Kā lats ar eiru sadzīvo

Pašās pērnā gada beigās tika sperts kārtējais solis ceļā uz pilntiesīgu Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas un monetārajā savienībā, piesaistot mūsu nacionālo valūtu Eiropas Savienības (ES) vienotajai valūtai eirai.

Lata piesaistes maiņa bijusi veiksmīga

Vērtējot makroekonomisko situāciju Latvijā pēc lata piesai-stes maiņas un tās turpmākās attīstības tendences, Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsver, ka piesaistes maiņa noritējusi veiksmīgi, turklāt piesaistes rezultātā lats nav ne devalvēts, ne revalvēts. Viņaprāt, LB noteiktais lata piesaistes kurss – 0,702804 lati par vienu eiru – Latvijas tautsaimniecībai ir izdevīgs. Un, lai gan izskanējis viedoklis, ka to nevar viennozīmīgi vērtēt kā labvēlīgu, LB vadītājs atgādina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības norēķinos tiek izmantota gan eira, gan ASV dolārs. Tādēļ piesaistes kursa ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām ir atšķirīga. Tā kā pašlaik 56% Latvijas eksporta un 58% importa ieņēmumu ir eirās, bet ASV dolāros – 19% eksporta un 24% importa ieņēmumu, ieguvēju un zaudētāju skaits ir aptuveni vienāds.
Zemais lata kurss pret eiru, protams, var sadārdzināt atsevišķas preces, kas tiek ievestas no ES valstīm, tomēr augstais lata kurss pret ASV dolāru tajā pašā laikā samazina dolāros importēto preču cenas. Tā pērn pasaules tirgū ievērojami pieauga naftas cena, taču ASV dolāra kurss pret latu samazinājās par 5%. Tas lielā mērā ietekmēja arī degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā, jo pretējā gadījumā cena par litru degvielas jau pagājušajā gadā būtu varējusi pārsniegt 50 santīmus, bet šogad sakarā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu tā būtu vēl par dažiem santīmiem augstāka.

Tautsaimniecība saglabā savas tendences

LB speciālisti uzskata, ka atsevišķu pakalpojumu nozaru straujā attīstība šogad palēnināsies, turpretī rūpnieciskās ražošanas pieaugums joprojām būs stabils, ļaujot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nodrošināt 7,5% apmērā.
Statistikas dati par pērngada trešo ceturksni liecina, ka straujais IKP pieaugums turpinājies arī 2004.gada otrajā pusē, šā rādītāja ziņā ierindojot Latviju pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES). Pilnīgs statistikas datu apkopojums vēl nav veikts, bet šī informācija ļauj prognozēt, ka pērn Latvijas ekonomiskā izaugsme sasniegusi aptuveni 8,5%. Kā norāda I.Rimšēvičs, šai prognozei piepildoties, aizvadītais gads ieies vēsturē kā straujākās izaugsmes gads Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
Vienlaikus LB vadītājs atzīst, ka zināmas bažas izraisa to tautsaimniecības nozaru struktūra, kuras nodrošinājušas straujos ekonomiskās attīstības tempus. Piemēram, pagājušā gada beigās būtiski palēninājās rūpnieciskās ražošanas apjoma gada pieauguma temps, kas gada otrajā pusē bija vidēji gandrīz divas reizes zemāks par kopējo IKP pieaugumu. Bet pieaugums tādās nozarēs kā būvniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi bija straujāks par kopējo IKP pieaugumu. Šāda attīstības struktūra liecina par spēcīgo iekšzemes pieprasījumu, kas īstermiņā gan nodrošina strauju izaugsmi, tomēr ilgākā laika posmā patēriņa attīstība bez noturīgas rūpnieciskās ražošanas attīstības nevar garantēt pietiekami stabilu izaugsmi. Rūpnieciskās ražošanas attīstību lielā mērā nosaka Latvijas ražotāju konkurētspēja un produkcijas noiets galvenajos eksporta tirgos, un nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris ir ES valstis.
I.Rimšēvičs prognozē, ka arī šogad ekonomika attīstīsies pietiekami spēcīgi un saglabāsies lielākā daļa ar ekonomisko izaugsmi saistīto makroekonomisko risku.

Iekšzemes pieprasījums veicina inflāciju

Viens no šādiem riskiem ir inflācija. LB uzskata, ka patēriņa cenu vidējā inflācija šogad samazināsies, tomēr visa gada garumā tā joprojām pārsniegs pirms 2004.gada ierasto līmeni un būs 4,5% līdz 5%. Taču tās ir tikai prognozes. Centrālās bankas speciālisti gada sākumā parasti nosaka inflācijas robežas turpmākajos divpadsmit mēnešos, tomēr pilnīgi precīzi pateikt, kāda varētu būt inflācija, gada sākumā nav iespējams, atzīst I.Rimšēvičs. Inflācijas pazemināšanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu viņš skaidro ar to, ka šogad vairs nedarbosies lielākā daļa faktoru, kas izraisīja augsto inflāciju pērn. Piemēram, tik strauji vairs necelsies pārtikas preču cenas, un arī pasaules naftas cenu pieaugums šogad acīmredzot nebūs tik ievērojams kā pērn. Tajā pašā laikā Latvijā paaugstināsies administratīvi regulējamās cenas. Ar 1.janvāri pieaugušas akcīzes nodokļa likmes vairākām akcīzes precēm, bet ar 1.jūliju plānota siltumenerģijas tarifu aplikšana ar PVN un gāzes tarifu celšana. Tomēr LB prezidents pauž cerību, ka Latvijas valdība un citas institūcijas ļoti rūpīgi izvērtēs šīs cenu paaugstināšanas nepieciešamību, jo sevišķi attiecībā uz gāzes tarifu celšanu.
Visiem vēl atmiņā pagājušā gada augusts, kad inflācija mūsu valstī sasniedza augstāko robežu – 7,8%, līdz gada beigām tā arī nepazeminoties zem 7% atzīmes. Un tikai salīdzinoši zemā inflācija pagājušā gada pirmajos mēnešos ļāva vidējo inflāciju pērn noturēt 6,2% līmenī. Tomēr tas ir Latvijai ļoti augsts rādītājs. Viens no augstās inflācijas iemesliem ir arī joprojām spēcīgais iekšzemes pieprasījums.
Jautāts, kā LB plāno samazināt inflāciju, I.Rimšēvičs atzīst, ka centrālās bankas rīcībā inflāciju samazinošu instrumentu šobrīd faktiski nav. “Latvijas Bankai celt procentu likmes nākotnē ir bezjēdzīgi, jo lats ir piesaistīts eirai. Vienīgais, ko LB varētu darīt, ir palielināt banku obligāto rezervju normu, tādējādi samazinot to rīcībā esošos brīvos līdzekļus. Tādēļ arvien aktuālāki kļūst instrumenti, kas ir ārpus LB ietekmes sfēras, proti, budžeta deficīta samazināšana, straujās hipotekārās kreditēšanas bremzēšana ar īpašas kreditēšanas nodevas ieviešanu un, iespējams, arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošie instrumenti, nosakot dažāda veida kapitāla pietiekamības rādītājus atsevišķiem kredīta veidiem,” teic I.Rimšēvičs.
Runājot par hipotekāro kredītu nodokli, centrālās bankas prezidents uzsver, ka LB pagaidām ir atbalstījusi šo Latvijas valdības ierosināto ideju. Ja valdība uzskatīs, ka, ņemot vērā vispārējo straujo hipotekārās kreditēšanas pieaugumu, šāds nodoklis ir nepieciešams, LB varētu palīdzēt izstrādāt tā ieviešanas pamatprincipus. Viss būs atkarīgs no situācijas – ja pašreizējā situācija, ko LB vērtē kā stabilu, saglabāsies, iespējams, LB varētu mudināt valdību drīzāk ieviest šos principus.

Pieaug valsts fiskālās politikas loma

Pozitīvi vērtējot pagājušā gada fiskālo deficītu 1,1% apmērā no IKP, LB prezidents uzsver, ka šogad plānotais budžeta deficīts – 1,68% no IKP – ir lielāks par pieļaujamo līmeni un tādējādi pretrunā ar Konverģences programmā iekļauto apņemšanos (šo programmu Latvija iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā). Viņaprāt, budžeta deficīts ir jāsamazina, un šogad tas nedrīkstētu pārsniegt 1% no IKP.
Arī pērn LB vairākkārt aicināja valdību samazināt budžeta deficītu no tobrīd plānotajiem vairāk nekā 2% no IKP līdz līmenim, kas nebūtu augstāks par 1,5%. Īstenojot stingru fiskālo politiku, valdībai tas pagājušajā gadā arī izdevās. Turklāt šī valdības fiskālā politika arī ļāva ierobežot inflāciju. I.Rimšēvičs ir pārliecināts, ka gadījumā, ja budžeta deficīts tiktu saglabāts sākotnēji plānotajā līmenī, tad jau tā augstā 2004.gada inflācija būtu vēl augstāka.
Vienlaikus LB vadītājs pozitīvi vērtē Konverģences programmā ietverto valdības apņemšanos panākt fiskālā deficīta samazināšanos nākamajos gados. Tomēr viņš uzskata, ka, ņemot vērā labos fiskālos rezultātus pērn, šajā gadā paredzētais budžeta deficīts nozīmē fiskālā deficīta pieaugumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tā kā valdības īstenotā fiskālā politika pēc lata piesaistes eirai kļuvusi par galveno instrumentu makroekonomisko risku stabilizēšanā, viņš aicina valdību panākt mazāku valsts fiskālo deficītu nekā pērn, jo īpaši tādēļ, ka arī šogad sagaidāma strauja tautsaimniecības attīstība.
Pēc lata piesaistes eirai procentu likmju regulēšana vairs nedod agrāko efektu, un to pēc Latvijas iestāšanās ES uzskatāmi apliecina arī procentu likmju tuvināšanās eiras zonas valstīs spēkā esošajām likmēm. I.Rimšēvičs atzīst, ka likmju konverģence ir notikusi straujāk, nekā ticis gaidīts. Tuvojoties 2008.gadam, šī konverģence būs arvien manāmāka, bet pilnīgi lata un eiras likmes vienādosies tikai tad, kad Latvijā tiks ieviesta eira. Runājot par bāzes likmi, centrālās bankas vadītājs bilst, ka gadījumā, ja šis gads iezīmēsies ne vien kā inflācijas stabilizācijas, bet arī kā tās samazināšanās gads, bankas padome lems, ko darīt ar LB refinansēšanas likmēm.

Tekošā konta deficīts joprojām ir augsts

Ar iepriekš minētajiem faktoriem izskaidrojams arī tas, ka pagājušajā gadā nepieredzēti augsts bijis tekošā konta deficīts, kas sasniedzis 11%–12% no IKP. Tādēļ, pēc I.Rimšēviča domām, makroekonomiskos riskus, kas saistīti ar valsts maksājumu bilances tekošā konta deficītu, varēs samazināt tikai tad, ja valsts īstenos stingru fiskālo politiku.
Šogad būtisku tekošā konta deficīta samazināšanos LB prezidents neprognozē. Lai gan lata kursam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt Latvijas eksportu, saglabāsies liels iekšzemes pieprasījums, un tas ietekmēs importa apjomu. Turklāt sakarā ar ES struktūrfondu līdzekļu apguvi notiks arī kapitālpreču un investīciju preču imports. Tādēļ tekošā konta deficītu šogad LB prognozē 9% apmērā no IKP – ar nosacījumu, ka šogad vienreizēja rakstura investīciju preču imports ievērojami sašaurināsies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Pretējā gadījumā tekošā konta deficīts pārsniegs prognozēto līmeni.
Atbilstoši jaunajai situācijai LB ir mainījusi savu valūtas rezervju struktūru un palielinājusi tajā eiru daļu, to darot galvenokārt uz Lielbritānijas sterliņu mārciņas un pavisam nedaudz – uz Japānas jenas rēķina, būtiski nemainot dolāra proporciju jaunajā LB ārvalstu valūtu rezervju grozā. Tādējādi mūsu centrālās bankas ārvalstu valūtu rezervju portfelī šobrīd palikušas trīs valūtas: eira, kas veido 50% portfeļa, ASV dolārs (40%) un Japānas jena (10%).

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv