Par Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālās un strukturālās politikas izvērtējumu Briselē

18.janvārī Briselē notika kārtējā ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes sanāksme. Latvijas pozīciju tajā pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un citas atbildīgās amatpersonas. Latvijas nostāja sanāksmē izskatāmajos jautājumos tika apstiprināta Ministru kabineta 17.janvāra sēdē un Saeimas Eiropas lietu komisijas 14.janvāra sēdē. ECOFIN sanāksmes darba kārtībā bija seši jautājumi.
1. Stabilitātes un izaugsmes pakts – pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana (Grieķija un Ungārija).
Komisija ieteica Padomei pieņemt lēmumu par to, ka Grieķija un Ungārija nav veikušas efektīvus pasākumus budžeta deficīta novēršanai tām adresētajos Padomes ieteikumos noteiktajā termiņā.
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta piedāvāto Padomes lēmumu pieņemšanu.
2. Stabilitātes un izaugsmes pakts – pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana (Kipra, Čehijas Republika, Malta, Polija un Slovākija).
Komisija ziņojumā secināja, ka Kipra, Čehijas Republika, Malta, Polija un Slovākija līdz noteiktajam termiņam ir izpildījušas Padomes ieteikumus un šobrīd nav nepieciešami papildu pasākumi šo valstu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.
Latvijas pozīcija: pieņemt zināšanai Komisijas ziņojumu.
3. Stabilitātes un izaugsmes pakts – pārmērīga budžeta deficīta procedūras piemērošana (Vācija un Francija).
Komisija sagatavojusi ziņojumu par situāciju Vācijā un Francijā saistībā ar to pienākumiem pārmērīga budžeta deficīta procedūras ietvaros atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas 2004.gada 13.jūlija spriedumam. Vācijas un Francijas valdību veiktie pasākumi kopumā ir atbilstoši, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2005.gadam, tomēr nepieciešams turpināt šo valstu saistību izpildes uzraudzību.
Latvijas pozīcija: Latvija pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu par situāciju Vācijā un Francijā un atbalsta Padomes secinājumu par to, ka šajā brīdī nav jāsper tālāki soļi atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta procedūrai attiecībā pret minētajām valstīm.
4. Stabilitātes un izaugsmes pakts – Padomes viedoklis par Čehijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas 2004.gada atjaunotajām stabilitātes un konverģences programmām.
Izskatītas 2004.gada atjaunotās stabilitātes un konverģences programmas un Eiropas Komisijas (EK) šo programmu novērtēšanas dokumenti un Padomes viedokļu projekti.
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta Padomes viedokļu apstiprināšanu.
5. Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšana.
Eiropas Komisija ir sagatavojusi dokumentu par nepieciešamajām izmaiņām Stabilitātes un izaugsmes paktā, kas iezīmē iespējamos likumdošanas grozījumus. Priekšlikumi tiek izteikti par preventīviem pakta pasākumiem, pārmērīga budžeta deficīta procedūras (EDP) ieviešanu un vadību.
Latvijas pozīcija: Latvijas pozīcija balstās uz vispārīgo nostāju, ka līdz šim Stabilitātes uz izaugsmes pakts kopumā nodrošinājis to, ka ES dalībvalstis īsteno tādu fiskālo politiku, kas veicina valsts finanšu stabilitāti vidējā un ilgtermiņā. Tomēr, ņemot vērā to, ka pašlaik pakts vai veids, kādā tas tiek interpretēts/ieviests, ne vienmēr ir makroekonomiski pamatots, Latvija var atzīt grozījumu nepieciešamību, bet tiem ir jābūt tādiem, kas nekādā gadījumā nenoved pie pakta (un tā interpretācijas/ieviešanas) novājināšanas un, ilgtermiņa skatījumā, uzticamības samazināšanas Ekonomiskajai un monetārajai savienībai.
6. Par ikgadējo EPC ziņojumu par strukturālajām reformām.
Padomes izveidotā Ekonomikas politikas komiteja (EPC) ir sagatavojusi ikgadējo EPC ziņojumu par strukturālajām reformām, kurā norāda uz septiņām galvenajām jomām, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas mērķu – augstākas izaugsmes un nodarbinātības – izpildi: zināšanu sabiedrības veidošana un inovāciju attīstība; ES iekšējā tirgus attīstība; uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana; darba tirgus attīstība, lai nodrošinātu augstāku nodarbinātību un sociālo kohēziju; vides ilgtspējas nodrošināšana; finanšu ilgtermiņa ilgtspējas nodrošināšana un valsts finanšu kvalitātes uzlabošana; ārējās atvērtības nodrošināšana.
EPC ziņojumā ir īss katras ES dalībvalsts raksturojums (katrai valstij 1 lpp.), kas sastāv no 3 daļām: uzdevumi, kas definēti 2004.gada Vispārējo ekonomikas vadlīniju īstenošanas ziņojumā; attīstība pēdējā gada laikā un jomas, kurās ir nepieciešams tālākais progress.
EPC ziņojumā ir norādīts, ka, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas mērķu izpildi, Latvijai ir nepieciešamas tālākās reformas šādās jomās:
• jāturpina uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana;
• jāuzlabo produktivitāte, kā pamatuzdevumi izvirzīti izglītības efektivitātes tālāka mērķtiecīga uzlabošana, zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju sistēmas attīstības nodrošināšana;
• jārisina darba tirgus strukturālās problēmas, īpaši ilgtermiņa bezdarbs un jauniešu bezdarbs;
• jāveic reformas reģionālo atšķirību samazināšanā un darbaspēka mobilitātes paaugstināšanā;
• jāveic tīkla infrastruktūras liberalizācija un jāstiprina regulatora spēja.
Latvijas pozīcija: Latvija atbalsta EPC ziņojumā par strukturālajām reformām paustās rekomendācijas.

Finanšu ministrijas preses dienests