Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas pasākumu daļa

8. Iežu atsegumi un alas / 9. Karsta kritenes

1 Helsinku konvencija "Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību" (1974./1992.)

2 1992.gada Riodežaneiro konvencija par bioloģisko daudzveidību

3 Helsinku komisijas rekomendācijas

4 1973. (1978.) gada Londonas starptautiskā konvencija par preventīvo aizsardzību pret piesārņojumu no kuģiem

5 Starptautiskā konvencija "Par gatavību, pretpasākumiem un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā"

6 1979.gada Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību

7 1971.gada Ramsāres konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā putnu ūdensvidi (1995)

8 1979.gada Bonnas konvencija par savvaļas dzīvnieku migrējošo sugu saglabāšanu

9 1973.gada Vašingtonas konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

10 Budapeštas konvencija par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentu procedūras nolūkā, 1977.g.

* Ārvalstu tehniskās palīdzības finansu resursi

Lietotie saīsinājumi:

2. pielikums

Sociāli ekonomiskais pamatojums

Bioloģiskās daudzveidības nacionālajai programmai

Kopējās izmaksas Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas īstenošanai līdz 2008. gadam sastāda aptuveni 10 milj. Ls, kas no valsts budžeta līdzekļiem sastāda ~ 30%, no speciālā budžeta līdzekļiem ~ 15%, no ārvalstu tehniskās palīdzības līdzekļiem ~ 50%, no citiem (pašvaldību, privātais u.c.) finansu resursu avotiem ~5% (sk.1. tabulu).

Bioloģiskās daudzveidības nacionālās programmas īstenošanas gadījumā Latvijā tiks:

• atjaunota un saglabāta bioloģiskā daudzveidība;

• uzlabota dabas aizsardzības institucionālā sistēma;

• uzlabots dabas aizsardzības institūciju tehniskais nodrošinājums;

• uzlabota dabas aizsardzības speciālistu un zinātnieku sagatavošana;

• pilnveidota dabas aizsardzības sistēma, tās plānošana, pārraudzība un vadība;

• pilnveidota dabas resursu statistikas un uzskaites sistēma;

• izvērsts darbs sabiedrības informēšanas jomā;

• veidota ar ES un citām starptautiskajām prasībām un standartiem harmonizēta dabas aizsardzības likumdošanas un institucionālo noteikumu sistēma;

• veicināta Eiropas Savienības strukturālo fondu apgūšana un projektu saskaņošana atbilstoši ES prasībām.

Nacionālās programmas pilnīgas ieviešanas gadījumā tiks radīti apstākļi un priekšnoteikumi, lai dabas aizsardzība arī turpmāk efektīvi sekmētu valsts ekonomikas izaugsmi, sabiedrības veselības uzlabošanos.

Dabas aizsardzības ekonomiskajam un sociālajam aspektam ir daudzpusīgs raksturs, jo visa sabiedrība kopumā iegūs labumus un priekšrocības dabas aizsardzības rezultātā.

Dabas aizsardzības ietekmes efekti uz sabiedrību ir lielākoties pakārtoti, bet tiem ir būtiska nozīme:

• tiešais efekts - valsts kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, sasaistes nodrošināšana vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu bioloģisko resursu pamatotu izmantošanu, minimizētu atgriezenisko ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, dabas resursu apsaimniekošana rada jaunas darba vietas;

• netiešais efekts - ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli, darbaspējām, saglabājot tīru vidi; pozitīva ietekme uz nākamajām paaudzēm.

Rīcības var nosacīti iedalīt divās kategorijās:

• tās, kuras prasa vienreizējus ieguldījumus;

• ikgadējus uzturēšanas izdevumus.

Lai nepieciešamās rīcības tiktu veiktas, tām ir veikts izmaksu apjoma novērtējums pa izmaksu posteņiem un tika izvērtēti rīcību iespējamie finansu avoti.

Darba apmaksa sastāda lielāko daļu no jebkuras rīcības izmaksām. Šajā izmaksu novērtējumā tika lietotas atšķirīgas darba samaksas likmes dažāda līmeņa darbiniekiem.

Katras rīcības finansēšanai ir nepieciešami finansu resursi. Pieejamie finansu avoti rīcību finansēšanai ir šādi:

Valsts un pašvaldību budžets un speciālais budžets:

• valsts budžets;

• pašvaldību budžets;

• Vides aizsardzības fonda līdzekļi (valsts speciālais budžets);

• Zemkopības ministrijas subsīdiju fonds.

Starptautiskie finansu avoti

Ir pieejami dažāda veida starptautiskie finansu avoti. Pirmstrukturālais fonds SAPARD prasa līdzfinansējumu. Šim mērķim varētu tikt izmantots gan valsts budžets, gan pašvaldību budžets, gan Vides aizsardzības fonda līdzekļi (valsts speciālais budžets), Zemkopības ministrijas subsīdiju fonds. LIFE Daba ir viens no ES finansu instrumentiem, kas darbojas dabas aizsardzībā un saglabāšanā. Pašlaik Latvijai vēl ir pieejami arī divpusējās sadarbības fondi no dažādām valstīm un starpvalstu organizācijām.

* Pirmstrukturālais fonds:

• SAPARD

- līdzfinansējums vismaz 25% apmērā;

- laiks no 2000.-2006. gadam (4,42 milj. LVL gadā no 2000.g.);

- kā viens no mērķiem ir "vidi saudzējošas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstīšana";

- atbalsta programma - vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes - bioloģiskā lauksaimniecība, bioloģiskās daudzveidības un lauku ainavas saglabāšana, lauksaimniecības noteces samazināšana.

* LIFE DABA

- prasa līdzfinansējumu un dalības maksu;

- projekta apjoms no 100 000-600 000 eiro.

* Nozīmīgākie divpusējās sadarbības partneri:

• Dānijas vides fonds pasākumiem Austrumeiropā

• Somijas Vides ministrija

• Dānijas Vides aģentūra

• Holandes Lauksaimniecības ministrija

• Japānas Vides aģentūra

• Flandrijas valdība

• Pasaules banka

• Pasaules vides fonds ( Global Environmental Facility )

1. tabula

Finansu sadalījums pa gadiem un finansu resursu avotiem

Programmas publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā

"Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets":