Divas dienas Nīderlande elpo Latvijas ritmā

Baiba Laizāne, Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Vēstniece Baiba Laizāne Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

– Kāda, jūsuprāt, būs šīs vizītes nozīme?

– Šī ir pirmā mūsu valsts vadītāja vizīte mūsu valstu vēsturē. Es teiktu, ka tā apliecina attiecību briedumu un savstarpējo interesi, kā arī vainago mūsu līdzšinējās attiecības. Vakar mūsu Valsts prezidentei bija tikšanās gan ar karalieni, gan premjeru, bija arī diskusija ar abu parlamenta palātu vadītājiem un deputātiem. Nozīmīgas bija arī oficiālās vakariņas, uz kurām īpaši atbrauca NATO ģenerālsekretārs. Zīmīgi būs vizītes notikumi šodien (trešdien, 19.janvārī – “LV”), kad Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēs Ālsmēras ziedu biržu un van Goga muzeju, kā arī diskutēs ar mūsu uzņēmējiem par vizītes sekmēm.
Ļoti raksturīga bija Nīderlandes plašsaziņas līdzekļu lielā interese par Latviju un Valsts prezidenti pirms vizītes – nīderlandiešu žurnālisti vairākkārt brauca uz Rīgu intervēt mūsu prezidenti, kā arī sagatavot raidījumus un rakstus par Latviju. Jau tagad var teikt, ka līdz ar šo ļoti intensīvo un plašo programmu Nīderlande divas dienas elpo Latvijas ritmā, abām valstīm vēl labāk iepazīstot vienai otru. Es ļoti ceru, ka vizītes rezultātā nodibinātie un pilnveidotie politiskie un ekonomiskie kontakti nesīs abpusēju labumu, veicinot gan labklājības pieaugumu, gan ilgtermiņa uzskatu kopību ārpolitiskajos jautājumos.

– Kādi fakti, jūsuprāt, visuzskatāmāk raksturo Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības mūsu ikdienā?

– Vispirms jau daudzi no mums savā ikdienā izjūt, ka Rīga ir vienīgā Baltijas galvaspilsēta, uz kuru lido Nīderlandes nacionālās aviosabiedrības KLM laineri. Reisi ir divreiz dienā, bet kopā ar air Baltic lidojumiem – pat trīs reizes. Deviņām Latvijas un Nīderlandes pašvaldībām ir sadarbības līgumi un partnerattiecības, ieskaitot Rīgu un Amsterdamu. Ārkārtīgi aktīva ir vizīšu apmaiņa. Pagājušajā gadā vien Latvijā viesojās Nīderlandes premjers un puse no ministriem, parlamenta priekšsēdis, Eiropas lietu komisija un citas parlamentāriešu delegācijas. Arī Nīderlandes kroņprincis Vilems Aleksandrs un princese Maksima 2002. gadā pēc laulībām savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē devās uz Latviju. Pieauga arī mūsu ekonomiskā sadarbība – Nīderlande ir 9. – 10. vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

– Kopš 2004. gada pavasara Latvijas un Nīderlandes attiecības kvalitatīvi mainījušās, mūsu valstīm kļūstot par partnerēm ES un NATO.

– Jā, tas būtiski mainījis mūsu attiecību raksturu. Līdz dalībai ES un NATO Latvijai svarīgākais bija Nīderlandes politiskais un praktiskais atbalsts, kas arī tika sniegts. No 1999. līdz 2003. gadam Latvijas dalībai ES Nīderlande sniedza palīdzību 4,6 miljonu latu vērtībā. Nīderlande arī atbalstījusi visus Baltijas aizsardzības projektus – “Baltbat”, “Baltron”, “Baltsea” un “Baltdefcol”. Tagad, kad esam līdzvērtīgi partneri ES un NATO, mūsu kopīgs uzdevums un atbildība ir šo organizāciju darbību virzīt miera un attīstības nodrošināšanai Eiropā un citur pasaulē. Nīderlande un Latvija ir vienotas pārliecībā, ka ES un NATO ir jābūt spēcīgām un vienotām organizācijām, kā arī par to, ka nepieciešams stiprināt ANO un starptautisko tiesību sistēmu.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv