Piektā gada revolūcijas avoti un izpētes avoti

1905.gada revolūcija ierakstījusi ļoti dramatisku lappusi Latvijas vēsturē, par to pētniekiem šaubu nav. Diemžēl arī jaunākā Latvijas 20.gs. vēsture ir bijusi asiņainiem un traģiskiem notikumiem pārpilna: Pirmais pasaules karš, Latvijas Brīvības cīņas, Otrais pasaules karš un lielvaru represijas pret Latvijas iedzīvotājiem utt.

Policija gatavojas dzīvokļa ieņemšanai. 1907.gads

Tie nesa līdzi sāpīgus zaudējumus un ar savām postošajām sekām daudzkārt pārspēja Piektajā gadā piedzīvoto. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc 1905.gada revolūcijai līdz šim pievērsta salīdzinoši mazāka uzmanība, jo sabiedrība no pētniekiem pieprasa meklēt atbildes uz tai tuvākiem un atmiņā vēl dzīviem sāpīgiem jautājumiem. Šā raksta mērķis nav izklāstīt 1905.gada vēsturi vai sīki analizēt kādu vēstures problēmu, bet gan pievērst lasītāju uzmanību tam, ka no jauna jāpārlasa vēstures avoti, pat tad, ja tie šķiet labi zināmi un par tiem bieži runāts un rakstīts.
Simt gados sakrāts visai iespaidīgs dažādu pētījumu un publikāciju apjoms, kas bieži ir pretrunīgs savos secinājumos un notikumu vērtējumos. Latvijas Kara muzeja krājums līdztekus arhīviem ir vieta, kur pētnieki var meklēt pirmavotus par 1905.gada revolūcijas notikumiem un tajos iesaistītajām personām.
Atskatoties pagātnē, jāsecina, ka Latvijas Kara muzeja krājums ir papildinājies ar materiāliem par 1905.gada revolūciju visā tā pastāvēšanas laikā. 20.gs. 20.–30.gados interesi par 1905.gada revolūciju uzturēja notikumos iesaistītie cilvēki un viņu radinieki, kuri muzejam dāvināja dažādas vēstures liecības.
Īpašu uzmanību 1905.gada revolūcijas pētīšanai pievērsa Latvijas Vēstures pētīšanas biedrība un biedrība “Piektais gads”. To savāktie fotomateriāli, dokumenti un revolūcijas dalībnieku atmiņas kļuva par pamatu daudzu publikāciju sagatavošanai. Īpaši pieminams ir K.Beierbaha darbs, vācot fotomateriālus, jo daudzos gadījumos viņa reproducētās fotogrāfijas ir vienīgās liecības par notikumu dalībniekiem. Otrais pasaules karš un Latvijas okupācija 1940.gadā pārtrauca normālu darbu Latvijas Kara muzejā. No 1945.gada beigām līdz 1949.gadam liela daļa no Latvijas Kara muzeja agrākās kolekcijas un Latvijas Vēstures pētīšanas biedrības savāktajiem materiāliem par 1905.gada revolūciju nokļuva LPSR Revolūcijas muzeja krājumā, kuru mūsdienās mantojis Latvijas Kara muzejs. Padomju varas gados krājuma komplektēšana notika atbilstoši valdošās ideoloģijas prasībām. Līdz ar to muzeja krājumā ļoti nelielā skaitā saglabājās materiāli par personām, kuru darbība bija pretrunā ar padomju ideoloģiju. Tomēr, par spīti visiem zaudējumiem, muzeja krājumā ir saglabājušies materiāli, kas var kalpot par būtisku papildinājumu pētnieku zinātniskajā darbā un pievērst sabiedrības uzmanību nozīmīgai Latvijas vēstures lappusei.

F.Grīniņš Cīrihē. 1906.gads

Muzeja darbā īpaši nozīmīgi ir fotokolekcijas materiāli. Piemēram minēšu F.Grīniņa portretu, kas uzņemts Cīrihē un līdz ar to apstiprina faktu, ka viņš Šveicē meklēja kaujiniekiem ieročus. Par labu piemēru, kas rāda, ka oriģinālu fotogrāfiju sērija kļūst par nozīmīgu vēstures avotu, var uzskatīt arī Rīgas policijas pārvaldes Kriminālās nodaļas fotoalbumu. Tā tapšanas laiks attiecas uz 1905.–1909.gadu, kad norisinājās sīvas sadursmes starp Krievijas policijas spēkiem un kaujiniekiem Rīgā un citās vietās. Albuma fotogrāfijas uzskatāmi parāda policijas spēku taktiku, kaujinieku apbruņojumu un sadursmju sīvumu. Tā gan ir tikai viena neliela 1905.gada revolūcijas procesa sastāvdaļa, jo, pēc dažādu pētnieku vērtējuma, Rīgā 1905.gadā bija tikai 150–200 kaujinieku. Tas ir niecīgs skaitlis, salīdzinot ar to cilvēku skaitu, kas bija iesaistīti 1905.gada revolūcijas notikumos Latvijas laukos un citās pilsētās. Muzeja kolekcijā ir simtiem 1905.gada revolūcijas dalībnieku fotoattēlu.
1905.gada beigās lielākajā daļā Latvijas teritorijas izveidojās rīcības komitejas. Pagastu līmenī Krievija faktiski zaudēja kontroli pār situāciju Latvijas laukos. Muzeja kolekcijā nonākušie oficiālie varas iestāžu izdotie dokumenti, piemēram, apsūdzības akts pret Saldus zemniekiem J.Rāvi, M.Rozenbergu un pārējiem apsūdzētajiem Viļņas apgabala Kara tiesā 1910.gada aprīlī, skaidri definē 1905.gada revolūcijas mērķi Latvijā: “1905.gadā Baltijas novadā, it sevišķi Kurzemes guberņā, uzliesmoja atklāta bruņota sacelšanās, kuras mērķis bija vardarbīga Krievijas teritorijas daļas atdalīšana un neatkarīgas un patstāvīgas latviešu republikas izveidošana.” Tas ir tikai viens dokuments, bet cik daudz jautājumu tas rada! Pētniekiem te paveras plašs darba lauks, lai meklētu atbildes.
Vēstures avoti rāda, ka Piektais gads Latvijā bija daudz plašāks un nozīmīgāks process, nekā to bija pieņemts uzskatīt politisko klišeju rāmjos iespiestajos pētījumos par 1905.gadu Latvijā. Revolūcija satricināja sabiedrību Latvijā no tās pamatiem līdz augšai un atstāja dziļas pēdas ne tikai politikā un ekonomikā, bet arī tā laika cilvēku apziņā. Viss piedzīvotais notikumu dalībniekiem un aculieciniekiem lika izdarīt savus secinājumus, kas ietekmēja politiķu un sabiedrības tālāko darbību. Mēs nevaram atļauties aizmirst 1905.gada cīņas, jo tā ir mūsu tautas vēsture.

Dainis Poziņš,

Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vadītājs