Kas kavē inovāciju ieviešanu

No 2001. līdz 2003. gadam 19% Latvijas uzņēmumu piedāvāja tirgū jaunus vai būtiski uzlabotus produktus (prece vai pakalpojums) vai arī šajos uzņēmumos tika ieviesti jauni, būtiski uzlaboti tehnoloģiskie procesi.

Tā liecina vakar publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērn veiktā otrā inovāciju apsekojuma rezultāti. Salīdzinot tos ar Latvijā pirmā inovāciju apsekojuma datiem par laika periodu no 1999. gada līdz 2001. gadam, secināts, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas. Proti, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars nebija mainījies – 19%. Salīdzinājumam: Eiropas Savienības piecpadsmit dalībvalstīs laikā no 1998. līdz 2000. gadam bija 44% inovāciju jomā aktīvu uzņēmumu. Latvijā visplašāk tehnoloģiskās inovācijas ieviestas lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk strādājošiem.
Ražošanas sektorā inovatīvs bijis gandrīz katrs ceturtais uzņēmums – 22% (ES 15 dalībvalstīs – 47%). Pakalpojumu sektorā inovācijas ieviestas ievērojami retāk – 15% uzņēmumu (ES 15 dalībvalstīs – 40%), norāda CSP Sociālās statistikas departaments.
Apsekojuma laikā uzņēmumi izvērtēja inovāciju ieviešanu kavējošos faktorus laika periodā no 2001. līdz 2003. gadam. Kā galvenie minēti ekonomiskie faktori. No tiem uzņēmumiem, kuri uzskatīja, ka inovatīvās aktivitātes uzņēmumā tika aizkavētas, teju katrs ceturtais norādīja, ka galvenais iemesls bijis finansējuma trūkums, aptuveni katrs piektais – pārāk augstās inovāciju izmaksas, savukārt katrs desmitais minēja pārāk lielo ekonomisko risku. Turklāt kā būtisks inovāciju ieviešanu kavējošs faktors minēts kvalificētu darbinieku trūkums. Ekonomisko faktoru būtisko ietekmi apstiprina arī apsekojumā apkopotā informācija par inovāciju finansēšanas avotiem – laikā no 2001. līdz 2003. gadam 9% no inovatīvajiem uzņēmumiem saņēmuši finansiālu palīdzību inovāciju ieviešanai no valsts vai pašvaldību budžeta.

“LV” informācija