Rīgā 2013.gada 16.maijā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 39.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrēta monetārā finanšu iestāde, izņemot Latvijas Banku, un citā valstī reģistrētas monetārās finanšu iestādes filiāle, kura reģistrēta Latvijas Republikā, sagatavo un iesniedz "Mēneša bilances pārskatu" (tālāk tekstā – mēneša bilances pārskats) un tā pielikumus, kā arī mēneša bilances pārskata un tā pielikumu iesniegšanas termiņus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi – finanšu iestādes, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības sniedz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

2.2. centrālā banka – iestāde, kuras pamatdarbība ir valūtas izlaišana, valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana (t.sk. Eiropas Centrālā banka);

2.3. centrālā valdība – valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikā kredītiestāžu un monetārajā statistikā valsts sociālās apdrošināšanas fondus uzrāda pie centrālās valdības;

2.4. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – citi finanšu starpnieki) – finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, ne-MFI noguldījumi un noguldījumu aizstājēji vai apdrošināšanas tehniskās rezerves (t.sk. kreditēšanā iesaistītās sabiedrības, (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations));

2.5. finanšu instrumentsabiedrība – trasta sabiedrība vai cita juridiskā persona, kura nav monetārā finanšu iestāde, kura izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus, kuras darbība ir ierobežota tikai ar šim mērķim nepieciešamajiem pasākumiem, kuras struktūra nodrošina finanšu instrumentsabiedrības saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām un kuras kapitāla daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem. Iniciators ir juridiskā persona, kas pati vai ar saistītu juridisko personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kurš rada saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un kurš kļūst par vērtspapīrošanai pakļautu riska darījumu;

2.6. finanšu palīgsabiedrība – finanšu iestāde, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Centrālais depozitārijs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas punkti, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības);

2.7. mājsaimniecība:

2.7.1. fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs;

2.7.2. pašnodarbinātā persona, kas darbojas Latvijas Republikā un nav reģistrējusi savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā;

2.8. mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi – biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas;

2.9. monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI) – centrālā banka, kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, naudas tirgus fonds un cita finanšu iestāde, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestāde, kuras pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija;

2.10. naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.10.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.10.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.10.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot));

2.11. nefinanšu sabiedrība – saimnieciskā vienība, kas ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus, t.sk. individuālais komersants, kas darbojas Latvijas Republikā un ir reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā;

2.12. ne-MFI – MFI klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi;

2.13. nerezidenti – visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko organizāciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā;

2.14. radniecīgā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret MFI ir vai nu meitassabiedrība, vai mātessabiedrība, vai arī mātessabiedrības cita meitassabiedrība (tālāk tekstā – arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno MFI un citu MFI);

2.15. rezidenti – visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

2.16. saistītā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā MFI pieder tiešā vai netiešā (izmantojot meitassabiedrības) veidā iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50% no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno MFI un citu MFI);

2.17. starptautiskās organizācijas – institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds, un uzrādāmas atbilstoši Starptautisko organizāciju sektoru sarakstam (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites");

2.18. valdība – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē (Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību un vietējo valdību, kuru institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde);

2.19. valsts nefinanšu sabiedrība – nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē;

2.20. vietējā valdība – valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju;

2.21. aizdevumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un citās valstīs reģistrētu kredītiestāžu filiālēm, kuras reģistrētas Latvijas Republikā (tālāk tekstā – kredītiestāde), Latvijas Bankā saņemt aizdevumus uz nakti pret atbilstošu nodrošinājumu;

2.22. atjaunojamais kredīts – revolving loan; kredīts, kam ir šādas pazīmes:

2.22.1. klients var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam;

2.22.2. pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot;

2.22.3. kredītu var izmantot atkārtoti;

2.22.4. nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus;

2.23. pārsnieguma kredīts – overdraft; norēķinu konta debeta atlikums;

2.24. emitēti parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100% – MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu komponentu kombinācijas dēļ (100% pamatkapitāla garantija attiecas uz vienošanos par sākotnējā kapitāla atmaksāšanu);

2.25. ilgtermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu;

2.26. īstermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot);

2.27. kredīts mājokļa iegādei – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai, t.sk. hipotēku kredīti un aizdevumi mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus;

2.28. netirgojami parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuri nav tirgojami un kurus nevar pārdot otrreizējā vērtspapīru tirgū;

2.29. noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt, vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi);

2.30. noguldījumu iespēja – Eurosistēmas piedāvātā pastāvīgā iespēja kredītiestādēm pēc to pieprasījuma veikt Latvijas Bankā noguldījumus uz nakti;

2.31. norēķinu kartes bezprocentu kredīts – convenience credit; kredīts, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kartes turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu;

2.32. norēķinu kartes procentu kredīts – extended credit; kredīts, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītam, t.i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% un par kuru klientam jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu;

2.33. pakārtotās saistības – saistības, kuras radījuši aizņēmumi, kas aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu MFI likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas;

2.34. patēriņa kredīts – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu, t.sk. aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem;

2.35. pārējie kredīti – kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai;

2.36. refinansēšanas darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot reverso darījumu izsoles, kurās kredītiestādēm piešķir aizdevumus pret atbilstošu nodrošinājumu;

2.37. repo darījums – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.38. reverse repo darījums – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās;

2.39. sindicētais kredīts – vienotais kredīta līgums, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji;

2.40. termiņnoguldījumu darījumi – Eurosistēmas piedāvātās tirgus operācijas, ko Latvijas Banka veic, organizējot izsoles, kurās no kredītiestādēm pieņem noguldījumus uz noteiktu termiņu;

2.41. vērtspapīrošana – darbība, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu (piemēram, kredītu) ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, finanšu instrumentsabiedrībai, kura izveidota tikai vērtspapīrošanas nolūkam un emitē vērtspapīrus;

2.42. klients – fiziskā vai juridiskā persona, kurai MFI sniedz finanšu pakalpojumus.

3. Terminu "atvasinātie finanšu instrumenti", "finanšu aktīvi", "finanšu instrumenti", "finanšu līzings", "finanšu saistības", "līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi", "pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi", "patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā" lietojums atbilst Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju terminu skaidrojumam.

4. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegtā informācija nepieciešama finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības, t.sk. Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasībām, lai nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu, kā arī informētu sabiedrību un citas institūcijas par MFI sektora attīstību Latvijas Republikā.

5. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos sniegto informāciju Latvijas Banka var nodot likuma "Par Latvijas Banku" 40. panta otrajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

6. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē "Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu" (tālāk tekstā – saraksts) Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Statistika". Sarakstu iekļauj arī Eiropas Centrālā banka savā interneta vietnē, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites").

7. Sarakstu uztur un lieto tikai informatīviem mērķiem.

8. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas kredītiestādes vai Eiropas Savienības valstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites") reģistrētas MFI un to filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Sarakstā iekļauj arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētas un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kuras uzsākušas elektroniskās naudas emisiju.

9. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas krājaizdevu sabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

10. Latvijas Banka sarakstā iekļauj tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētos naudas tirgus fondus, kurus pārvalda Eiropas Savienības valstī reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

11. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos naudas tirgus fondus statistikas pārskatu sniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

12. Šo noteikumu 1. punktā minētās MFI sagatavo mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus, aizpildot šādas veidlapas:

12.1. "Mēneša bilances pārskats" (1. pielikums);

12.2. A pielikums "Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" (2. pielikums);

12.3. A pielikuma izvērsums A1-R3 "Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, ārvalstu valūtās" (3. pielikums);

12.4. A pielikuma izvērsums A1-R4 "Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro" (4. pielikums);

12.5. A pielikuma izvērsums A2-R3 "Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, ārvalstu valūtās" (5. pielikums);

12.6. A pielikuma izvērsums A2-R4 "Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro" (6. pielikums);

12.7. A pielikuma izvērsums A-E "Prasības un saistības pret pārējo euro zonas valstu MFI" (7. pielikums);

12.8. B pielikums "Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi" (8. pielikums);

12.9. B pielikuma izvērsums B-E "Kredīti pārējo euro zonas valstu ne-MFI un pārējo euro zonas valstu ne-MFI noguldījumi" (9. pielikums);

12.10. B pielikuma izvērsums B-P "Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti" (10. pielikums);

12.11. C pielikums "Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību" (11. pielikums);

12.12. F pielikums "Peļņas un zaudējumu aprēķins" (12. pielikums);

12.13. F pielikuma izvērsums F-N "Ar nerezidentiem saistītie pārējie administratīvie izdevumi" (13. pielikums);

12.14. J pielikums "Aktīvi pārvaldīšanā" (14. pielikums);

12.15. K pielikums "Pārskats par elektronisko naudu" (15. pielikums);

12.16. L pielikums ""Mēneša bilances pārskata" pozīcijas valstu un valūtu dalījumā" (16. pielikums);

12.17. M pielikums "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un procentu likmes pārskatīšanas perioda" (17. pielikums);

12.18. N pielikums "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" (18. pielikums);

12.19. ""Mēneša bilances pārskata" un pielikumu pozīciju pārmaiņas" (19. pielikums);

12.20. "Pārējo aktīvu izvērsums" (20. pielikums);

12.21. "Pārējo saistību izvērsums" (21. pielikums).

13. "Mēneša bilances pārskatu" un tā A, B un C pielikumu sagatavo:

13.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās un iesniedz Latvijas Bankai sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

13.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

13.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

14. F pielikumu sagatavo:

14.1. kredītiestādes par periodu no gada sākuma līdz pārskata mēneša beigām un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

14.2. krājaizdevu sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

14.3. elektroniskās naudas iestādes par periodu no gada sākuma līdz 30. jūnijam un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

15. J pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām:

15.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās;

15.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

15.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

16. K pielikumu sagatavo kredītiestādes un elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

17. L pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām:

17.1. kredītiestādes un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, par stāvokli pārskata mēneša beigās;

17.2. krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

17.3. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

18. M pielikumu sagatavo un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām:

18.1. kredītiestādes, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, un krājaizdevu sabiedrības par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī;

18.2. elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī.

19. N pielikumu sagatavo kredītiestādes par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10 darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

20. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus iesniedz elektroniskā veidā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā notiek elektroniskā informācijas apmaiņa ar Latvijas Banku.

21. Statistikas mērķiem MFI konsolidē darbību ar visām savām filiālēm, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Ja MFI ir filiāles, kas atrodas citu valstu teritorijā, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret nerezidentiem. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

22. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos lietotā naudas izteiksmes vienība ir euro. Aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu atlikumus ārvalstu valūtās uzrāda euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās ārvalstu valūtas kursu pārskata mēneša pēdējā dienā.

23. Mēneša bilances pārskatā uzrāda pārskata mēneša pēdējās dienas bilances atlikumus (atlikumus dienas beigās). Nav pieļaujama attiecīgo aktīvu un pasīvu pozīciju saldo uzrādīšana, izņemot tos gadījumus, kad iepriekš noslēgts līgums par aktīvu un saistību mijieskaitu vai paredzēta vienlaicīga attiecīgo aktīvu atsavināšana un saistību dzēšana.

24. MFI novērtē un uzrāda mēneša bilances pārskata pozīcijas saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju nostādnēm, izņemot noguldījumu saistības un aizdevumus, kurus statistiskās informācijas mērķiem uzrāda to nominālvērtībā.

25. Mēneša bilances pārskatā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

26. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% vai 700 tūkst. euro, MFI aizpilda veidlapu "Mēneša bilances pārskata" un pielikumu pozīciju pārmaiņas", norādot pārmaiņu iemeslus.

