Barikāžu dienu atceres pasākumā Doma laukumā 2005.gada 20.janvārī

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Labvakar, mīļie tautieši, šeit, Doma laukumā!
Sveicieni arī visiem tiem, kas citur Latvijā ir pulcējušies, lai atcerētos tās dienas, kas ar katru dienu aizslīd tālāk pagātnē, kad tauta izgāja uz barikādēm, lai pastāvētu par savu taisnību un par savām tiesībām.
Šīs barikādes, kas tika uzceltas Rīgas ielās, Zaķusalā un citur – ne jau šīs fiziskās barikādes būtu varējušas svešu varu un tās militāro spēku apturēt, bet tās bija pulcēšanās un kopāstāvēšanas simbols, jo tauta tajā brīdī parādīja savu drosmi, savu varonību un savu vienotību, savu gatavību visu likt uz brīvības altāra, tajā skaitā savas dzīvības. Ar kailām rokām, bez bruņojuma tauta nebūtu varējusi turēties pretim uzbrukumiem, zenītartilērijai un armijas šāvieniem, bet tā parādīja savu gribu to darīt, un šis gribas spēks un šī vienotība bija tā, kas lika ienaidniekam izlaist pašam ieročus no savām rokām un apstāties šīs tautas vienotības un varonības priekšā.
Gara spēks – tas vienoja latviešu tautu. Tauta skaļi pauda savu izpratni par savām tiesībām, savas ilgas, savas prasības pēc neatkarīgas, suverēnas Latvijas valsts – šī balss izskanēja visā pasaulē, pateicoties moderniem saziņas līdzekļiem. Nobijās tā vara, kurai bija fiziskās iespējas asiņaini apspiest šo tautas sacelšanos, kā pagātnē bija apspiestas tik daudzas citas.
Šoreiz tauta uzvarēja. Uzvarēja ar savu drosmi, ar savu gribasspēku, ar savu gatavību ziedot visu. Tagad esam uzvarētāji. Esam izcīnījuši to, ko gribējām, Latvija ir mūsu. Mums vien tā tagad pieder, un mums ir iespējams bez draudiem rīkoties, rosīties, brīvi izvēlēties, kurp mēs virzāmies, kā mēs virzāmies, ko mēs darām un ko mēs nedarām. Nav vairs neviena, ko vainot, nav vairs neviena, aiz kā slēpties, te nu mēs stāvam tādi, kādi esam.
Es uzskatu, ka mēs esam ar paceltu galvu un ar taisnu muguru, jo grūtos brīžos mēs esam bijuši gatavi darīt visu, kas ir nepieciešams, lai savu zemi aizstāvētu, un būsim tādi vienmēr. Lai mūsu pārliecība, lai mūsu ticība sev, savai taisnībai, savai tautai, savai valstij, savai nākotnei nekad no mums neatstājas. Lai tā mūs neatstāj nekad ne apjukušus, ne pazemotus, ne vīlušos.
Stāvēsim taisni un droši un strādāsim savas Latvijas vārdā! Būsim gatavi arī ikdienā upurēties un būt varonīgi, pārvarēt bailes un šaubas, neuzticību un neticību! Būsim drosmīgi, būsim patiesi, būsim latviski! Strādāsim visi kopā, celsim savu brīvo Latvijas valsti!