Uzturoties oficiālā vizītē Nīderlandes Karalistē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 18.janvārī, uzsāka oficiālo vizīti Nīderlandes Karalistē. Oficiālajā sagaidīšanas ceremonijā viņu sagaidīja Nīderlandes karaliene Beatrikse.
Valsts prezidente tikās ar Nīderlandes premjerministru Janu Pēteru Balkenendi un pārrunāja abu valstu attiecību perspektīvu, Eiropas Savienības (ES) un NATO nākotni. Pēc tikšanās J.P. Balkenende presei sacīja, ka Latvijas prezidente ir tā politiķe, kurā ieklausās gan ES, gan NATO sammitos, un viņas viedoklis tiek augstu respektēts visā pasaulē. Valsts prezidente augstu novērtēja Nīderlandes prezidentūru ES un tajā aizsākto diskusiju par Eiropas vērtībām, identitāti un perspektīvu. J.P.Balkenende pateicās Valsts prezidentei par izcilo ieguldījumu šajā diskusijā, kas notika pagājušā gada septembrī Hāgā.
Abas puses uzsvēra, ka Latvijas un Nīderlandes attiecības ir ļoti ciešas un aktīvas, pēc iestāšanās ES un NATO Latvija ir ieguvusi jaunu statusu, kas ļauj šīs attiecības padarīt vēl dziļākas. Valsts prezidente augstu novērtēja politisko dialogu ar Nīderlandi, uzsverot, ka Nīderlande vienmēr ir atbalstījusi Latviju ceļā uz ES un NATO un arī šodien Nīderlande joprojām ir uzticams Latvijas partneris un draugs. Prezidente atzīmēja, ka padziļinās ekonomiskie sakari, sadarbība starp dažādām tirdzniecības un ekonomikas nozarēm, kā arī plašumā vēršas kultūras dialogs.
J.P.Balkenede izteica Nīderlandes nožēlu par to, ka vētra smagi skārusi Latviju, un pauda savu atbalstu Latvijai šobrīd, kad Latvijai nepieciešama palīdzība. Prezidente atzīmēja, ka darba pusdienu laikā tiks runāts par to, vai iespējams saņemt atbalstu no ES vētras seku likvidēšanai.
Atbildot uz jautājumiem žurnālistiem, J.P.Balkenende arī uzsvēra, ka ļoti būtiski ir Eiropai un pasaulei šobrīd izvērtēt vēstures jautājumus. “Ir atklāti par to jārunā,” viņš sacīja, “un nopietni jāieklausās Latvijas prezidentes sacītajā un viņas deklarācijā, ko viņa tikko ir publicējusi attiecībā uz Otrā pasaules kara beigām. Kad beidzās Otrais pasaules karš daudzām Eiropas valstīm, tas nebeidzās Baltijas valstīm, un tās nekļuva brīvas ar iespēju demokrātiski attīstīties.” Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentes lēmumu doties uz Maskavu un runāt par vēsturi.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, klātesot Nīderlanes karalienei Beatriksei, vakar Leidenē atklāja latviešu dzejnieces Noras Kalnas dzejoli uz vienas no pilsētas mājas sienām. Prezidente pauda gandarījumu, ka latviešu dzejas rindas var ierindoties starp citiem 98 pasaules tautu dzejoļiem.
Prezidente tika lūgta nolasīt Noras Kalnas dzejoli “Jūra” latviešu valodā.
Uzrunājot klātesošos Leidenes iedzīvotājus, kuru pilsētā tapis šis dzejas projekts, prezidente stāstīja, ka šajā dzejolī runa ir par to, ka katram cilvēkam atļauts būt par to, kamdēļ viņš šajā pasaulē ir sūtīts, katrs var atļauties būt pats. Viņa arī vēlēja, lai jūra, kas latviešiem vienmēr ir bijusi viens no mātes simboliem, daudzu gadsimtu garumā ir vienojusi Latviju un Nīderlandi pa jūras ceļiem, šodien kļūtu par vienotās Eiropas simbolu.
Prezidente novēlēja visiem klātesošajiem, lai piepildās viņu sapņi un cerības veidot labāku Eiropu par to, kāda tā bijusi pēc Otrā pasaules kara.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Leidenes universitātē uzrunāja Viņas majestāti Nīderlandes karalieni Beatriksi, akadēmiskās aprindas un studentus, uzsverot Leidenes universitātes nozīmi Eiropas un pasaules akadēmiskajās aprindās.
Prezidente izmantoja šo iespēju, lai runātu par Eiropas vēsturi, par vērtībām, uz kurām tika būvēta Eiropas Savienība (ES) pēc Otrā pasaules kara sabrukuma, un lai detalizēti pievērstos tam, ko Otrā pasaules kara beigas nozīmēja Baltijas valstīm un ko – daļai Eiropas. Viņa uzsvēra, ka pēc nacisma sagrāves daļa Eiropas atguva brīvību un iespējas demokrātiskai attīstībai un uzplaukumam, tomēr Baltijas valstis palika aiz dzelzs priekškara un vēl piecus gadu desmitus pavadīja nebrīvē. Prezidente nosodīja abu totalitāro režīmu – Hitlera un Staļina – darbību un uzsvēra, ka viņa būs Maskavā, lai kopā ar citām pasaules valstīm atzīmētu nacisma sagrāves 60.gadadienu, bet arī izmantos šo iespēju, lai vēlreiz uzsvērtu visai pasaulei, ka Otrais pasaules karš bija cilvēces lielākais konflikts un tas radās, diviem totalitāriem režīmiem dalot varu Eiropā.
Prezidente pauda pārliecību, ka visu demokrātisko valstu pienākums ir aicināt Krieviju nosodīt noziegumus, ko totalitārais režīms pastrādājis uz viņu pašu zemes un kaimiņvalstīs komunisma vārdā padomju laikā. V.Vīķe-Freiberga aicināja arī Krieviju objektīvi un atklāti uzlūkot savas vēstures lappuses, tāpat kā Vācija ir pievērsusies savu sarežģīto vēstures lappušu atvēršanai un kā Latvija to darījusi kopš neatkarības atgūšanas.
Latvijas prezidente pauda pārliecību, ka 21.gadsimta Eiropa atgūs savus kultūras un ētikas etalonus un valstis spēs stiprināt brālības sajūtu un Eiropas identitāti. Viņa atzīmēja: ja mēs tā darīsim, tad paplašinātā 21.gadsimta Eiropa kļūs par tādu Eiropu, kādu mēs to vēlamies redzēt.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar oficiālās vizītes laikā sarunās ar Ministru prezidentu Janu Pēteru Balkenendi, uzrunājot Leidenes universitātē Viņas majestāti Nīderlandes karalieni, akadēmiskās aprindas studentus, Nīderlandes Senātu un Pārstāvju palātu, kā arī Nīderlandes preses pārstāvjus, uzsvēra, ka Eiropa šā gada 9.maijā, svinot 55.gadadienu kopš Šūmana deklarācijas, kas lika pamatu Eiropas Savienībai (ES), atskatās arī uz Otrā pasaules kara beigu 60 gadiem. Valsts prezidente atzīmēja, ka šī ir unikāla iespēja atklāti izvērtēt Eiropas sarežģīto vēsturi pirms un pēc Otrā pasaules kara, lai liktu pamatus vēl spēcīgākam Eiropas kontinentam, kas balstītos uz demokrātijas, cilvēka tiesību un brīvību vērtībām.
Šajās auditorijās Valsts prezidente uzsvēra: “Otrais pasaules karš Baltijas valstīm nebeidzās 1945.gadā – vēl piecus gadu desmitus tautas atradās totalitāra režīma varā aiz tā dēvētā dzelzs priekškara.” V.Vīķe-Freiberga pauda uzskatu, ka šī ir vēsturiska iespēja Krievijai Otrā pasaules kara sešdesmitgades atcerē oficiāli nosodīt Molotova-Ribentropa paktu, kā arī Staļina totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. “Mēs svinēsim līdz ar visiem nacisma sagrāvi, un šī būtu vēsturiska iespēja nosodīt šo noziedzīgo paktu un režīma pastrādātos noziegumus,” atzīmēja Valsts prezidente.
Vakar vienā no lielākajiem Nīderlandes laikrakstiem “De Volkskrant” publicēta intervija ar Latvijas prezidenti, kā arī informācija par V.Vīķes-Freibergas publicēto deklarāciju par Otrā pasaules kara beigām.

Valsts prezidenta preses dienests