Ministru kabineta noteikumi Nr.195

Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 25.§)

Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība

Izdoti saskaņā ar Sporta likuma 6.panta piektās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtību.

2. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs.

II. Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpe

3. Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi (ja bērni papildus pirmsskolas, pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu apguvei apmeklē sporta treniņus (nodarbības) sporta izglītības iestādēs, sporta klubos vai sporta federācijās un nepiedalās sporta sacensībās) veselības aprūpe ietver šādus pasākumus:

3.1. padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.2. papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.3. posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.4. kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes;

3.5. medicīniski pedagoģiskos novērojumus;

3.6. ar fizisko aktivitāti un sportu saistīto slimību, traumu un fiziskās pārslodzes diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.

4. Padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes reizi gadā veic sporta ārsts, kurš strādā Sporta medicīnas valsts aģentūrā (turpmāk — aģentūra). Sporta ārsts:

4.1. novērtē fizisko attīstību, sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas, balsta un kustību aparāta un citu orgānu sistēmu fizisko un funkcionālo stāvokli, kontrindikācijas paaugstinātai fiziskai slodzei un piemērotību izvēlētajam sporta veidam, pamatojoties uz šādiem izmeklējumiem un atzinumiem:

4.1.1. antropometrijas dati;

4.1.2. sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testi;

4.1.3. fiziskās slodzes tests ar elektrokardiogrammas 12 novadījumu pierakstu pirms un pēc slodzes (ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju, veloergometrijas slodzes testu);

4.1.4. asins un urīna analīzes ar indikatora strēmelīšu raudzi;

4.1.5. fizisko un funkcionālo spēju novērtēšana pēc EUROFIT metodes;

4.1.6. citu veselības aprūpes speciālistu atzinumi;

4.2. nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie ģimenes ārsta vai uz šādām aģentūras speciālistu konsultācijām:

4.2.1. neirologa konsultācija, ja ir nervu sistēmas slimības;

4.2.2. otorinolaringologa konsultācija, ja ir ausu, kakla un deguna slimības vai traumas;

4.2.3. traumatologa ortopēda konsultācija, ja ir balsta un kustību aparāta iedzimtas vai iegūtas slimības, arī sporta traumas;

4.2.4. ķirurga konsultācija, ja ir ķirurģiskas slimības;

4.2.5. kardiologa konsultācija, ja ir sirds uzbūves vai darbības traucējumi, sirds un asinsvadu sistēmas slimības;

4.2.6. fizikālās medicīnas ārsta konsultācija fizikālās terapijas procedūru noteikšanai;

4.2.7. rehabilitologa konsultācija, ja ir balsta un kustību aparāta traucējumi, kā arī pēc gūtajām traumām;

4.2.8. ja nepieciešams, citu specialitāšu ārstu konsultācijas un klīniskie izmek­lējumi;

4.3. nosaka sporta treniņu (nodarbību) izraisīto slimību un traumu cēloņus;

4.4. iedala sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi attiecīgajā veselības grupā atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajam;

4.5. sniedz pieaugušajiem sportistiem un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) atzinumu par veiktās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

4.6. sniedz ģimenes ārstam, kura pacientu sarakstā reģistrēts sportists vai bērns ar paaugstinātu fizisko slodzi, un sporta ārstam, kurš aprūpē sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi, šo noteikumu 4.5.apakšpunktā noteikto atzinumu;

4.7. informē sporta speciālistu par sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi iedalījumu attiecīgajā veselības grupā un sniedz ieteikumus par optimālu fizisko slodzi.

5. Lai izvērtētu sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas, balsta un kustību aparāta un citu orgānu sistēmu fizisko un funkcionālo stāvokli, sporta ārsti sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi aģentūrā, citās ārstniecības iestādēs, sporta izglītības iestādēs, sporta klubos vai sporta federācijās veic:

5.1. papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes pēc akūtas slimības vai traumas, hroniskas slimības paasinājuma vai vismaz sešus mēnešus ilga sporta treniņu (nodarbību) pārtraukuma:

5.1.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.1.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie speciālista aģentūrā vai pie ģimenes ārsta;

5.1.3. sniedz atzinumus pieaugušajiem sportistiem un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) par veiktās papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

5.2. posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes pirms sporta sacensībām:

5.2.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.2.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie speciālista aģentūrā vai pie ģimenes ārsta;

5.2.3. sniedz atzinumus pieaugušajiem sportistiem un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) par veiktās posma profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

5.3. kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes sporta treniņu (nodarbību) vietā:

5.3.1. veic sirds un asinsvadu sistēmas, elpošanas sistēmas un nervu sistēmas novērtēšanas testus;

5.3.2. ja nepieciešams, nosūta sportistu vai bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi pie speciālista aģentūrā vai pie ģimenes ārsta;

5.3.3. nosaka sporta treniņos (nodarbībās) izraisīto slimību, traumu un organisma patoloģisko izmaiņu cēloņus;

5.3.4. sniedz atzinumus pieaugušajiem sportistiem un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi vecākiem (aizbildņiem) par veiktās kārtējās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

5.4. medicīniski pedagoģiskos novērojumus atbilstoši sporta treniņu (nodarbību) procesa cikliskumam. Medicīniski pedagoģisko novērojumu laikā novērtē:

5.4.1. sporta treniņa (nodarbības) apstākļus;

5.4.2. sporta treniņa (nodarbības) slodzes ietekmi uz veselību un organisma funkcionālo stāvokli;

5.4.3. sporta treniņa (nodarbības) efektivitāti, fiziskās slodzes atbilstību fiziskajai attīstībai, organisma funkcionālajam stāvoklim, funkcionālās rezerves organismā pēc sporta treniņa (nodarbības);

5.4.4. sniedz atzinumu sporta speci­ālistam par veiktā medicīniski pedagoģiskā novērojuma rezultātiem, sporta treniņā (nodarbībā) izmantoto līdzekļu atbilstību fiziskajai sagatavotībai un plānotā mērķa sasniegšanai, kā arī ieteikumus par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem un optimālu fizisko slodzi;

5.5. ar fizisko aktivitāti un sportu saistīto slimību un traumu diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, iesaistot ģimenes ārstus un citas ārstniecības personas.

6. Sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs nodrošina:

6.1. lai tiktu uzņemtas tikai tādas personas, kurām ir:

6.1.1. ģimenes ārsta izsniegta izziņa par atļauju nodarboties ar konkrētu sporta veidu, kā arī nodarboties paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos;

6.1.2. neirologa atzinums, ja sportists vai bērns vēlas nodarboties ar boksu, kikboksu, karatē, taekvondo, džudo, sambo, brīvo cīņu, motosportu, ūdens motosportu, izpletņu lēkšanu, alpīnismu, klinšu kāpšanu, bobsleju, kamaniņu sportu, skeletonu, kalnu slēpošanu, snovbordu, frīstailu vai skeitbordu;

6.1.3. otorinolaringologa atzinums, ja sportists vai bērns vēlas nodarboties ar hokeju, daiļslidošanu, distanču slēpošanu, kalnu slēpošanu, biatlonu, frīstailu, snovbordu, kamaniņu sportu, šorttreku, bobsleju, skeletonu, ūdens sporta veidiem — peldēšanu, zemūdens sportu, akadēmisko airēšanu, kanoe airēšanu, smaiļošanu, airēšanas slalomu, burāšanu, ūdensslēpošanu, ūdens motosportu, jūras daudzcīņu;

6.2. lai sportisti un bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi ierastos uz padziļinātām, papildu, posma vai kārtējām profilaktiskajām medicīniskajām pārbaudēm noteiktajā laikā un vietā.

7. Sportistu veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību finansē no sportistu un trešo personu finanšu līdzekļiem.

III. Datu ieguve un apstrāde

8. Par veselības aprūpes pasākumiem, kas veikti sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi, sporta ārsts izdara ierakstu sportista un bērna ar paaugstinātu fizisko slodzi medicīniskajā kartē (2.pielikums).

9. Par sporta treniņu (nodarbību) un sporta sacensību laikā sniegto veselības aprūpi sporta ārsts izdara ierakstus sporta treniņu (nodarbību) un sporta sacensību medicīniskās aprūpes reģistrācijas žurnālā (3.pielikums) un sporta treniņos (nodarbībās) un sporta sacensībās sniegtās medicīniskās palīdzības reģistrācijas žurnālā (4.pielikums).

10. Par smagu sporta traumu (kaula lūzums, kaula plīsums, muskuļa, cīpslas vai saites III pakāpes plīsums, galvas smadzeņu satricinājums, iekšējo orgānu (piemēram, sirds, aknas, nieres) sasitums) vai pēkšņas nāves gadījumu sportā (sporta treniņos (nodarbībās), sporta sacensībās) ārsts, kurš sniedzis medicīnisko palīdzību, sagatavo attiecīgu ziņojumu (5.pielikums). Minēto ziņojumu sporta izglītības iestādes, sporta kluba vai sporta federācijas vadītājs triju darbdienu laikā nosūta aģentūrai ierakstītā vēstulē.

11. Sporta medicīnas iestāžu, sporta izglītības iestāžu, sporta klubu un sporta federāciju vadītāji katru gadu līdz 1.februārim nosūta aģentūrai pārskatu par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību iepriekšējā gadā (6.pielikums) turpmākai datu apstrādei un analīzei.

12. Aģentūra katru gadu līdz 1.maijam iesniedz Veselības ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā pārskatu par sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi fiziskās veselības stāvokli iepriekšējā gadā un priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

IV. Noslēguma jautājumi

13. Šo noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

14. Šo noteikumu 12.punkts stājas spēkā ar 2007.gada 1.maiju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 18.martu.