Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ārvalstu diplomātiskajam korpusam Rīgas pilī 2005.gada 14.janvārī:

2005.gada 14.janvārī Rīgas pilī rīkotajā pieņemšanā par godu Jaunajam gadam: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzrunā ārvalstu diplomātisko korpusu Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Augsti godātais
diplomātiskā korpusa vecākais!
Ekselences! Dāmas un kungi!

Es sirsnīgi sveicu visus šeit sapulcējušos un novēlu jums veiksmīgu, laimīgu un mierīgu jauno gadu.

Diemžēl 2005.gads aizsākās traģiskā noskaņā, atceroties postošo zemestrīci un cunami Dienvidaustrumāzijā. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti ar to valstu, kurās zaudētas dzīvības un iznīcināts īpašums, pārstāvjiem. Es vēlos arī izteikt pateicību tām valstīm, kuras piedāvāja atbalstu un palīdzību tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri tobrīd atradās šajā reģionā.
Lai atgūtos pēc šīs katastrofas, būs nepieciešami vairāki gadi, un atjaunošanos darbos būs vajadzīga plaša koordinēta pasaules valstu sadarbība. Latvija savu iespēju robežās ir nosūtījusi palīdzību cunami upuriem. Domāju, ka starptautiskā sabiedrība ir guvusi skarbu mācību no šīs traģēdijas. Pasaulei vēl aizvien trūkst zināšanu par to, kā paredzēt šādus notikumus, tāpat arī nav izveidota efektīva brīdināšanas un evakuācijas sistēma.
Tikai pirms dažām dienām Ziemeļeiropu piemeklēja cita dabas katastrofa, lai gan postījumu ziņā tā bija daudz mazāka nekā tā, kas notika Dienvidaustrumāzijā. Tā bija stipra vētra. Pēc vides zinātnieku sacītā, šādi globālās sasilšanas rezultātā radušies ekstrēmi klimatiskie notikumi Eiropu piemeklēs arvien biežāk.
Citas pasaules daļas arī tiek pakļautas nelabvēlīgām klimata izmaiņām, kuras mēs, cilvēki, paši esam izraisījuši ar nevērīgu attieksmi pret apkārtējo vidi. Es aicinu pasaules valstu valdības pievērst pastiprinātu uzmanību lielajām ekoloģiskajām problēmām un pieaugošajam enerģijas patēriņam, kas nesamazinās.
Pagājušais gads ir bijis pārpilns ar notikumiem, kas bijuši gan satraucoši, gan uzmundrinoši. Jauni vardarbības un necilvēcības uzliesmojumi ir novēroti Dārfūras reģionā, Sudānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Irākā un citur.
Taču bijuši arī iepriecinoši notikumi. Jauna palestīniešu līdera ievēlēšana ir pavērusi iespēju dialogam ar Izraēlu un palielinājusi cerības uz ilgstoša miera nodibināšanu Tuvo Austrumu reģionā. Trauslā situācija pēc karadarbības pārtraukšanas, kas panākta starp Sudānas valdību un valsts dienvidos izvietotajiem kaujiniekiem, ir apsveicama iniciatīva, kas vieš cerību, ka konfliktu plosītajā Dārfūras reģionā sarunu ceļā varētu panākt līdzīgu vienošanos.
Pagājušajā gadā notikušās veiksmīgās prezidenta vēlēšanas Afganistānā afgāņu tautai bija pirmā iespēja savu gribu izteikt vēlēšanās. Tas ir svarīgs solis ceļā uz pilsoniskas sabiedrības izveidošanu, un tam sekos parlamenta vēlēšanas šogad. Irākā, kur šomēnes paredzētas parlamenta vēlēšanas, politiskā situācija ir daudz nepastāvīgāka, taču mums atliek vienīgi cerēt, ka vēlēšanas notiks. Jaunievēlētajiem pārstāvjiem tad būs jāizveido tāda valdība, kam piemistu plaši atzīta leģitimitāte, jāatjauno kārtība un jāsamazina vardarbība, kas ir satricinājusi valsti. Atbalstot šos centienus, Latvija saglabā savu militāro kontingentu kā daļu no starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem Irākā.

2005.gada 14.janvārī Rīgas pilī rīkotajā pieņemšanā par godu Jaunajam gadam: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freibergs sagaida viesus Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Mūsu kopīgais sapnis par mieru pasaulē vēl aizvien ir visai nereāls. Latvija turpinās piedalīties miera uzturēšanas operācijās visur, kur tas būs nepieciešams, un ir gatava atbalstīt jaunas miera uzturēšanas iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai tās ir Tuvajos Austrumos, Kaukāzā vai kur citur.

Ekselences! Dāmas un kungi!

Šogad Apvienoto Nāciju Organizācija svinēs sešdesmit gadus kopš tās nodibināšanas. Diemžēl nepieciešamība radīt kolektīvās drošības sistēmu, lai novērstu masveida slepkavības, sistemātiskas izvarošanas un citus noziegumus pret cilvēci, ir tikpat aktuāla kā 1945.gadā. Cits neatliekams jautājums ir saistīts ar Drošības padomes reformu, kas tiek apspriesta jau divpadsmit gadu. Kaut arī neviens no piedāvātajiem reformas modeļiem nav nevainojams, Latvija uzskata, ka ar pietiekamu politisko gribu vienošanos par Drošības padomes reformu varētu panākt šajā jubilejas gadā.
Mēs ar prieku varam atzīmēt, ka Ukrainā nopietnas politiskās krīzes izveidošanās tika novērsta, par prezidentu ievēlot Viktoru Juščenko. Mēs apbrīnojam Ukrainas tautas drosmi un izturību, aizstāvot savas tiesības vēlēt brīvās vēlēšanās, kurās nebūtu falsifikācijas un iejaukšanās. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai dedzīgu atbalstu visos tās centienos nostiprināt brīvību, aizsargāt demokrātiju un nodrošināt likuma varu, kā arī reformēt un restrukturizēt ekonomiku.
2005.gads Latvijai ir ļoti nozīmīgs ar to, ka tajā tiks atzīmētas vairākas svarīgas gadadienas. Pirmkārt, šajās janvāra dienās mēs atzīmējam simto gadadienu kopš 1905.gada revolūcijas, kas turpinājās veselu gadu, bet ko brutāli apspieda caristiskie spēki. Tomēr šai revolūcijai bija svarīga loma, jo tā nostiprināja mūsu tautas apņēmību cīnīties par savām tiesībām un ielika pamatus neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai 13 gadus vēlāk – 1918.gadā.
Šā gada maijā Latvija atzīmēs savu pirmo gadadienu kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalsts. Iestāšanās šajās divās starptautiskajās organizācijās Latvijai nozīmēja noslēgumu traģēdijai, kas iesākās 1939.gadā, kad nacistiskā Vācija un Padomju Savienība slepeni vienojās par Viduseiropas un Austrumeiropas sadalīšanu savā starpā. Tā nozīmēja, ka ir beidzies amorālais un novecojušais Eiropas iedalījums mākslīgās ietekmes sfērās. Un tā iezīmēja manas valsts atgriešanos paplašinātajā Eiropas brīvo un demokrātisko valstu saimē.
Es kā Eiropas Savienības jaunās dalībvalsts prezidente apsveicu Nīderlandes sekmīgo prezidentūru, kuras laikā tika pabeigtas iestāšanās sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju un panākta vienošanās par iestāšanās sarunu iesākšanu ar Turciju un Horvātiju. Latvijas viedoklis ir, ka Eiropas Savienības paplašināšanas turpināšana un jaunās Eiropas konstitūcijas pieņemšana ir galvenās prioritātes. Lisabonas stratēģijas īstenošana, lai palielinātu Eiropas ekonomisko konkurētspēju, arī ir svarīgi dienas kārtības jautājumi.
Pēc lata piesaistīšanas eirai šā gada 1.janvārī ir paredzēts, ka Latvijā eira kā tās valūta tiks ieviesta 2008.gadā. Kas attiecas uz Šengenas līgumu par vīzu režīmu, Latvija paredz tam pievienoties līdz 2007.gadam.
Mēs ceram, ka Luksemburgas pašreizējās prezidentūras laikā tiks panākta politiska vienošanās par ES finansiālajām perspektīvām laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam. Latvijai ir ļoti nopietnas bažas par pašreiz noteiktajiem griestiem Kohēzijas fondu piešķiršanai, jo saskaņā ar tiem Latvija kā ES visnabadzīgākā dalībvalsts saņemtu vismazāko atbalstu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Laikā, kad mēs pieliekam lielas pūles, lai sasniegtu tādu pašu dzīves līmeni kā ES attīstītākajās dalībvalstīs, šādi griesti netaisnīgi nostāda manu valsti neizdevīgā stāvoklī.
Latvijai vēl viena prioritāte ir nostiprināt Eiropas kopīgu ārpolitiku un drošības politiku un nodrošināt, lai Eiropa runātu vienā balsī, cik vien bieži tas ir iespējams. Ievērojamā palīdzība, ko ES sniedza cunami upuriem Dienvidaustrumāzijā, ES svarīgā novērotāja loma nesenajās prezidenta vēlēšanās Ukrainā, NATO miera uzturēšanas militāro operāciju vadības pārņemšana Bosnijā un Hercegovinā ir tikai daži piemēri, kas liecina par eiropiešu spēju sekmīgi sadarboties.
Eiropas Savienība ir arī daudz paveikusi savu militāro spēju attīstīšanā saskaņā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku. Latvija ir iesākusi sagatavošanās darbus, lai līdz 2009.gadam vai 2010.gadam kopā ar Lietuvu, Poliju, Vāciju un Slovākiju izveidotu ES kaujas vienību. Tomēr Latvija joprojām uzskata, ka NATO ir nepieciešama un papildinoša organizācija Eiropas drošības saglabāšanai un tādu draudu kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas, reģionālu konfliktu uzliesmošanas un terorisma izplatīšanās novēršanai.

Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda arī turpmāk būs mums nozīmīgi sabiedrotie un partneri, ar kuriem mēs saglabāsim un attīstīsim ciešas saites.
Jācer, ka ASV prezidenta Buša gaidāmā vizītē Eiropā šā gada februārī palīdzēs nostiprināt transatlantiskās partnerattiecības starp Eiropu un Ziemeļameriku. Latvija ir gatava arī iesaistīties NATO reaģēšanas spēkos un uzskata, ka resursiem un funkcijām jābūt pārdomāti sadalītām NATO reaģēšanas spēku un ES kaujas vienību starpā, lai nodrošinātu to maksimālu efektivitāti un novērstu nevajadzīgu funkciju dublēšanu. Mana valsts vēlas, lai nākamais NATO sammits 2006.gadā vai 2007.gadā notiktu Latvijā, un cer, ka šogad tiks pieņemts pozitīvs lēmums šajā jautājumā.

Dāmas un kungi!

Šā gada maijā Latvija atcerēsies vēl trīs svarīgus notikumus. 4.maijā Latvija atzīmēs 15.gadadienu kopš savas neatkarības deklarēšanas no Padomju Savienības pēc piecdesmit okupācijas un apspiestības gadiem.
8.maijā Latvija kopā ar Eiropu atzīmēs 60.gadadienu kopš sabiedroto spēku uzvaras pār nacistisko Vāciju. Tomēr atšķirībā no tā, kā tas notika Rietumeiropā, pēc ienīstās nacistiskās Vācijas impērijas sagrāves mana valsts neieguva brīvību. Tai sekoja trīs Baltijas valstu – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pakļaušana vēl vienai brutālai okupācijai, ko veica cita sveša, totalitāra impērija, un tā bija Padomju Savienība.
9.maijā Latvija un 24 citas valstis svinēs 55.gadadienu kopš Šūmana deklarācijas parakstīšanas, kā rezultātā radās tagadējā Eiropas Savienība. Šīs svinības notiks Maskavā tajā pašā datumā, kad Krievija tradicionāli svin savu uzvaru pār nacistisko Vāciju.
Latvijai Hitlera krišanas gadadienas svinības būs ar skumju pieskaņu, jo mana valsts nonāca Padomju Savienības pakļautībā, kam sekoja necilvēciska cilvēku vajāšana un masu deportācijas, kas pakļāva manu tautu neizsakāmām ciešanām. Bet 9.maijā es izteikšu līdzjūtību krievu tautai par tās zaudējumiem un ciešanām. Krievu tautai bija svarīga loma Eiropas atbrīvošanā no asinskārā tirāna – Hitlera. Taču krievu tauta, tāpat kā Latvijas un citu valstu tautas, neieguva brīvību, jo palika pakļautas Staļina tirānijai un totalitārā komunisma apspiestībā.
Piedaloties oficiālajos pasākumos, kas notiks 9.maijā Maskavā, es pasniegšu draudzīgu un samierinošu roku krievu tautai, mudinot viņu valsts tagadējo vadību nosodīt noziegumus, ko izdarīja staļiniskais režīms Latvijā un citur Viduseiropā un Austrumeiropā. Es uzskatu, ka visām demokrātiskām valstīm ir pienākums mudināt Krieviju nosodīt noziegumus, kas komunisma vārdā tika izdarīti padomju ēras laikā. Krievijai ir jābūt drosmei godīgi atzīt savu vēsturi, tāpat kā to pēc Otrā pasaules kara izdarīja Vācija un kā to dara mana valsts tagad.
Nobeigumā es vēlos jums visiem pateikties par ciešo un auglīgo sadarbību, kādu mēs sasniedzām daudzās jomās pagājušajā gadā. Es ļoti priecājos par mūsu ārvalstu diplomātiskā korpusa paplašināšanos, kas notika līdz ar Beļģijas un Spānijas vēstnieku ierašanos Rīgā, un par Kazahijas pārstāvniecības atvēršanu. Es ar nepacietību gaidu, kad šogad Rīgā tiks atvērtas Īrijas un Turcijas vēstniecības.
Mans dzīvesbiedrs un es novēlam jums un jūsu ģimenēm laimīgu un veiksmīgu Jauno gadu. Lai 2005.gads nes mieru, labklājību un laimi mūsu valstīm un mūsu tautām!

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas