Ārzemju presē

Angļu “The Economist”: “Staļina rēgs būtu smīnējis par smago lēmumu, ar ko jāsastopas Baltijas valstīm. Vaira Vīķe-Freiberga izjauca Baltijas valstu ierindu, paziņojot, ka piekrīt braukt uz Maskavu, jo atsakoties diplomātiskās izmaksas būtu augstākas. Un Baltijas valstu “nē izrāde” dotu iespēju Krievijai apgalvot, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis ir “rusofobi”, kas jauc Austrumu un Rietumu attiecības un atkāpjas no Eiropas vērtībām. Baltijas valstis zina, ka Krievija izmantos katru izdevību, lai “dzītu ķīļus” to un pārējo Rietumu starpā. Latvijas prezidente uzsver: svarīgākais – lai tiktu sadzirdēts Baltijas skatījums uz vēsturi.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “2004.gadā izdotajā igauņu vēsturnieka Ilmjērva pētījumā par Baltijas valstu ārpolitiku starpkaru laikā ir apšaubīts plaši izplatītais uzskats, ka neatkarīgās Baltijas valstis 1939.gadā ir kritušas par upuri Hitlera–Staļina paktam. Ilmjērvs secina, ka par neatkarības zaudējumu ir bijusi atbildīga arī toreizējā politiskā krīze Baltijas valstīs. Ne tikai tā laika Igaunijas prezidents Konstantins Petss, bet arī Latvijas un Igaunijas vadītāji esot atradušies padomju ietekmē. Staļina–Hitlera pakts esot vienīgi iezīmējis Baltijas valstu neveiksmīgās politikas beigas, un kapitulācija Staļina prasībām tik negaidīta nemaz neesot bijusi. Taču arī Ilmjērvs atzīst, ka izolēta militārā pretestība Baltijas valstīm būtu bijusi nāvējoša.”

•

Francijas “La Liberation”: “Eiropas Komisija piedāvā kopēju imigrācijas politiku. Taču daļa valstu ir naidīgi noskaņotas, galvenokārt jautājumā par kvotām. Tāpat daudzas valstis baidās, ka Brisele tām varētu uzspiest nevēlamus imigrācijas noteikumus, līdz ar to tās balsojumā par šiem jautājumiem izmanto veto tiesības, kas nebūt neveicina šīs politikas tālāko attīstību.”

•

Zviedru “Aftonbladet”: “”Pienākumam aizsargāt cilvēku, indivīdu jābūt mūsu drošības politikas centrā,” teica ārlietu ministre Laila Freivalde, vakar runājot Tautas un aizsardzības gadskārtējā konferencē Sēlenē. Līdz šim uzmanība allaž bijusi pievērsta militārajai aizsardzībai, taču šobrīd draudi daudz lielākā mērā ir kļuvuši civili un – kas sevišķi svarīgi – tiem nav robežu.”

•

Franču “La Liberation”: “Atsaucoties uz Kioto protokolu, kopš 1.janvāra valstis ir piešķīrušas saviem uzņēmumiem pieļaujamās atkritumu kvotas, kuras nevajadzētu pārsniegt. Daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, nāksies paaugstināt atjaunojamās elektroenerģijas apjomus.”

•

Krievijas “Rosbalt” autors apgalvo, ka Latvijas prezidentes lēmums ierasties uz 9.maija svinībām Maskavā esot “ne pa jokam” satraucis pārējo Baltijas valstu politiķus un sabiedrību. Par Latviju esot sākuši runāt kā par “Baltijas vājāko posmu”. Autors runā galvenokārt par Baltijas valstu vienotību, kas nebūt neesot tik spēcīga, un prezidentes lēmumu kā šo vienotību šķeļošu faktoru.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem