Kā prognozēt un aprēķināt gaidāmās pensijas lielumu |
Vakar labklājības ministrs iepazīstināja ar pensijas aprēķināšanas kalkulatoru |
Tā kā sabiedrībā pieaugusi interese par pensijas prognozēšanu un tās apjoma aprēķināšanu, izveidota šāda "elektroniska pensijas aprēķināšanas formula". Ar pensijas aprēķināšanas kalkulatoru ikviens Labklājības ministrijas interneta mājas lapas apmeklētājs varēs aprēķināt savas gaidāmās pensijas lielumu.
Vakar no rīta jau vairāk nekā 120 cilvēku, to skaitā 5 no Zviedrijas, ar mājas lapas starpniecību aprēķināja savu iespējamo pensiju.
Interesentiem, kam patīk rēķināt pašiem, internetā tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar matemātisko pensijas aprēķināšanas formulu (skat. 2.lpp.) .
Labklājības ministrs Andrejs Požarnovs sacīja:
— Es gribētu nedaudz atskatīties vēsturē un pamatot, kāpēc mēs ievietojām šādu formulu un kāpēc izdarījām tā, lai tā būtu pieejama visiem cilvēkiem. Pensijas pārveidoja pēc apdrošināšanas principa tādēļ, lai cilvēki paši būtu ieinteresēti maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas jeb kā agrāk sacīja — sociālo nodokli. 1995.gadā tika pieņemts pensijas likums. Un mēs redzējām, ka cilvēki apzinīgāk maksāja nodokļus. Samazinājās tā naudas summas daļa, ko maksāja aploksnēs, un palielinājās oficiālo sociālā nodokļa maksātāju skaits.
Šeit mēs saskatījām galveno ideju, proti, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas no pilnīgi visiem nodokļiem ir vienīgais nodoklis, ko cilvēks ir motivēts maksāt, jo tādā veidā viņš pats nākotnē iegūs sev labumu, sociālo drošību. Ja pārējie nodokļi tiek iekasēti piespiedu kārtā un ienāk kopējā budžetā, bet nav personificēti, tad sociālās apdrošināšanas iemaksa ir katra paša ieguvums. Tā ir pamatideja visai šai pensiju reformai — jo vairāk maksās, jo vairāk iegūs; jo vēlāk ies pensijā, jo pensija būs lielāka.
Vadoties pēc jaunizveidotās formulas, cilvēki var izrēķināt, cik liela viņiem būs pensija, var pārliecināties, kāda būs pensija atkarībā no tā, kādā vecumā tā tiks aprēķināta. Cilvēks varēs arī saprast, kā mainās viņa reālā pensija, saņemot oficiāli pilnu algu, no kuras tiek aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, vai saņemot uz rokas minimālo darba algu, bet pārējo aploksnē. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki būtu pārliecināti, ka tas tieši ietekmē viņu pensijas lielumu. Ar nākamā gada vidu tiks ieviests otrais pensiju līmenis — fondētās pensijas.
Gados jauniem (līdz trīsdesmit gadiem) strādājošiem pievienošanās pensiju fondiem ir obligāta. Cilvēki no trīsdesmit līdz piecdesmit gadu vecumam varēs paši izvēlēties, pievienoties pensiju fondiem vai ne. Viņiem jāprot izrēķināt, vai tas ir izdevīgi — novirzīt daļu no savām sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju fondos.
Lai cilvēks varētu izdarīt izvēli, viņam ir jāredz, kāda būs pensija, ja viņš pilnīgi visu sociālās apdrošināšanas iemaksu novirzīs pirmajam līmenim, un kāda būs viņa pensija, ja daļa no iemaksām tiks novirzīta caur pirmo līmeni un daļa — caur otro līmeni.
Tā kā pašlaik darbojas pensiju sistēmas pirmais līmenis, mēs iepazīstinām ar šo formulu. Nākamajā gadā, īsi pirms 1.jūlija, kad sāks darboties fondētās pensijas, mēs parādīsim, kā var aprēķināt pensijas no otrā līmeņa. Cilvēki varēs kalkulēt, kas viņiem ir izdevīgāk. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu stabila sociālās apdrošināšanas sistēma, lai būtu nemainīgi pensijas aprēķināšanas pamatprincipi.
Andrejs Požarnovs uzsvēra — Labklājības ministrija uzskata, ka ir jāpaaugstina minimālā darba alga, jo cilvēki nespēj izdzīvot ar piecdesmit latiem un ar šāda veida prognozējamo pensiju.
Paaugstināt minimālo darba algu uz sešdesmit latiem ir nepieciešams arī tādēļ, lai tie darba devēji, kuri daļu algas darbiniekiem maksā aploksnē, būtu spiesti maksāt nodokli nevis no piecdesmit, bet vismaz no sešdesmit latiem. Patlaban privātajā sektorā uz minimālo algu ir noformēti trīsreiz vairāk cilvēku nekā uz minimālo algu valsts sektorā.
Paaugstinot minimālo darba algu, būs gan ekonomiskais ieguvums valstij, gan lielāka sociālā drošība katram cilvēkam.
Labklājības ministrija, realizējot sociālās apdrošināšanas reformu, vēlas panākt, lai valstī darbojas trīs pensiju līmeņi. Katrā līmenī varēs izrēķināt, cik liela būs pensija un kā jāsadala nodokļu iemaksas.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Ingus Alliks sacīja, ka pensiju aprēķināšanas formula ir atkarīga no pensijas kapitāla un tā dēvētā paredzamā pensiju izmaksas laikposma gados. "Svarīgi ir tas, ka cilvēkam ir jāapzinās, jo vēlāk viņš pensiju pieprasīs, jo mazāks būs dalītājs un lielāka iznāks pensija. Lielākajai daļai cilvēku šajā pārejas posmā ir atšķirīga pensiju aprēķināšanas formula, jo tajā tiek iekļauts vēl viens lielums — tā dēvētais uzkrātais sākumkapitāls. Līdz 1996. gadam nevienam šīs iemaksas netika reģistrētas, nebija šādas sistēmas. Tad tika pieņemts lēmums, ka jāievieš pārejas periods no 1996. gada līdz 2000. gada 1. janvārim. Šajā laika periodā veiktās sociālās iemaksas un vidējā alga tiek attiecināta uz visu darba mūžu līdz 1996. gada 1. janvārim — t.i., vidējā alga tiek sareizināta ar nostrādāto gadu skaitu līdz 1996. gada 1. janvārim. Tā iegūst uzkrāto sākumkapitālu. Var teikt, ka tie, kas pārejas periodā strādājuši ar samērā lielu atalgojumu un līdz 1996. gadam aizvadījuši lielāko daļu darba mūža, daļu savas pensijas jau ir nopelnījuši. Ja gadījumā šiem cilvēkiem nāktos palikt bez darba, tad lielu daļu savas pensijas viņi jau ir nopelnījuši."
Pensijas aprēķināšanas kalkulators, ar kuru iepazīstināja labklājības ministrs, ir viegli izmantojams, jo nepieciešams zināt tikai savas vidējās gada algas laika posmā no 1996. gada līdz 1999. gadam (vai arī šī perioda sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kontā), kā arī ir jānorāda, kādu algu (vai sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kontā) cilvēks sev prognozē nākotnē. Kalkulatora lietotājam jāuzrāda arī dzimšanas dati un darba stāžs līdz 1996. gadam. Aprēķina rezultāts parāda, cik liela būs pensija atkarībā no vecuma, kādā tā tiks pieprasīta.
Tā kā visā Latvijā nav iespējams darboties internetā, Labklājības ministrija ir iecerējusi pensijas aprēķināšanas elektronisko formulu šogad izplatīt arī disketēs, kas būtu pieejamas reģionu bibliotēkās.
Labklājības ministrijas interneta mājas lapas adrese: www.lm.gov.lv.
Armīda Priedīte, "LV" korespondente