Līgumu par konstitūciju Eiropai Saeima ratificēs bez steigas

Vakar, 19.janvārī, Saeimas Eiropas lietu komisijā (ELK) tika apspriests Līgums par konstitūciju Eiropai. Ārlietu ministrijas pārstāvji deputātiem izsmeļoši skaidroja jautājumus, kas saistīti ar konstitucionālo līgumu un tā ietekmi uz Latviju.

Līgumu ratificēs bez steigas

Ārlietu ministrijas pārstāve Dace Dobrāja deputātus informēja, ka tuvākajās dienās Līgums par konstitūciju Eiropai tiks nosūtīts uz Saeimu ratificēšanai. ELK priekšsēdētājs Oskars Kastēns ministrijas pārstāvjiem taujāja, cik steidzama ir tā ratificēšana Saeimā. “No neoficiāliem informācijas avotiem esmu dzirdējis, ka Ārlietu ministrija vēlas pēc iespējas drīzāku līguma ratificēšanu Saeimā.” Uz O. Kastēna izteikumiem Ārlietu ministrijas pārstāvji atbildēja, ka “nekāda speciāla steiga nav nepieciešama. Svarīgākais ir līguma kārtīga izskatīšana”.

Jāskata vairākās komisijās

Pēc komisijas sēdes O. Kastēns sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pieļāva, ka līguma ratificēšana Saeimā varētu notikt maijā. “Patiesībā grūti pateikt, kad varētu notikt līguma ratificēšana. Man šķiet, ka nebūtu vēlams sasteigt procesu. Cerams, ka jau tuvākajās dienās, kā sola Ārlietu ministrijas pārstāvji, saņemsim līgumu. Domāju, ka nozīmīgais dokuments būtu skatāms ne tikai Ārlietu komisijā, bet arī citās komisijās. Piemēram, arī Eiropas lietu, Juridiskajā, Iekšlietu un aizsardzības komisijās konstitucionālais līgums būtu skatāms un diskutējams. Ja mēs tiešām izvēlēsimies šo skatīšanu vairākās komisijās, tas varētu prasīt laiku līdz maijam. Turklāt tad maijs ir tuvākais laiks, kad varētu nonākt līdz Līguma par konstitūciju Eiropai ratifikācijai.” Jāatzīmē – vēl vairāki deputāti norādīja, ka līgums būtu izskatāms ne tikai Ārlietu, bet arī citās komisijās.
Interesanti, ka ELK sēdes izdales materiālos, kur Ārlietu ministrija skaidrojusi par sabiedrības informēšanas aktivitātēm, minēts, ka līguma ratifikācija Saeimā paredzēta 2005.gada janvāra beigās.

“Simtam vieglāk izskaidrot”

ELK sēdē deputāti uzdeva arī vairākus jautājumus par līguma saturu un gaidāmajām izmaiņām. Cita starpā tika uzdoti arī jautājumi, kas vairāk saistīti ne tik daudz ar konstitucionālā līguma būtību, cik ar Eiropas Savienības (ES) darbības pamatprincipiem. Piemēram, ELK priekšsēdētāja biedrs deputāts Dzintars Rasnačs interesējās, ar ko atšķiras Eiropadome no Eiropas Padomes, par kurām runāts līgumā. Šādi jautājumi norāda, ka daudzi deputāti tā arī neizprot, ko būtisku Latvijai konstitucionālais līgums nesīs.
O.Kastēns, jautāts, vai deputāti ir kompetenti, lai pieņemtu lēmumu par līguma ratifikāciju, jo pietiekami neorientējas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas lietām, atbildēja: “Konstitūcijas būtību daudz vienkāršāk izskaidrot simt cilvēkiem nekā vienam miljonam vēlētāju. Tas, ka atsevišķiem deputātiem bija primitīvi jautājumi, nenozīmē, ka visi to nezina.” ELK priekšsēdētājs arī apliecināja, ka vērsīsies pie visu Saeimas frakciju vadītājiem, lai par konstitucionālā līguma jautājumiem tiktu runāts arī frakcijās. “Varbūt šādu īsu ievadu konstitūcijas pamatjautājumos, kā dzirdējām ELK, var nolasīt visās frakcijās.”

Dokuments ir sarežģīts

Ārlietu ministrijas pārstāve Dace Dobrāja ELK sēdē deputātiem atzina, ka kopumā līgums ir sarežģīts, vienkāršam cilvēkam grūti saprotams. Pēc D.Dobrājas teiktā, salīdzinoši vienkāršas ir pamatdokumenta pirmās divas daļas, kurā stāstīts par vispārīgiem jautājumiem un Savienības iedzīvotāju pamattiesībām. “Trešā daļa par ES politikām un to īstenošanu ir daudz komplicētāka. Bez papildu zināšanām par ES darbību un uzbūvi to ir grūti saprast.”

Sabiedrību informēs

Daudzus deputātus interesēja, vai par līguma saturu un nozīmi tiks informēta arī sabiedrība. Ārlietu ministrijas pārstāvji atzina, ka tāda informēšanas kampaņa kā pirms referenduma par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nav gaidāma. Paredzētas lekcijas augstskolu studentiem, informācijas bukletu izdošana, kā arī informācijas par konstitūciju atjaunošana Ārlietu ministrijas mājas lapā. Ārlietu ministrijas darbinieki atzina, ka skaidrošana turpināsies arī pēc līguma ratifikācijas Saeimā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv