaunajā likumā jābūt skaidri noteiktam, kas ir šķīrējtiesa, kā tā darbojas un kādas ir sekas strīda izskatīšanai šķīrējtiesā, uzskata ministre.
A.Borovkovs un Z.Špengelis pauda satraukumu par to, ka Latvijā par šķīrējtiesām ir izveidojies negatīvs priekšstats, jo pasaulē šķīrējtiesas ir samērā veiksmīga strīdu risināšanas vieta starp uzņēmējiem. Viņi arī pieļāva, ka šāds atsevišķs likums varētu atjaunot ticību šķīrējtiesu institūtam kā veiksmīgai alternatīvai valsts tiesām strīdu izšķiršanā.
Latvijas Juristu biedrības prezidents un Rīgas starptautiskās šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs piekrita ministres viedoklim, ka pašlaik Saeimā izskatīšanas procesā esošie grozījumi Civilprocesa likuma D daļā par šķīrējtiesām ir pagaidu risinājums šķīrējtiesu darbības tiesiskuma uzlabošanai, ierobežojot šķīrējtiesu institūta izmantošanu negodīgiem mērķiem.
Latvijas Juristu biedrības prezidents piedāvāja ministrei Juristu biedrības palīdzību šķīrējtiesu darbības tiesiskuma uzlabošanā. Viņš izteica priekšlikumu aktivizēt Juristu biedrības paspārnē izveidoto šķīrējtiesu padomes darbību, kurā darbotos šķīrējtiesu pārstāvji un arī vismaz viens Tieslietu ministrijas pārstāvis.
A.Borovkovs atzina, ka jau 2002.gadā Juristu biedrība kopā ar lielākajām šķīrējtiesām aktīvi apspriedusi jautājumu par šķīrējtiesu darbību valstī un jau toreiz izveidota šķīrējtiesu padome, bet tā netika sākusi aktīvu darbību. “Šobrīd ir īstais laiks atgriezties pie šā jautājuma un aktivizēt padomes darbu,” atzina Juristu biedrības prezidents. Viņš piebilda, ka toreiz izstrādāts arī šķīrējtiesu ētikas kodekss un kopīgs memorands par šķīrējtiesu apņemšanos savā darbībā ievērot likumību un tiesiskumu un arī tie būtu apspriežami dokumenti.
Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa šos priekšlikumus uztvēra atzinīgi un pauda, ka tie ir apspriešanas vērti.
Ministre ar Juristu biedrības prezidentu un Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāju vienojās, ka par šķīrējtiesu darbības tiesiskuma uzlabošanu jārīko diskusija. Pēc tikšanās dalībnieku vienošanās tā plānota 2.februārī Juristu biedrības prezidija sēdē, kurā piedalīsies ministre un pieaicinātie speciālisti gan no sabiedriskā, gan privātā sektora.

Sandris Sabajevs,tieslietu ministres preses sekretārs