nozaru ziņas
Valsts turpmākai attīstībai - reāls pamats
No Finansu ministrijas Latvijas tautsaimniecības un finansu apskata par 1996.gadu
Turpinājums.
1. Tautsaimniecības attīstība
1.1. Iekšzemes kopprodukts un ekonomiskā aktivitāte
Ekonomisko reformu sākumposmā bija vērojams straujšs iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, kas radās, sabrūkot plānveida sakariem, un ko izraisīja pieprasījuma un piedāvājuma šoks. 1994.gadā, pirmo reizi kopš pārejas perioda sākuma, IKP nevis samazinājās, bet salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 procentiem. Banku krīzes rezultātā 1995.gadā IKP salīdzināmās cenās samazinājās par 1,6 procentiem. Sākot ar 1996.gadu, vērojamas pozitīvas izmaiņas, par ko liecina IKP un ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas uzskatāmi parāda, ka Latvijas ekonomika ir pārvarējusi banku krīzes izraisītās sekas. IKP 1996.gadā, salīdzinot ar 1995.gadu, salīdzināmās cenās pieauga par 2,8%, bet IKP uz vienu iedzīvotāju - par 3,8 procentiem.
IKP Latvijā 1996.gada 9 mēnešos bija 2044,2 milj.latu faktiskajās cenās un 1110,6 milj.latu salīdzināmās cenās, t.i., pieaugums pret 1995.gada attiecīgo periodu salīdzināmās cenās bija 2,3 procenti.
Lietuvā un Igaunijā 1996.gadā IKP salīdzināmās cenās pieauga par 2,5% un 3,0% attiecīgi. Tomēr citās Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīs, atskaitot Bulgāriju un Ungāriju, IKP pieauguma tempi salīdzināmās cenās ir augstāki, t.i., robežās no 3,5% līdz 6,0 procentiem4.
IKP pēc izlietojuma 5
1996.gada IKP izlietojuma struktūrā nozīmīgāko daļu veidoja privātais patēriņš (66% no kopējās struktūras). Pēdējos gados pieaug kopējā pamatkapitāla veidošanas, bet samazinās kolektīvā patēriņa daļa.
1995.gadā kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmās cenās pieauga par 12,6%, bet 1996.gadā tikai par 7,5 procentiem. Protams, ka pašreizējie kopējā pamatkapitāla veidošanas tempi ir nepietiekami ekonomikas straujai attīstībai. Šie pieauguma tempi 1996.gadā atpaliek no citu Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu rādītājiem (Čehija - 17,8%, Polija - 16,0%, Slovākijas Republika - 22,0%).
1996.gadā ir samazinājušies gan privātā, gan kolektīvā patēriņa pieauguma tempi. Kolektīvā patēriņa samazināšanos 1996.gadā noteica konsolidēto budžetu ieņēmumi un izdevumi. 1996.gadā turpinājās ekonomikas stabilizācijas pasākumi, kas nepieļāva kopējā pieprasījuma pieaugumu. Tā rezultātā 1996.gadā nepieauga iedzīvotāju reālie ienākumi, kas arī bija galvenais cēlonis privātā patēriņa tempu samazinājumam. Privātā patēriņa pazemināšanās dēļ 1996.gadā ir samazinājies arī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās. Šāds samazinājuims var negatīvi ietekmēt privāto uzņēmēju darbību, jo 89% no visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem veido privātais sektors. Tajā pašā laikā tādās Austrumeiropas valstīs kā Čehija, Polija, Rumānija un Slovākijas Republika bija vērojams prāvs privātā patēriņa pieaugums - robežās no 5,3% līdz 12 procentiem.
Eksporta pieauguma tempi bija ļoti zemi, salīdzināmās cenās pieaugums tikai par 1,1 procentu. Galvenā Latvijas eksporta prece ir koksne un tās izstrādājumi. Pakalpojumu eksportā lielākā nozīme ir tranzītpakalpojumiem. Galvenais eksporta partneris Latvijai ir Eiropas Savienība (44,7% no kopējā eksporta apjoma).
Importa pieauguma tempi ievērojami apsteidza eksporta pieaugumu. Importa apjoms 1996.gada salīdzināmās cenās pieauga par 13,6 procentierm. Importa preču struktūras galveno daļu veido starppatēriņa preces. Kapitālpreču daļa ir nepietiekama, tās pieauguma tempi ir ļoti lēni.
IKP pēc ieņēmumiem
1996.gadā palielinājās darbības tīrā rezultāta pieaugums IKP stuktūrā faktiskajās cenās (1995.gadā - 16,2%, bet 1996.gadā - 17,7%), kas liecina par zināmu aktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā. 1996.gadā tika mainītas sociālā nodokļa likmes starp darba devēju un darba ņēmēju, kā rezultātā IKP struktūrā faktiskajās cenās samazinājās gan darba algas daļa, gan uzņēmēju sociālo maksājumu apjoms.
IKP nozaru griezumā
Rūpniecības6 īpatsvars IKP struktūrā ir samazinājies no 34,7% 1990.gadā līdz 22,2 % 1996.gadā.
Vislielākais produkcijas fiziskā apjoma samazinājums attiecībā pret 1995.gadu ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (-70,9%), elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (-25,3%). Lielākie pieaugumi ir minerālo produktu ražošanā (25,8%), papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (21,7%). Rūpniecības attīstību traucē investīciju trūkums jaunu tehnoloģiju iegādei, nepietiekamais noieta tirgus ārpus valsts robežām, valsts iedzīvotāju zemā pirktspēja.
1.att. IKP struktūra faktiskajās cenās,%
Lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības nozare kopējā IKP stuktūrā nepārsniedz 10 procentus. Šīs nozares pieauguma tempi ir negatīvi.
1996.gadā ir samazinājies svarīgāko lopkopības veidu saražotās produkcijas apjoms, atskaitot olu ražošanu, kas pieaugusi par 11,8 procentiem. No svarīgākajām lauksaimniecības kultūrām apjoma ziņā ir samazinājusies dārzeņu kopraža, bet ievērojami pieaugusi graudaugu un pākšaugu kopraža. Visstraujāk ir samazinājusies gaļas ražošana - 1996.gadā tika saražots tikai 61,1% no 1995.gada apjoma.
Visdinamiskāk attīstās pakalpojumu nozare. 1990.gadā pakalpojumu nozare bija 31,9% no kopējā IKP, bet 1996.gadā - jau 58,2%. Pakalpojumu nozares attīstību nosaka jaunu pakalpojumu veidu piedāvājums patērētājiem. Šīs nozares attīstībai bieži vien nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, bet liela privātā iniciatīva.
1996.gadā lielākā nozīme valsts ekonomikā no pakalpojumiem bija sakaru un transporta nozarei. Transporta un sakaru nozare kopējā pievienotās vērtības struktūrā 1996.gadā bija 16,4 procenti. 1996.gadā salīdzinājumā ar 1995.gadu par 13,5% ir pieauguši kravu pārvadājumi. Tāpat par 15,4% ir pieaudzis ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms. Lielākā nozīme kopējā kravu apgrozībā ir Ventspils ostai, caur kuru tiek nosūtīts un saņemts 79,4% no kopējā kravu apgrozījuma Latvijas ostās.
1. tabula
Galvenie makroekonomiskie rādītāji 1996.gadā, pieaugumi
% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu
I cet. | II cet. | III cet. | IV cet. | 1996 | |
Mazumtirdzniecības apgrozījums, milj. Ls | 189,00 | 209,60 | 218,90 | 241,20 | 858,70 |
pieaugums faktiskajās cenās | -3,00 | 5,20 | 0,70 | 7,10 | 2,60 |
pieaugums salīdzināmās cenās | -16,80 | -8,90 | -13,50 | -4,90 | -11,00 |
Rūpniecības ražošanas apjoms, milj. Ls | 316,00 | 298,30 | 290,80 | 330,50 | 1235,60 |
pieaugums faktiskajās cenās | 19,70 | 27,10 | 26,50 | 11,70 | 20,60 |
pieaugums salīdzināmās cenās | -2,30 | 3,30 | 6,50 | -2,80 | 1,10 |
Vidējā darba samaksa valsts sektorā, Ls | 98,52 | 109,68 | 111,50 | 120,78 | 109,98 |
pieaugums faktiskajās cenās | 9,20 | 11,50 | 13,50 | 14,10 | 11,70 |
pieaugums salīdzināmās cenās | -10,20 | -5,30 | -3,10 | -0,30 | -5,00 |
Skaidra nauda apgrozībā, milj. Ls | 224,70 | 244,00 | 261,00 | 282,60 | 282,60 |
pieaugums faktiskajās cenās | -3,90 | 11,50 | 20,50 | 25,10 | 25,10 |
pieaugums salīdzināmās cenās | -21,00 | -5,40 | 2,90 | 9,40 | 9,40 |
Kopbudžeta ieņēmumi 7, milj. Ls | 226,60 | 250,50 | 246,10 | 291,30 | 1014,50 |
pieaugums faktiskajās cenās | 16,80 | 26,90 | 13,80 | 30,00 | 21,90 |
pieaugums salīdzināmās cenās | -4,00 | 7,70 | -2,80 | 13,70 | 3,70 |
Patēriņa cenu indekss | 21,60 | 17,80 | 17,10 | 14,40 | 17,60 |
Ekonomiskās aktivitātes indekss | -9,40 | -0,70 | -1,00 | 4,50 | 0,30 |
Ekonomiskā aktivitāte
Finansu ministrija ik mēnesi veic operatīvus ekonomiskās aktivitātes indeksa aprēķinus, lai raksturotu ekonomisko procesu dinamiku. Ekonomiskās aktivitātes indeksa aprēķinā tiek izmantoti pieci makroekonomiskie rādītāji. Protams, ka šāds indekss nevar aptvert visus ekonomikā notiekošos procesus, tomēr tas ļauj spriest par galvenajām attīstības tendencēm.
Salīdzinot ar 1995.gadu, ekonomiskā aktivitāte Latvijā ir nedaudz pieaugusi, kas liecina, ka valstī ir izdevies pārvarēt banku krīzes radītās negatīvās sekas.
2. att Ekonomiskās aktivitātes indekss, 1993. gada janvāris = 100
1.2. Inflācija
Liberalizācijas gaitā Latvijā strauji pieauga inflācija. 1992.gadā tā sasniedza savu augstāko līmeni. Bet stabilizācijas pasākumu rezultātā tika panākts būtisks patēriņa cenu indeksa samazinājums no 951% 1992.gadā līdz 17,6% 1996.gadā.
1996.gadā inflāciju visvairāk ietekmēja pakalpojumu un nepārtikas preču cenu pieaugums, attiecīgi par 23,5% un 21,9% gadā. Pārtikas produktu cenas savukārt pieauga tikai par 12,4 procentiem. Turklāt dažiem pārtikas produktiem bija vērojams samērā liels cenu kritums - dārzeņiem un kartupeļiem attiecīgi par 15 procentiem un 49 procentiem.
Lielākais cenu pieaugums 1996.gadā (1996.gada decembris pret 1995.gada decembri) bija tādās patēriņa grupās kā sakari - 44,5%, ūdensapgāde un kanalizācija - 45%, degviela - 46,9%, elektroenerģija - 32%, no pārtikas precēm maizei un labības produktiem - 17,6%.
Kopumā patēriņa cenu izmaiņās, samazinoties to pieaugumam, saglabājās iepriekšējo gadu tendences.
3. att. Patēriņa cenu indekss Latvijā 1993 - 1996, % pret iepriekšējo periodu
4. att. Patēriņu indeksa izmaiņas pa ceturkšņiem, %
Ražotāju cenas 1996.gadā pieauga par 13,7%. Lielākais ražotāju cenu kāpums 1996.gadā bija labības pārstrādē un maizes ražošanā, kā arī elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē.
• 1996.gadā cenu izmaiņas ietekmēja šādi galvenie faktori:
• valsts institūciju un pašvaldību regulējamo cenu un tarifu pieaugums - elektroenerģijas, telefona sakaru, komunālo, transporta pakalpojumu tarifu, dzīvokļa uzturēšanas izmaksu palielināšanās;
• valsts nodokļu politika, paaugstinot akcīzes nodokļu likmes, tiešās un netiešās ietekmes rezultātā izraisīja cenu pieaugumu, it īpaši akcīzes nodoklis benzīnam un dīzeļdegvielai;
• inflācijas imports, īpaši no NVS valstīm, izejvielu cenām pietuvinoties pasaules cenu līmenim;
• piemērošanās pasaules cenu līmenim (Latvijā daudzu preču cenas ir zemākas par pasaules cenu līmeni, īpaši tiem pakalpojumu un preču veidiem, kas nav iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā);
• cenu pieaugums veicināja izmaksu inflāciju, ko pastiprināja inflācijas spirāles efekts;
• sezonālās svārstības;
• Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana;
• brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana ar Čehiju, Slovākiju, Slovēniju.
Jāatzīmē, ka inflācijas strauju pieaugumu joprojām ierobežo iedzīvotāju zemais pirktspējas līmenis.
1996.gadā Latvijā bija zemākā gada inflācija Baltijas valstīs (Igaunijā - 23,1%, Lietuvā - 24,6%).
5.att. Inflācija Baltijas valstīs,
% pret iepriekšējo periodu
1.3. Iedzīvotāju ieņēmumi
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1996.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 11,6% un bija 99,87 lati, bet valsts sektorā strādājošo attiecīgi par 11,7% un 109,96 lati.
1996.gadā bija novērojams straujš strādājošo pirktspējas kritums, kas ietekmēja gan kopējā privātā patēriņa, gan atsevišķu nozaru pieauguma tempus.
2. tabula
Neto darba samaksa tautsaimniecībā un valsts sektorā, latos
1994 | 1995 | 1996 | |
Tautsaimniecībā nodarbināto | |||
vidējā neto darba samaksa, Ls | 60,33 | 73,40 | 79,80 |
pieaugums pret iepriekšējo periodu, % | 147,1 | 121,7 | 108,7 |
pirktspējas pieaugums, % | 8,2 | -2,6 | -7,6 |
Vidējā neto darba samaksa valsts sektorā, Ls | 64,56 | 80,22 | 87,31 |
pieaugums pret iepriekšējo periodu,% | 144,7 | 124,3 | 111,7 |
pirktspējas pieaugums,% | 6,0 | -0,6 | -7,5 |
1996.gadā gan tautsaimniecībā, gan arī valsts sektorā strādājošo pirktspēja samazinājās gandrīz par 8 procentiem. Galvenie pirktspējas samazināšanās iemesli bija strikta fiskālā politika, kas neļāva pieaugt ienākumiem, un sociālā nodokļa proporciju izmaiņas starp darba devēju un darba ņēmēju ar 1996.gada 1.jūliju (darba devējs maksā 33%, bet darba ņēmējs 5%).
Vidējās pensijas lielums 1996.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 18% un bija 37,81 lats. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem krīzes iztikas minimums pagājušajā gadā bija 52,18 lati, tātad vidējais pensijas lielums bija 72% no krīzes iztikas minimuma (1995.gadā 70%).
Nelabvēlīgi iedzīvotāju ienākumus ietekmē jau par ikdienišķu parādību kļuvušās darba samaksas aizkavētās izmaksas. 1996.gadā neizmaksātā darba alga valsts sektorā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 3,7% un bija 5360,3 tūkst. latu.
Kā liecina mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati, 1996.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 51,52 lati. Sākot ar 1996.gada III un IV ceturksni, mājsaimniecību ienākumi bija nedaudz augstāki par krīzes iztikas minimumu, taču gada vidējie rādītāji tomēr nesasniedza krīzes iztikas minimuma lielumu.
6.att. Krīzes iztikas minimums un ieņēmumi
uz vienu mājsaimniecības locekli, Ls
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūrā joprojām augsts ir izdevumu īpatsvars uzturam. Pēc mājsaimniecību budžetu apsekojumu datiem vairāk nekā pusi no visiem patēriņa izdevumiem ģimenes tērē uztura iegādei.
Turpinājums - nākamajos numuros