Klasiskās dejas maģiskais laiks

Divas nedēļas un divas dienas Velsas galvaspilsētā Kārdifā, Bristoles līča krastā, viesojās Latvijas Nacionālās operas (LNO) balets, sniedzot trīs izrādes – L.Delība “Kopēliju”, P.Čaikovska “Apburto princesi” un “Gulbju ezeru”.

Skats no baleta “Gulbju ezers” Foto: Felikss Lipskis

Viesizrāžu rīkotāji šo laikposmu nosauca par “Ziemassvētku baletu maģisko laiku” un atgādināja Latvijas Nacionālā baleta (ar tādu nosaukumu trupa uzstājas Lielbritānijā jau kopš 1996.gada) iepriekšējo astoņu turneju panākumus un augsto vērtējumu tādās avīzēs kā “The Guardian”, “Manchester Evening News”, “The Daily Mail” u.c.
Arī Velsas prese nav skopojusies ar spožiem salīdzinājumiem un sajūsmas apliecinājumiem.
Laikraksts “Echo” (3.janvāris):
“Latvijas Nacionālais balets ar savu vareno izrādi, dramatiski interpretēto “Gulbju ezera” traģisko mīlas stāstu godam beidza svētku sezonu Sv. Dāvida koncertzālē.”
Laikraksts “West Mail” (4.janvāris):
“Jūlija Gurviča Odetas-Odīlijas lomā bija lieliska sava skatuves tēla interpretācijā un tehniskajā meistarībā. Es neskaitīju fuetē 3.cēlienā, bet tie bija patiesi žilbinoši un meistarīgi. Viņas jūtīgā, maigā, noslēpumaini klusinātā Odeta baltajos cēlienos lieliski kontrastēja ar izaicinošo, spožo un viltīgo Melno gulbi.
Aleksejs Avečkins, kurš pirms tam “Kopēlijā” dejoja Franci, bija pārsteidzoši šarmants, lepns un virtuozs princis Zigfrīds un skatītājus iepriecināja arī ar savu dramatisko izteiksmi.
Raimonds Martinovs spēlēja un dejoja Rotbartu visā tā mežonīgajā spēkā un izskatījās patiesi laimīgs, kad, priekškaram krītot, publika viņam uzgavilēja.
Intars Kleinhofs visos trijos latviešu baletos iepriecināja ar savu dzirkstošo, enerģētisko stilu. “Gulbju ezerā” viņš dejoja Nerru un tika uzņemts ar ovācijām.”
Daudz atzinīgu vārdu un vispārākajās pakāpēs izteiktu košu epitetu baleta kritiķi veltījuši arī citiem solistiem lielās un mazākās lomās, īpaši izceļot Viktorijas Jansones princesi Auroru, Viktorijas Izotovas Ceriņu feju un Arņa Līcīša Karabosu, Margaritas Demjanokas Svanildu un Pāvela Vasiļčenko Franci.
Satraukto un svētdienīgo viesizrāžu gaisotni neatkārtojamu padarīja arī Ziemassvētku eglīte un Jaunā gada sagaidīšana. Par kādu negaidītu simpātisku akcentu bija parūpējies Latvijas goda konsuls Velsā Endijs Taurins, laikrakstā “West Mail” 3.janvārī publicējot vēstuli:
“Ser, es rakstu, lai paskubinātu tos lasītājus, kas vēl nav redzējuši Latvijas Nacionālā baleta uzstāšanos Sv. Dāvida koncertzālē, steigties iegādāties biļetes.
Mēs, grupa domubiedru no Velsas-Baltijas biedrības, kas ir interesants sajaukums no visu vecumu latviešiem, lietuviešiem, norvēģiem, velsiešiem un angļiem, skatījāmies viņus pirmdienas pēcpusdienas izrādē “Kopēlijā” un bijām saviļņoti un pārsteigti par šo brīnišķīgo horeogrāfiju. Tās autors ir trupas mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Baleta stāsts tika brīnišķīgi nodejots un nospēlēts, bet Delība mūziku dzīvu padarīja Latvijas Nacionālās operas orķestris diriģenta Farhada Stades vadībā.”
Pēdējos deviņos gados mūsu balets Lielbritānijā uzstājies teātros un koncertzālēs Belfāstā, Edinburgā, Glāzgovā, Mančestrā, Notingemā, Vimbldonā un Londonā.

Eriks Tivums