Ārzemju presē

Krievijas “Rossijskaja Gazeta” uzskata, ka, “neraugoties uz zināmu Tallinas un Viļņas neapmierinātību ar Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paziņojumu, Baltijas valstu politiskā savienība nav cietusi. Vēl vairāk – tiek gatavoti noteikti soļi un paziņojumi pret Maskavu”.

•

Austrijas “Die Presse”: Bijušais ES Parlamenta prezidents Klauss Hēnšs intervijā uzsver, ka “ES konstitūcija ir izsvērts kompromiss starp dalībvalstīm un ES, kā arī starp dažādiem politiskiem virzieniem un tā nodrošina līdzsvaru Eiropā starp iespējamo un vēlamo... Viss process kopumā rosinās gaitu uz priekšu. Pirmkārt, konstitūcijas pretinieku leģendas kliedēs arvien plašāka informācija. Otrkārt, runa principā ir par lēmumu palikt Savienības iekšienē vai no tās izstāties. Esmu pārliecināts, ka cilvēki gribēs palikt Savienībā”.

•

Vācijas “Tagesspiegel”: “Stabilitātes pakts nākamajos četros mēnešos – tik ilgi Luksemburga vēl būs ES prezidējošā valsts – tiks neoficiāli aprakts, un uz ilgu laiku. Tas ir slikti, jo Māstrihtas līgums vismaz pēdējos gados gādāja par to, lai eirozonas dalībvalstu lielākā daļa nopietni pievērstos budžeta politikai. Arī mazās ES dalībvalstis, kas līdz šim asi kritizēja vāciešu un franču izvairīšanos īstenot reformas, ir apklusušas – ja tās uzstās, ka līgums jāievēro, lielās valstis pēc ES finanšu reformām aizgriezīs naudas krānu.”

•

Francijas “Le Monde”: “Vienlaikus ar diskusijām par Eiropas Stabilitātes paktu saasinās citas diskusijas un parādās dažādi viedokļi. Vācijas Centrālā banka noraida kanclera Gerharda Šrēdera piedāvājumu, kurš, tāpat kā vairums Eiropas valstu vadītāju, iestājas par atvieglojumiem tik bargajos budžeta noteikumos. Iespējamo reformu var pieņemt tikai tad, ja par to nobalso visas 25 dalībvalstis.”

•

Anglijas “The Financial Times”: “Tiekoties Briselē Ekonomikas un finanšu padomē, ministri izteica nopietnu pretestību Gerharda Šrēdera iniciatīvai, uzsverot, ka Stabilitātes un attīstības paktam jāpaliek spēcīgam un Eiropas Komisijai jāturpina spēlēt galvenā loma tā realizēšanā.”

•

ASV “The Washington Post”: “Termins “maigais autoritārisms” ir aizvietojis “vadīto demokrātiju”, raksturojot Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu. Pat Putina aizstāvji šaubās, vai Krieviju vairs var saukt par demokrātiju.”

•

Vācu “Sueddeutsche Zeitung”: Gruzijas prezidents Saakašvili intervijā norāda, ka Krievijai vajadzētu mazāk uztraukties par to, “ko mēs darām savās valstīs”. Tai neesot “nekādu īpašu tiesību iejaukties mūsu iekšpolitikā”. Neraugoties uz spriedzi abu valstu attiecībās, gruzīni tomēr neesot noskaņoti pret krieviem. Cilvēkus vienīgi esot sadusmojusi Krievijas prezidenta Putina politika.

•

ASV “The New York Times”: “Krievija no ASV vēlas aizvien mazāk un mazāk. Gan naftas un dabasgāzes ziņā Krievija ir pievērsusies Ķīnas, Japānas un Indijas tirgiem, gan karā pret terorismu, kur Bušs un Putins ir atraduši kopīgu valodu, sadarbības mērogs, kā izskatās, sašaurinās.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem