Par eiras naudaszīmju un monētu lietošanu

Trīs gadus pēc eiras naudaszīmju un monētu ieviešanas iedzīvotāji eiras zonā ir iepazinuši Eiropas valūtu, vairs nedomā vecajās valstu valūtas vienībās, veicot parastus pirkumus, zina eiras aptuveno vērtību pret dolāru, gaida, kad eiru ieviesīs arī jaunās dalībvalstis, un tic, ka ieguvēji no tā būs patērētāji. Tomēr šķiet – iedzīvotāji nezina, ka viņi var izņemt skaidru naudu un veikt pirkumus ar savām bankas kartēm citās eiras zonas valstīs bez papildu maksas par to, liecina Eiropas Komisijas veiktā aptauja. Tā arī rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju eiras zonā ir vismaz dzirdējusi par Stabilitātes un izaugsmes paktu un uzskata to par stipru un stabilu eiras garantiju.
Pēc “Eurobarometer” 2004. gada novembrī veiktās aptaujas datiem, trīs gadus pēc vienotās valūtas ieviešanas 12 Eiropas Savienības valstīs iedzīvotāji jūtas aizvien komfortablāk ar Eiropas valūtas lietošanu un lielākā daļa atzīst, ka viņiem nav grūtību, lietojot monētas (72%) vai naudaszīmes (93%).
Lielākā daļa eiras zonas iedzīvotāju (52%) tagad rēķina eirās, veicot ikdienas pirkumus, un to cilvēku skaits, kuri turpina domāt valsts valūtā, apsverot iespēju iegādāties mašīnu vai māju, ir samazinājies par pieciem punktiem līdz 49% salīdzinājumā ar 2003. gada aptauju. Īrijas patērētāji visvairāk rēķina eirās lielu pirkumu veikšanai (72%), bet vismazāk to dara Francijā (14%), Portugālē (13%) un Beļģijā (12%).
“Eurobarometer” aptauja liecina, ka lielākā daļa (72%) tagad uzskata eiru par starptautisku valūtu tāpat kā dolāru vai jenu. Gandrīz puse no visiem respondentiem pareizi norāda eiras un dolāra attiecību (+13 punkti salīdzinājumā ar 2003. gadu) un paziņo, ka tas uz viņiem “nemaz” neattiecas (51%).
Lielākā daļa respondentu (79%) zina, ka jaunās dalībvalstis ieviesīs eiru, un uzskata, ka patērētāji no tā iegūs.
Tomēr tikai 38 % zina, ka nav nekādu papildu maksu par pirkumu ar bankas karti citā eiras zonas valstī salīdzinājumā ar darījumiem valsts iekšienē. Šīs maksas, kā arī maksa par naudas izņemšanu likvidēta 2002. gada jūlijā.
Vēl kādā eiras praktiskajā aspektā lielākā daļa uzskata, ka monētu skaits (astoņas) ir pietiekams. Apmēram 60% neiebilstu, ja vairs nebūtu jāizmanto 1 vai 2 centu monētas, bet vienlaikus baidās no cenu pieauguma. Mazākums (29%) vēlas 1 eiras naudaszīmes izdošanu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā