ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2012., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/op/2012/165.7
2012/165.7
RĪKI
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 10 Pēdējās nedēļas laikā 5 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr.709
Rīgā 2012.gada 16.oktobrī (prot. Nr.58 16.§)
Noteikumi par pedagoģiski medicīniskajām komisijām
Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4.panta 6. un 8.punktu
1. Noteikumi nosaka Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk – valsts komisija) un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju (turpmāk – pašvaldību komisijas) kompetenci, profesionālās prasības valsts komisijas un pašvaldību komisiju locekļiem, kā arī kritērijus, pēc kuriem izvērtē un iesaka izglītojamā speciālajām vajadzībām atbilstošu izglītības programmu.
2. Valsts komisijas kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamajiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12.klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9.klasei, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9.klasei.
3. Pašvaldību komisiju kompetencē ir sniegt atzinumu par atbilstošāko pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 4.klasei, kā arī vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4.klasei.
4. Valsts komisijas pienākumi:
4.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, nepilngadīga izglītojamā vecāku, bāriņtiesas iecelto aizbildņu vai aizgādņu (turpmāk – vecāki) iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu:
4.1.1. speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamajiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12.klasei;
4.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9.klasei;
4.1.3. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9.klasei;
4.1.4. vispārējās izglītības programmu atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3.apakšpunktam;
4.2. veicināt izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu vispārējās izglītības iestādēs;
4.3. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;
4.4. nodrošināt pašvaldību komisiju darba metodisko atbalstu;
4.5. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā, vecāku, bāriņtiesas vai pašvaldības komisijas locekļu iesniegumu, strīdus gadījumā, kas saistīts ar pašvaldības komisijas sniegto atzinumu, atkārtoti izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atkārtotu atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu;
4.6. ieteikt izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3. un 4.1.4.apakšpunktam.
5. Valsts komisija ir tiesīga:
5.1. pieprasīt no pašvaldību izglītības pārvaldēm, pašvaldību izglītības speciālistiem un izglītības iestādēm informāciju par valsts komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
5.2. ieteikt izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē.
6. Pašvaldības komisijas pienākumi:
6.1. pamatojoties uz pilngadīga izglītojamā vai vecāku iesniegumu vai bāriņtiesas lēmumu un izglītojamā, vecāku vai bāriņtiesas iesniegtajiem speciālistu atzinumiem, saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kritērijiem izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atzinumu par izglītojamajam atbilstošāko izglītības programmu:
6.1.1. pirmsskolas izglītības programmu vai speciālo pirmsskolas izglītības programmu;
6.1.2. speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 4.klasei;
6.1.3. vispārējās pamatizglītības programmu no 1. līdz 4.klasei;
6.2. ja nepieciešams, izvērtēt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša izglītojamā iespējas turpināt izglītību atbilstoši vispārējās pamatizglītības programmai, ja attiecīgais izglītojamais izglītojas atbilstoši speciālās pamatizglītības programmai;
6.3. ja nepieciešams, organizēt pašvaldības komisijas izbraukuma sēdes izglītības iestādē, kurā mācās bērns;
6.4. veicināt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošo izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs;
6.5. konsultēt pedagogus, vecākus un citas personas speciālās izglītības jautājumos;
6.6. pamatojoties uz ģimenes ārsta vai ārstu komisijas atzinumu un izvērtējot izglītojamā spējas, sniegt atzinumu par pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša ilgstoši slimojoša izglītojamā izglītošanās nepieciešamību dzīvesvietā no 1. līdz 12.klasei;
6.7. analizēt attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo izglītības iestāžu darbu izglītojamo ar speciālām vajadzībām izglītošanā, lai tie saņemtu izglītību atbilstoši veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim;
6.8. koordinēt pašvaldības izglītības iestāžu speciālās izglītības skolotāju, logopēdu un psihologu darbu;
6.9. nodrošināt metodisku un organizatorisku atbalstu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm izglītojamo attīstības līmeņa un spēju izvērtēšanā, kā arī izglītojamo ar speciālajām vajadzībām individuālo izglītības plānu sagatavošanā;
6.10. ieteikt izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām no 1. līdz 4.klasei nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesa organizēšanā un valsts pārbaudes darbos atbilstoši šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2. un 6.1.3.apakšpunktam.
7. Pašvaldības komisija ir tiesīga:
7.1. ieteikt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoša izglītojamā veselības stāvokļa pārbaudi ārstniecības iestādē;
7.2. ja nepieciešams, nosūtīt pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošu izglītojamo uz izpēti valsts komisijā;
7.3. pieprasīt no attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm informāciju par pašvaldības komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
7.4. atbilstoši kompetencei sniegt rekomendācijas un ieteikumus speciālās izglītības un integratīvās izglītības jautājumos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām izglītības iestādēm un metodiski vadīt to izpildi.
8. Divas vai vairākas pašvaldības var veidot apvienotu pašvaldību komisiju, savstarpēji vienojoties par komisijas darbības nodrošināšanu.
9. Valsts komisijas un pašvaldības komisijas sastāvā iekļauj personas ar šādu kvalifikāciju:
9.1. komisijas vadītājam ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā, izglītības psiholoģijā, klīniskajā psiholoģijā, logopēdijā vai pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;
9.2. vismaz vienam komisijas loceklim ir maģistra grāds klīniskajā vai izglītības psiholoģijā (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis) un vismaz triju gadu pieredze izglītojamo intelektuālo spēju un emocionālā stāvokļa diagnostikā ar tiesībām lietot vismaz vienu no Latvijā adaptētajiem un standartizētajiem intelektuālo spēju testiem;
9.3. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība logopēdijā un vismaz triju gadu darba pieredze logopēdijā;
9.4. vismaz vienam komisijas loceklim ir augstākā izglītība speciālajā pedagoģijā un vismaz triju gadu darba pieredze speciālajā pedagoģijā;
9.5. vismaz viens komisijas loceklis ir sertificēta ārstniecības persona (ārsts).
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra
noteikumiem Nr.709
Kritēriji pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumu sniegšanai
|
Nr.p.k. |
Speciālās izglītības programmas, kodi |
Izglītojamo pamatdiagnozes vai kritēriji |
Nosacījumi |
|
|
speciālista atzinums |
speciālista atzinuma derīguma termiņš |
|||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
| 1. | Izglītojamiem ar redzes
traucējumiem, 01015111 01015121 11015111 11015121 21015111 21015121 31015111 31015121 31015112 31015122 31015113 31015123 |
1.1. Bērna redzes asums
ar korekciju (brilles vai kontaktlēcas) labāk redzošajā acī ir robežās
no 0 līdz 0,3, ņemot vērā arī citu redzes funkciju stāvokli (redzes
lauka ierobežojumu līdz 20o, redzes asumu tuvumā,
nepieciešamību lietot speciālus korekcijas līdzekļus, piemēram, lupas,
teleskopiskās brilles) un patoloģiskā procesa formu un dinamiku, kā arī
progresējošas acu slimības: 1.1.1. adhezīva leikoma (H17.0); 1.1.2. cita veida radzenes rētas un apduļķojumi (H17.8); 1.1.3. radzenes deģenerācija (H18.4); 1.1.4. bērnu, jauniešu katarakta (H26.0); 1.1.5. traumatiska katarakta (H26.1); 1.1.6. sekundāra katarakta (H26.4); 1.1.7. afakija (H27.0); 1.1.8. tīklenes atslāņošanās ar plīsumu (H33.0); 1.1.9. tīklenes plīsumi bez atslāņošanās (H33.3); 1.1.10. dzeltenā plankuma un acs mugurējā pola deģenerācija (H35.3); 1.1.11. primāra atvērta leņķa glaukoma (H40.1); 1.1.12. primāra slēgta leņķa glaukoma (H40.2); 1.1.13. sekundāra glaukoma acs traumas dēļ (H40.3); 1.1.14. deģeneratīva miopija (H44.2); 1.1.15. redzes nerva atrofija (H47.2); 1.1.16. hipermetropija (H52.0) un ambliopija (H53.0);* 1.1.17. miopija (H52.1) un ambliopija (H53.0);* 1.1.18. astigmātisms (H52.2) un ambliopija (H53.0);* 1.1.19. abu acu aklums (H54.0); 1.1.20. vienas acs aklums, vājredzība otrā acī (H54.1); 1.1.21. abu acu vājredzība (H54.2); 1.1.22. nistagms un citas neregulāras acs kustības (H55); 1.1.23. iepriekš neminētas citas retas acu saslimšanas, kas izraisījušas aklumu vai vājredzību; 1.2. Šķielēšanaa (H49; H50) un ambliopija (H53.0);* 1.3. Starpība starp redzi labāk redzošajā acī un ambliopajā acī 70 % un vairāk* |
Šā pielikuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis oftalmologs | Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 2. | Izglītojamiem ar dzirdes
traucējumiem, 01015211 01015221 11015211 11015221 21015211 21015221 31015211 31015221 31015212 31015222 31015213 31015223 |
2.1. Nedzirdīgie izglītojamie:
2.1.1. izteikti smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (5.pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.2. smagas pakāpes sensorineirāla vājdzirdība (4.pakāpe), ja nav verbālās valodas attīstības; 2.1.3. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez dinamikas verbālās valodas attīstībā; 2.2. Vājdzirdīgie izglītojamie: 2.2.1. jebkuras pakāpes (1., 2., 3., 4., 5.) sensorineirāla vājdzirdība bez pietiekamas verbālas valodas attīstības dinamikas; 2.2.2. izglītojamie ar kohleāriem implantiem vai dzirdes aparātiem bez pietiekamas dinamikas verbālās valodas attīstībā |
Šā pielikuma 2.1. un 2.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs, audiologs un audiologopēds vai logopēds***, kā arī psihologs***, savukārt izglītojamiem ar centrālās nervu sistēmas saslimšanām – arī bērnu neirologs vai neirologs | Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 3. | Izglītojamiem ar fiziskās attīstības
traucējumiem, 01015311 01015321 11015311 11015321 21015311 21015321 31015311 31015321 31015312 31015322 |
3.1. Iedzimtas balsta un kustības
sistēmas kroplības un deformācijas, ņemot vērā arī patoloģiskā procesa
formu un dinamiku: 3.1.1. iedzimts gūžas locītavas izmežģījums (Q65.0–Q65.1); 3.1.2. iedzimtas pēdas deformācijas (Q66.0–Q66.8); 3.1.3. iedzimtas mugurkaulāja un krūšu kurvja deformācijas (Q67.5–Q67.8); 3.1.4. iedzimtas augšējo un apakšējo ekstremitāšu deformācijas (Q71.0–Q76.9); 3.1.5. osteohondrodisplāzijas ar stobrkaula un mugurkaulāja augšanas traucējumiem (Q77–Q78.9); 3.2. Iegūtas saslimšanas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.2.1. iekaisīgas poliartropātijas (M03.6; M05.0–M05.9; M08.0–M08.9; M30–M36.8); 3.2.2. deformējošas dorsopātijas (M41.0–M43.9); 3.2.3. hematogēna osteomielīta sekas ar kaula augšanas un locītavu funkciju traucējumiem (M86.0–M86.9); 3.2.4. hondropātijas (M91–M94); 3.3. Ārējās iedarbības sekas ar kustību un balsta orgānu funkcijas traucējumiem: 3.3.1. mugurkaulāja lūzuma sekas (T91.1); 3.3.2. krūšu kaula un iegurņa kaulu lūzuma sekas (T91.2); 3.3.3. augšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T92–T92.9); 3.3.4. apakšējo ekstremitāšu bojājuma sekas (T93.1–T93.9); 3.3.5. termiska un ķīmiska apdeguma sekas (T95.0–T95.9); 3.4. Neiroloģiskie slimnieki ar fiziskās attīstības traucējumiem: 3.4.1. neiromuskulāras slimības (G70–G73); 3.4.2. cerebrālā trieka un citi paralītiski sindromi (G80–G83) |
Šā pielikuma 3.1., 3.2. un
3.3.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ortopēds,
reimatologs, traumatologs vai bērnu ķirurgs vai ķirurgs.
Šā pielikuma 3.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Ja komisija ir atkārtota, nepieciešams rehabilitācijas procesa dinamikas izvērtējums |
Ārstu un speciālistu atzinumam jābūt pierādītam ar radioloģiskās (apstiprina radiologs), funkcionālās vai citas objektīvas izmeklēšanas metodes atzinumu, un tam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 4. |
Izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām, 01015411 01015421 11015411 11015421 21015411 21015421 |
4.1. Tuberkuloze: 4.1.1. plaušu tuberkuloze (A15.0–A15.1): • pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski; • nav pierādīta bakterioloģiski un histoloģiski, bet ir pierādīta klīniski un radioloģiski (A 16.0); 4.1.2. intratorakālo limfmezglu tuberkuloze (A16.3), bakterioloģiski pierādīta (A15.4); 4.1.3. tuberkulozs pleirīts (A15.6); 4.1.4. tuberkulozes primārkomplekss (A16.7); 4.1.5. CNS un smadzeņu apvalku tuberkuloze (meningīti) (A 17.0); 4.1.6. nieru tuberkuloze (A18.1); 4.1.7. perifēro limfmezglu tuberkuloze (A18.2); 4.1.8. ādas tuberkuloze (A18.4); 4.1.9. miliārā tuberkuloze (A19); 4.1.10. kontakts ar aktīvu tuberkulozes slimnieku ģimenē (Z 20.1);** 4.2. Nespecifiskas plaušu slimības: 4.2.1. bronhiālā astma (J45.0) – vidēji smaga vai smaga persistējoša astmas gaita; eksogēna alerģiska astma, alerģisks rinīts ar bronhiālo astmu, siena drudzis (polinoze) ar bronhiālo astmu; 4.2.2. bronhīts ar obstrukcijas sindromu (recidivējošs) (J44); 4.2.3. vienkāršs hronisks bronhīts (J41.0); 4.2.4. neprecizēts hronisks bronhīts (J42);** 4.2.5. bronhektātiskā slimība (J47); 4.2.6. mukoviscidoze – viegla un vidēji smaga gaita (E84.0–E84.9); 4.2.7. atkārtotas pneimonijas (J12–J15); 4.2.8. stāvoklis pēc smagas pleiropneimonijas vai abscidējošas pneimonijas; 4.2.9. stāvoklis pēc plaušu operācijas; 4.2.10. siena drudzis (polinoze); 4.3. Gremošanas traucējumi: 4.3.1. kardijas trūce ar gastroezofageāla refluksa slimību (K21); 4.3.2. gastrīts un duodenīts (K29);** 4.3.3. kuņģa čūla (K25) remisijas fāzē, akūtas erozijas;** 4.3.4. divpadsmitpirkstu zarnas čūla (K26) remisijas fāzē, akūtas erozijas;** 4.3.5. neinfekciozs gastroenterīts un kolīts (K52);** 4.3.6. aizcietējumi (K59);** 4.3.7. kairināta resnā zarna (K58); 4.3.8. funkcionālas caurejas (K59.1); 4.3.9. precizētas žultspūšļa slimības (K82.8); 4.3.10. celiakija (K90); 4.3.11. Krona slimība (K50) un čūlainais kolīts (K51) stabilas remisijas fāzē; 4.3.12. aizkuņģa dziedzera eksorkrīnās disfunkcijas (K 86.1); 4.4. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības: 4.4.1. iedzimta hipotireoze (E03); 4.4.2. insulīnatkarīgs cukura diabēts (E10); 4.4.3. insulīnneatkarīgs cukura diabēts (E11); 4.4.4. panhipopituitārisms (E23.0); 4.4.5. hroniska virsnieru mazspēja (gan E25, gan E257); 4.4.6. D vitamīnrezistents rahīts (E83.3); 4.4.7. Prādera–Villija sindroms (Q87.1); 4.4.8. Tērnera sindroms (Q96) |
Šā pielikuma
4.1.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ftiziatrs.
Šā pielikuma 4.2.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis alergologs vai pneimonologs. Šā pielikuma 4.3.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis gastroenterologs. Šā pielikuma 4.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis endokrinologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 5. | Izglītojamiem ar valodas
traucējumiem, 01015511 01015521 11015511 11015521 21015511 21015521 |
5.1. Valodas sistēmas
nepietiekama attīstība, I–II pakāpe; 5.2. Valodas sistēmas nepietiekama attīstība, 5.3. Fonētiski fonemātiski traucējumi;** 5.4. Skaņu izrunas traucējumi;** 5.5. Rakstīšanas traucējumi vai disgrāfija; 5.6. Izteikti lasīšanas traucējumi vai disleksija; 5.7. Izglītojamais ar kohleāro implantu vai dzirdes aparātu, ja iespējams panākt valodas attīstību; 5.8. Specifiski runas artikulācijas traucējumi (F80.0); 5.9. Ekspresīvās valodas traucējumi (F80.1); 5.10. Receptīvās valodas traucējumi (F80.2); 5.11. Iegūta afāzija ar epilepsiju (F80.3); 5.12. Citi runas un valodas attīstības traucējumi (F80.8); 5.13. Neprecizēti runas un valodas traucējumi (F80.9);** 5.14. Stostīšanās (F98.5); 5.15. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 5.16. Specifiski pareizrakstības traucējumi (F81.1); 5.17. Afāzija (R47.0); 5.18. Dizartrija (R47.1); 5.19. Iedzimtas šķeltnes (Q 35–Q 38) |
Šā pielikuma
5.1.–5.4.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
logopēds.*** Šā pielikuma 5.5. un 5.6.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** vai logopēds.*** Šā pielikuma 5.7.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis otorinolaringologs un audiologs, kā arī audiologopēds vai logopēds.*** Šā pielikuma 5.7.–5.15.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 5.16. un 5.17.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu neirologs vai neirologs. Šā pielikuma 5.18. un 5.19.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis ķirurgs |
Ārstu un speciālistu
atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 6. | Izglītojamiem ar jauktiem
attīstības traucējumiem, 01015611 01015621 |
6.1. Zems kopējo
intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem
rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 6.2. Kavēta attīstība kādā funkcionālā jomā: uztvere, valodas sapratne un motoriskās funkcijas; 6.3. Kavēta attīstība, kas radusies sociālās deprivācijas rezultātā; 6.4. Specifiski mācīšanās traucējumi; 6.5. Vizuāli telpisko spēju traucējumi; 6.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 6.7. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 6.8. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 6.9. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 6.10. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 6.11. Neprecizēti mācīšanās iemaņu attīstības traucējumi (F81.9); 6.12. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu) |
Šā pielikuma
6.1.–6.6.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
izglītības vai klīniskais psihologs.*** Šā pielikuma 6.7.–6.12.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 7. | Izglītojamiem ar
mācīšanās traucējumiem, 11015611 11015621 21015611 21015621 |
7.1. Zems kopējo
intelektuālo spēju attīstības līmenis (zemāks par vecumposma vidējiem
rādītājiem, bet nesasniedz garīgās atpalicības robežu); 7.2. Specifiski mācīšanās traucējumi; 7.3. Lasīšanas traucējumi vai disleksija; 7.4. Aritmētisko iemaņu mācīšanās traucējumi; 7.5. Izteikti vizuāli telpisko spēju traucējumi; 7.6. Verbāli loģisko spēju traucējumi; 7.7. Izteikti pazemināta kognitīvā produktivitāte; 7.8. Jaukti mācīšanās iemaņu traucējumi (F81.3); 7.9. Specifiski lasīšanas traucējumi (F81.0); 7.10. Specifiski aritmētisko iemaņu traucējumi (F81.2); 7.11. Specifiski motorisko funkciju attīstības traucējumi (F82); 7.12. Jaukti specifiski attīstības traucējumi (F83); 7.13. Bērnības autisms (F84.0) vai atipisks autisms (F84.1), vai Aspergera sindroms (F84.5), ja intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vecuma vidējai vai zemākajai normai (nesasniedzot garīgās atpalicības robežu); 7.14. Viegli kognitīvi traucējumi (F06.7) |
Šā pielikuma
7.1.–7.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
izglītības vai klīniskais psihologs.*** Šā pielikuma 7.8.–7.14.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs |
Ārstu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 8. | Izglītojamiem ar garīgās
veselības traucējumiem, 01015711 01015721 21015711 21015721 |
8.1. Psihiski traucējumi,
kas rodas smadzeņu bojājuma un disfunkcijas vai somatiskas slimības dēļ
(F06.0–F06.6, F06.8): 8.1.1. organiski garastāvokļa traucējumi (F06.3); 8.1.2. organiska trauksme (F06.4); 8.1.3. organiska emocionāla labilitāte (F 06.6); 8.1.4. viegli kognitīvi traucējumi (F06.7); 8.2. Personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājuma vai disfunkcijas dēļ (F07.0–F07.8); 8.3. Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi (F20–F25.8): 8.3.1. šizofrēnija (F20.0–20.8); 8.3.2. šizotipiski traucējumi (F21); 8.3.3. persistējoši murgi (F22.0–F22.8); 8.3.4. akūti un transitoriski psihotiski traucējumi (F23.0–F23.8); 8.3.5. inducēti murgi (F24); 8.3.6. šizoafektīvi traucējumi (F25.0–F25.8); 8.4. Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi (F30–F34): 8.4.1. maniakāla epizode (F30.0–F30.8); 8.4.2. bipolāri afektīvi traucējumi (F31.0–F31.8); 8.4.3. depresīva epizode (F32.0–F32.8); 8.4.4. rekurenti depresīvi traucējumi (F33.0–F33.8); 8.4.5. persistējoši garastāvokļa (afektīvi) traucējumi (F34.0–F34.8); 8.5. Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi traucējumi (F40–F48): 8.5.1. fobiska trauksmainība (F40.0–F40.8); 8.5.2. cita veida trauksme (F41); 8.5.3. obsesīvi kompulsīvi traucējumi (F42); 8.5.4. reakcija uz stresu un adaptācijas traucējumi (F43); 8.5.5. disociatīvi traucējumi (F44.0–F44.8); 8.5.6. somatoformi traucējumi (F45.0–F45.8); 8.5.7. citi neirotiski traucējumi (F48.0–F48.8); 8.6. Uzvedības sindromi, kas saistīti ar fizioloģiskiem traucējumiem un somatiskiem faktoriem (F50, F51): 8.6.1. ēšanas traucējumi (F50.0–F50.9); 8.6.2. neorganiski miega traucējumi (F51.0–F51.9); 8.7. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84.0–F84.9); 8.8. Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90–F92, F94, F 95): 8.8.1. hiperkinētiski traucējumi (F90.0–F90.8); 8.8.2. uzvedības traucējumi (F91.0, F91.1, F91.3, F91.8); 8.8.3. jaukti uzvedības un emocionāli traucējumi (F92.0–F92.8); 8.8.4. sociālās funkcionēšanas traucējumi bērnībā vai pusaudža vecumā (F94.0–94.8); 8.8.5. rauste (F95.0– F95.8); 8.9. Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F98.0–F98.8); 8.10. Epilepsija (G40) ar personības izmaiņām vai bez tām |
Šā pielikuma
8.1.–8.9.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis bērnu
psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 8.10.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējis un pamatojis bērnu psihiatrs vai psihiatrs vai bērnu neirologs vai neirologs |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā trīs mēnešus pirms komisijas sēdes |
| 9. | Izglītojamiem ar garīgās
attīstības traucējumiem, 01015811 01015821 11015811 11015821 21015811 21015821 |
9.1. Viegla garīga
atpalicība (F70.0); 9.2. Viegla garīga atpalicība ar būtiskām uzvedības pārmaiņām, kam nepieciešama uzmanīšana un ārstēšana (F70.1); 9.3. Bērnības autisms (F84.0), ja izglītojamā intelektuālo spēju attīstības līmenis atbilst vieglas garīgās atpalicības robežām; 9.4. Atipisks autisms (garīga atpalicība ar autiskām iezīmēm) (F84.1); 9.5. Hiperaktīvi traucējumi, kas saistīti ar psihisku atpalicību un stereotipām kustībām (F84.4); 9.6. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem specifiskiem intelekta traucējumiem (F20); 9.7. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40) |
Šā pielikuma 9.1.–9.7.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs | Ārstu atzinumam jābūt
izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes.
Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
| 10. | Izglītojamiem ar smagiem
garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības
traucējumiem, 01015911 01015921 11015911 11015921 21015911 21015921 |
10.1. Vidēji smaga
garīga atpalicība (F71); 10.2. Smaga garīga atpalicība (F72); 10.3. Pervazīvi attīstības traucējumi (F84 ar vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem); 10.4. Šizofrēnija bērna vecumā ar izteiktiem vidēji smagiem un smagiem intelekta traucējumiem (F20); 10.5. Epilepsijas izraisīta demence (F02.8 + G40); 10.6. Vairāki smagi attīstības traucējumi |
Šā pielikuma
10.1.–10.5.apakšpunktā minētos kritērijus izvērtējis un pamatojis
izglītības vai klīniskais psihologs*** un bērnu psihiatrs vai psihiatrs. Šā pielikuma 10.6.apakšpunktā minēto kritēriju izvērtējuši un pamatojuši divi vai vairāki dažādu specializāciju ārsti |
Ārstu atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā sešus mēnešus pirms komisijas sēdes. Psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes |
Piezīmes.
1. * Pirmsskolas vecumā iesaka uz noteiktu termiņu.
2. ** Programmas iesaka uz noteiktu termiņu.
3. *** Speciālistu atzinumi noformēti atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas izstrādātajai metodikai.
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis
2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 16.oktobra
noteikumiem Nr.709
Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis