Valsts turpmākai attīstībai - reāls pamats
No Finansu ministrijas Latvijas tautsaimniecības un finansu apskata par 1996.gadu
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gada augustā pagājuši pieci grūti, bet nenoliedzami mums visiem svarīgi jaunās valsts veidošanas gadi. Laiks, kurā katrs no mums, tāpat kā valsts kopumā, esam mācījušies dzīvot un strādāt brīvā sabiedrībā.
Ne mazāk īpaši šie gadi bijuši arī Latvijas ekonomikai, kuras viens no lielākajiem satricinājumiem bija 1995.gada banku krīze. Šodien jau droši varam teikt, ka esam izturējuši šo pārbaudījumu. Un to apstiprina ne tikai atzinīgie starptautisko ekspertu izteikumi. Arī pēdējā laika makroekonomiskie rādītāji liecina par ekonomisko stabilitāti un reālu pamatu valsts turpmākai attīstībai pa augšupejošu līkni.
1996.gadā bija vērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzināmās cenās, un rūpnieciskās ražošanas aktivizēšanās. Investīcijas, lai arī ir zemā līmenī, bet tomēr turpinājušas pieaugt. Fiskālās disciplīnas ievērošana un Latvijas Bankas stingra monetārā kursa politika ir ļāvusi samazināt inflāciju. 1996.gadā ievērojami ir samazināts valsts budžeta deficīts. Bezdarba līmenis pieaug lēni.
Ekonomiskās situācijas stabilizēšanās ir ļāvusi samazināt komercbanku kredīta likmes, kas dos iespēju sekmīgāk piesaistīt investīcijas.
Patīkamākais no 1996.gada beigu notikumiem - starptautiskās kredītreitinga aģentūras S&P Latvijai piešķirtais augstais kredītreitings. Vērtējums `BBB' ilgtermiņa kredītiem ārvalstu valūtā ir trešais augstākais rādītājs Austrumeiropas valstu vidū. Tikai Čehijai un Slovēnijai tas ir augstāks - `A'. Latvija vienīgā no Baltijas valstīm saņēmusi tik augstu novērtējumu. Tā, pirmkārt, ir atzinība Latvijā realizētajai fiskālai un monetārajai politikai. Otrkārt, šis kredītreitings reāli ļauj prognozēt lielāku investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai.
Taču vienlaikus ar patīkamo sasniegtā apziņu jāsaprot, ka vēl vairāk darba mūs visus sagaida nākotnē. Lai sasniegtu Eiropas valsts cienīgu līmeni, nopietni jākāpina Latvijas ekonomikas attīstības tempi. Viens no šībrīža svarīgākajiem uzdevumiem saistīts ar sekmīgu lielo uzņēmumu privatizāciju. Valstij aktīvi jāveicina eksporta apjomu un stabilu investīciju pieaugums, jādomā par valsts fiskālās sistēmas pilnveidošanu.
1997.gadā valdība izšķīrusies par bezdeficīta budžetu. Tā izpilde nebūs viegla, taču ir iespējama, ja vien visi kopā apzināsimies, ka nevaram tērēt vairāk nekā mums ir. Turpinot veiksmīgi aizsākto 1996.gadā, šogad jārūpējas arī par ievērojamu IKP pieaugumu, kas nozīmētu arī iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos. Jo visbeidzot tieši katra šīs sabiedrības cilvēka labklājība un labsajūta pirms pieciem gadiem neatkarību atguvušajā valstī ir lielākā vērtība.
Ar cieņu,
Roberts Zīle,
Latvijas Republikas finansu ministrs
1997.gadā
Makroekonomiskie indikatori
1994 | 1995 | 1996 | 1996 | |||||
I | II | III | IV | |||||
IKP | ||||||||
faktiskajās cenās | milj. Ls | 2042,6 | 2349,2 | 619,9 | 705,7 | 718,6 | 724,4 | 2768,4 |
1993.g. vidējās cenās | milj. Ls | 1476,5 | 1452,2 | 356,3 | 374,8 | 379,5 | 382,5 | 1493,1 |
pieaugums salīdzin. cenās | % | 0,6 | -1,6 | 2,3 | 0,7 | 3,8 | 4,2 | 2,8 |
Rūpniecības prod. izlaide | ||||||||
faktiskajās cenās | milj. Ls | 902,8 | 1024,5 | 316,0 | 298,3 | 290,0 | 330,5 | 1235,6 |
pieaugums salīdzin. cenās1 | % | -9,5 | -6,3 | -2,3 | 3,3 | 6,5 | -2,8 | 1,1 |
Mazumtirdzniecības apgrozīj. | ||||||||
faktiskajās cenās | milj. Ls | 694,6 | 836,8 | 189,0 | 209,6 | 218,9 | 241,2 | 858,7 |
pieaugums salīdzin. cenās1 | % | 23,4 | -0,2 | -16,8 | -8,9 | -13,5 | -4,9 | -10,1 |
Nodarbinātība | ||||||||
nodarbināto vidējais skaits | tūkst. cilv. | 1205 | 1189 | 1175 | 1170 | 1165 | 1161 | 1168 |
pieaugums1 | % | -3,2 | -1,3 | -1,5 | -1,8 | -2,0 | -1,9 | -1,8 |
Bezdarbs | % | 6,5 | 6,6, | 7,0 | 7,0 | 7,0 | 7,2 | 7,2 |
Inflācija | ||||||||
patēriņa cenu pieaugums1 | % | 35,9 | 25,0 | 21,6 | 17,8 | 17,1 | 14,4 | 17,6 |
ražotāju cenu pieaugums1 | % | 16,9 | 11,9 | 15,4 | 16,0 | 14,1 | 9,6 | 13,7 |
Darba samaksa2 | ||||||||
mēneša vidējā bruto | Ls | 71,87 | 89,50 | 89,41 | 99,21 | 102,29 | 108,57 | 99,87 |
pieaugums1 | % | 52,2 | 24,5 | -6,2 | 11,0 | 3,1 | 13,9 | 11,6 |
pirktspējas pieaugums | % | 8,2 | -2,6 | -11,8 | -7,0 | -7,6 | -4,8 | -7,6 |
Kopbudžets | ||||||||
ieņēmumi | milj. Ls | 736,3 | 981,4 | 1116,8 | ||||
finansu bilance | milj. Ls | -42,6 | -68,3 | -34,5 | ||||
finansu bilance pret IKP | % | -2,1 | -2,9 | -1,2 | ||||
fiskālā bilance | milj. Ls | -90,4 | -79,8 | -46,1 | ||||
fiskālā bilance pret IKP | % | -4,4 | -3,4 | -1,7 | ||||
Valsts parāds3 | milj. Ls | 290,3 | 376,44 | 403,3 | 388,4 | 406,0 | 408,12 | 408,12 |
ārējais parāds3 | milj. Ls | 188,97 | 216,65 | 216,8 | 222,1 | 228,5 | 227,36 | 227,36 |
iekšējais parāds3 | milj. Ls | 101,7 | 159,79 | 186,9 | 166,8 | 178,1 | 180,8 | 180,8 |
Maksājumu bilance | ||||||||
preču un pakalp. eksports | milj. Ls | 938,7 | 1101,0 | 316,3 | 367,3 | 368,4 | ||
preču un pakalp. imports | milj. Ls | 905,4 | 1157,8 | 364,1 | 436,3 | 432,6 | ||
preču eksports pret IKP | % | 27,9 | 46,9 | 29,7 | 29,3 | 30,1 | ||
preču imports pret IKP | % | 36,2 | 43,5 | 51,7 | 45,4 | 45,1 | ||
tekošais konts | milj. Ls | 112,4 | -15,2 | -53,3 | -44,3 | -52,3 | ||
Lata kurss (perioda vidējais) | ||||||||
pret 1 ASV dolāru | 0,560 | 0,528 | 0,546 | 0,553 | 0,551 | 0,554 | 0,551 | |
Starptautiskās rezerves, | ||||||||
izņemot zeltu (perioda beigās)3 | milj. Ls | 329,4 | 266,1 | 283,8 | 330,2 | 369,4 | 11,3 | 411,3 |
Skaidrā nauda apgrozībā3 | milj. Ls | 232,1 | 225,9 | 224,7 | 244,0 | 261,0 | 282,6 | 282,6 |
Kredītlikmes komercbankās: | ||||||||
ilgtermiņa | % | 36,8 | 27,4 | 18,2 | 17,6 | 16,0 | 20,9 | 17,2 |
īstermiņa | % | 52,0 | 34,7 | 31,1 | 27,8 | 20,4 | 21,9 | 24,7 |
1 Aprēķināti pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu
2 Nodarbināto tautsaimniecībā vidējā bruto samaksa
3 Uzkrāts perioda beigās
Redakcijas rīcībā ir viss Finansu ministrijas tautsaimniecības un finansu apskats par 1996.gadu.
Ar ministrijas vēlību tas tiek gatavots tālākai izvērstai publicēšanai.
Turpinājums - nākamajos numuros