Par demogrāfisko stāvokli 1999. gadā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā 1999.gadā samazinājās par 15,2 tūkstošiem, tajā skaitā dabiskās kustības rezultātā — par 13,4, bet migrācijas dēļ — par 1,8 tūkstošiem, un šā gada sākumā Latvijā bija 2 miljoni 424 tūkstoši iedzīvotāju. Taču jāteic, ka tie ir provizoriskie dati, kas tiks precizēti, balstoties uz 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem.

Iedzīvotāju skaita samazinājuma tempi pēdējos gados kļuvuši lēnāki. 1999.gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,6% (1998.gadā — par 0,8%), tajā skaitā dabiskās kustības rezultātā — par 0,5% un migrācijas — par 0,1%.

Nelielas pozitīvas izmaiņas vērojamas galvenajos demogrāfiskajos procesos — palielinājusies dzimstība un samazinājusies mirstība.

Pirmo reizi kopš 1988.gada palielinājies dzimušo skaits. Aizvadītajā gadā valstī piedzima 19,4 tūkstoši bērnu jeb par 990 bērniem vairāk nekā iepriekšējā — 1998.gadā. Dzimstības līmeņa relatīvais rādītājs — dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem — ir 8. Tas ir gandrīz par 7 procentiem augstāks nekā 1998.gadā.

Joprojām pieaug dzimušo īpatsvars reģistrētā laulībā nesastāvošām sievietēm. Aizvadītajā gadā valstī vidēji ārlaulībā dzimušo bērnu īpatsvars bija 39% (salīdzinājumam — 1990. gadā — 17%).

1999.gadā Latvijā tika izdarīti 18 tūkst. mākslīgo abortu (par 1,9 tūkst. mazāk nekā iepriekšējā gadā). Jāatzīmē, ka mākslīgo abortu skaits pēdējos deviņos gados samazinājies vairāk nekā divas reizes.

1999.gadā iedzīvotāju mirstības līmenis ir samazinājies. Pagājušajā gadā miruši 32,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tas ir par 1,4 tūkstošiem mazāk nekā 1998.gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, miruši 13,5 cilvēki (1998.gadā — 14). Mirstības līmenis samazinājies par apmēram 4 procentiem.

Visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. 1999.gadā valstī ar šīm slimībām miris 18,1 tūkst. cilvēku jeb 55% no mirušo kopskaita. Šīs slimības ir nāves cēlonis pārsvarā gados veciem cilvēkiem. Nākamā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji — 1999.gadā miruši 5,8 tūkst. cilvēku (1998.gadā — 5676). 1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, mirstība ar audzējiem pieaugusi par 2,4%. Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas). 1999.gadā nedabiskā nāvē miruši 3929 cilvēki (par 34 mirušajiem mazāk nekā 1998.gadā; 162 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).

Ārējo nāves cēloņu lielāko īpatsvaru veido tīši paškaitējumi (saskaņā ar iepriekšējos gados lietoto terminoloģiju — pašnāvības). Tīša paškaitējuma dēļ aizvadītajā gadā gājuši bojā 764 cilvēki (1998.gadā — 839). Transporta negadījumos gājuši bojā 736 cilvēki, 308 cilvēki miruši no vardarbības, 337 cilvēkiem nāves cēlonis bija kritieni, 274 cilvēki gājuši bojā ugunsnelaimēs, 366 noslīkuši, 347 gājuši bojā saindējoties, tajā skaitā nejauši saindējoties ar alkoholu — 217.

1999.gada statistikas dati liecina arī par zīdaiņu mirstības samazināšanos — pirmajā dzīves gadā miruši 219 bērni jeb 11,4 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. 1998.gadā šie rādītāji attiecīgi bija 276 un 14,9, t.i., gandrīz par trešdaļu augstāki.

Pēdējos gados vēl aizvien samazinājās reģistrēto laulību skaits. Šī tendence turpinājās arī 1999.gadā. Pagājušajā gadā Latvijā tika reģistrēti 9,4 tūkstoši laulību, tas ir par apmēram 240 laulībām mazāk nekā 1998.gadā. Tomēr jāpiebilst, ka vispārīgais laulātības koeficients (laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem) praktiski nemainījās un bija tāds pats kā 1998.gadā — 3,9 laulības.

Laulību šķiršanu raksturojošie statistikas rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā. 1999.gadā Latvijā tika šķirtas 6010 laulības. Šķiršanās koeficients uz 1000 iedzīvotājiem bija 2,5. Tomēr jāpiebilst, ka šis relatīvais rādītājs pēdējos trīs gados nav mainījies. No visām šķirtajām laulībām 67% ir ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem. 1999.gadā laulību šķīrušajās ģimenēs bija 5537 nepilngadīgi bērni.

1999.gadā turpināja samazināties iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas apjomi. Valstī uz pastāvīgu dzīvi ieradās 1,8 tūkstoši, bet valsti atstāja (ar mērķi — apmesties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī) 3,6 tūkstoši cilvēku. Iedzīvotāju skaits migrācijas rezultātā samazinājās par 1,8 tūkstošiem (1998.gadā — par 3,2 tūkstošiem cilvēku).

Dzimstības līmenis 1999.gadā pieaudzis visās republikas pilsētās un gandrīz visos rajonos, izņemot Liepājas, Ludzas, Talsu un Tukuma rajonu, kur tas nedaudz samazinājies, bet Dobeles rajonā saglabājies 1998.gada līmenī.

Mirstības līmenis samazinājies visās republikas pilsētās un lielākajā daļā rajonu, bet 8 rajonos nedaudz pieaudzis (Balvu, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Tukuma, Valkas, Ventspils), Rīgas rajonā tas saglabājies iepriekšējā gada līmenī.

Reģistrēto laulību skaits vidēji uz 1000 iedzīvotājiem pieaudzis Daugavpilī un Liepājā, kā arī Balvu, Bauskas, Ludzas, Madonas, Ogres, Rīgas, Saldus, Tukuma un Valkas rajonā.

Centrālās statistikas pārvaldes

Iedzīvotāju statistikas daļa