Par Eiropas struktūrfondu izmantojumu 2004.gadā

Danuta Hībnere, komisāre, kuras pārziņā ir reģionālās politikas jautājumi, 18.janvārī ziņoja par 2004.gada rezultātiem struktūrfondu un kohēzijas instrumentu izmantošanā. Budžetā paredzētās saistības un maksājumi sasniedz vienā gadā augstāko pieejamo summu visā struktūrfondu pastāvēšanas vēsturē. Dalībvalstu maksājumu pieprasījumi pat pārsnieguši budžeta līdzekļu apjomu. Tas savukārt Padomei un Eiropas Parlamentam lika vienoties par papildu summu – 2,4 miljardiem eiru, kas tika pilnībā izmantota. Jaunajās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībā (ES) pievienojās 2004.gada maijā, līdzekļi tiek izmantoti ļoti aktīvi.
Komisāre Danuta Hībnere, iepazīstinot ar rezultātiem, teica: “Struktūrfondi ir ieguldījums konkurētspējīgākā Eiropas Savienībā. Aptuveni 100% saistību un maksājumu izmantojums 2004.gadā liecina, ka fondi ir svarīgi reģionu ekonomiskajai attīstībai. Jo īpaši svarīgi tas ir jaunajās dalībvalstīs, kuru sniegums pārsniedz to, ko mēs bijām cerējuši redzēt. Lielāks atbalsts izaugsmes un nodarbinātības plāniem ES reģionos nozīmē, ka ES ekonomika kopumā būs rezultatīvāka. Esmu pārliecināta, ka kohēzijas politika var dot vēl vairāk Lisabonas mērķu sasniegšanai.”
Struktūrfondu izmantošana jaunajās dalībvalstīs ir attīstījusies ļoti strauji. Piemēram, Ungārijā attiecīgās iestādes ir apstiprinājušas 3705 no 15 620 iesniegtajiem projektu pieteikumiem laikā no maija līdz novembrim. Polijā finansēšanai tika apstiprināti vairāki projekti par ūdensapgādi un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm un atsevišķiem A2 un A4 automaģistrāļu posmiem, kam vien kopumā tika piešķirtas vairāk nekā 500 miljonu eiru investīcijas.
ES 15 dalībvalstīs tikai mazāk nekā 1% 2002.gada saistību vēl nebija izmantotas 2004.gadā. Ņemot vērā struktūrfondu programmu starpposma kvalitātes novērtējuma rezultātus ES 15 dalībvalstīs, 2004.gadā vairāk nekā 8 miljardi eiru tika piešķirti visefektīvākajiem pasākumiem.
Šie rezultāti skaidri liecina, ka Eiropas Komisijas finanšu priekšlikuma pamatojums par struktūrfondiem laikā no 2007. līdz 2013.gadam ir atbilstošs un ka kohēzijas politikai būs aizvien nozīmīgāka loma, lai nodrošinātu Lisabonas mērķu īstenošanu paplašinātajā ES.
Solidaritāte, ekonomiskā un sociālā attīstība, kā arī kohēzijas jautājumu akcentēšana ir daļa no Kopienas mērķiem "nevienlīdzības samazināšanai starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un mazāk privileģēto reģionu atpalicības novēršanai”, kas ir iestrādāti Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā. Solidaritātes instrumenti, struktūrfondi un kohēzijas fondi aptver aptuveni vienu trešdaļu ES budžeta ar aptuveni 44 miljardu eiras vērtu saistību asignējumu 2005.gadā. Fondi palielina reģionu konkurētspēju un uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Lielākā daļa finansējuma tiek izlietota vairākgadu programmās, kuras kopīgi vada gan Eiropas Komisijas dienesti, gan dalībvalstis, gan reģionālās iestādes. Eiropas Komisija ir ierosinājusi laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam pastiprinātu kohēzijas politiku, kuras ietvaros 336,1 miljarda eiru (2004.gada cenās) finansējums tiktu orientēts uz konverģences, konkurētspējas un sadarbības jautājumiem.