27. Darījumu pārskatā ietver tad, kad aktīvu vai saistību maiņa (pirkšana un pārdošana) notikusi, prasības vai saistības radušās vai ekonomiskās vērtības radītas, mainījušās vai zudušas.

28. Finanšu darījumu šajā darījumā iesaistītie partneri uzrāda vienlaikus, pamatojoties uz aktīvu vai saistību kontroles maiņu.

29. Pozīcijā "Nauda kasē un prasības pret Latvijas Banku" uzrāda euro un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, t.sk. naudas zīmes bankomātos. Šajā pozīcijā uzrāda arī MFI pieprasījuma noguldījumus, noguldījumu iespēju, termiņnoguldījumu darījumus un pārējās prasības pret Latvijas Banku.

30. Pozīcijā "Prasības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. aizdevumus, avansus, noguldījumus, prasības, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos citu MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta nosacījumiem. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 31. punkta nosacījumiem.

31. Pozīcijā "Kredīti" uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem un finanšu palīgsabiedrībām. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta prasībām.

32. Pozīcijā "Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu" uzrāda pārvedamos parāda vērtspapīrus, t.sk. parādzīmes, obligācijas, noguldījumu sertifikātus, hipotekārās ķīlu zīmes un vērtspapīrus, kuru cena atkarīga no procentu likmju pārmaiņām un kuri ir brīvi pārdodami. Šajā pozīcijā uzrāda arī citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, piemēram, tās priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu, kuras negarantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā. Repo un reverse repo darījumi, kā arī atvasināto finanšu instrumentu darījumos apgrūtinātie parāda vērtspapīri šajā pozīcijā pārmaiņas nerada.

33. Pozīcijā "Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu" uzrāda MFI ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā (akcijās un daļās). Šajā pozīcijā uzrāda tikai tādus ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā, kurus neuzrāda kā līdzdalību saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā. Šajā pozīcijā uzrāda arī priekšrocību akcijas, kuras garantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā, un MFI ieguldījumus naudas tirgus fondu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.

34. Pozīcijā "Līdzdalība saistīto sabiedrību pamatkapitālā" uzrāda MFI ieguldījumus saistīto sabiedrību pamatkapitālā.

35. Pozīcijā "Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā" uzrāda MFI ieguldījumus radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

36. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvo vērtību. Drošības iemaksas (margin), kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 30. vai 31. punkta prasībām, bet šajos darījumos apgrūtinātos vērtspapīrus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta prasībām.

37. Pozīcijā "Nemateriālie aktīvi" uzrāda koncesijas, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju lietošanas tiesības, nomas tiesības, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvo nemateriālo vērtību un citus par samaksu iegūtos aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kā arī programmatūru, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, to atlikušajā vērtībā. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

38. Pozīcijā "Pamatlīdzekļi" uzrāda visus MFI piederošos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos pamatlīdzekļus to atlikušajā vērtībā, iekļaujot šo pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus. Šajā pozīcijā uzrāda arī avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem. Kā pārējos pamatlīdzekļus uzrāda nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, izņemot šo noteikumu 40. punktā minētās un ar nepabeigto būvniecību saistītās izmaksas, programmatūru, kas ir elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pārējās pozīcijās neietvertos pamatlīdzekļus.

39. Pozīcijā "Pašas akcijas" uzrāda atgūtās MFI emitētās akcijas.

40. Pozīcijā "Pārējie aktīvi" uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citām mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijām, t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kā arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija. Kā naudu ceļā uzrāda tās prasības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā. Kā pārdošanai paredzēto kustamo un nekustamo īpašumu uzrāda kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto aizdevumu un citu prasību nodrošinājums, kā arī citus pamatlīdzekļus, kurus MFI nelieto un plāno atsavināt. Kā ieguldījuma īpašumus MFI uzrāda tos īpašumus, kurus tā tur nomas maksas nopelnīšanai un/vai kapitāla vērtības palielināšanai. Kā citus aktīvus uzrāda kredītu pirkšanas (pārdošanas) gadījumos neamortizēto diskontu (prēmiju). Ja attiecīgajā mēneša bilances pārskatā pozīcijas "Pārējie aktīvi" vērtība pārsniedz 5% no aktīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu "Pārējo aktīvu izvērsums", atklājot pārējo aktīvu sastāvdaļu konkrēto saturu un summu.

41. Pozīcijā "Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi" uzrāda MFI izdevumus, kas veikti pārskata periodā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu un procentu ienākumus.

42. Pozīcijā "Aktīvi pārvaldīšanā" uzrāda aktīvus, t.sk. naudas līdzekļus, kurus MFI pārvalda savā vārdā, bet klienta labā.

43. Pozīcijā "Saistības pret Latvijas Banku" uzrāda refinansēšanas darījumus, aizdevumu iespēju un pārējās saistības pret Latvijas Banku.

44. Pozīcijā "Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" uzrāda saistības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. pieprasījuma noguldījumus, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tādas saistības pret citām MFI, kuras ir pakārtotās saistības. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 46. punkta prasībām. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 45. punkta prasībām.

45. Pozīcijā "Noguldījumi" uzrāda saistības pret ne-MFI, t.sk. pieprasījuma noguldījumus, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā. Šajā pozīcijā uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un tos noguldījumus, kuri piesaistīti kā pakārtotās saistības. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā citu finanšu starpnieku un finanšu palīgsabiedrību noguldījumus. Saistības, kuras radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 46. punkta prasībām.

46. Pozīcijā "Emitētie parāda vērtspapīri" uzrāda MFI saistības, kas izriet no parāda vērtspapīru, t.sk. parādzīmju, obligāciju, noguldījumu sertifikātu, hipotekāro ķīlu zīmju, emisijas, izsniegtajiem apgrozāmajiem parastajiem vekseļiem un pašu akceptiem. Tikai tos akceptus, kurus MFI izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, uzskata par pašu akceptiem. Šeit uzrāda arī tos MFI emitētos parāda vērtspapīrus, kuri emitēti kā pakārtotās saistības. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda pēc vērtspapīra turētāja rezidences.

47. Pozīcijā "Atvasinātie finanšu instrumenti" uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvo vērtību. No klientiem saņemtās drošības iemaksas, kuras pēc līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 44. vai 45. punkta prasībām.

48. Pozīcijā "Pārējās saistības" uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst šo noteikumu 43.–47. un 49.–52. punkta prasībām. Ja attiecīgā mēneša bilances pārskatā pārējo saistību vērtība pārsniedz 5% no pasīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu "Pārējo saistību izvērsums", atklājot pārējo saistību sastāvdaļu konkrēto saturu un summu. Kā naudu ceļā uzrāda tās saistības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā, un tās saistības pret klientiem, kuras izriet no nepabeigtiem maksājumiem klientu uzdevumā.

49. Pozīcijā "Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi" uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata perioda beigām, kā arī iegādāto saimniecisko vienību negatīvo nemateriālo vērtību. Šajā pozīcijā uzrāda arī pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus un citus izdevumus, piemēram, vēl nesamaksāto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu un procentu izdevumus.

50. Pozīcijā "Uzkrājumi parādiem un saistībām" uzrāda speciālos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un ārpusbilances saistībām. Kā vispārējos uzkrājumus nedrošajiem parādiem uzrāda uzkrājumus, kas izveidoti papildus speciālajiem uzkrājumiem iespējamo zaudējumu segšanai. Kā pārējos uzkrājumus uzrāda uzkrājumus pensijām un citām saistībām.

51. Pozīcijā "Naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecības" uzrāda MFI emitētās ieguldījumu apliecības. Šīs saistības uzrāda pēc ieguldījumu apliecību turētāju rezidences.

52. Pozīcijā "Kapitāls un rezerves" uzrāda visus akcionāriem (biedriem) piederošos līdzekļus, kas ieguldīti MFI pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) MFI darbības rezultātā. Atsevišķi uzrāda:

52.1. apmaksāto pamatkapitālu, t.i., apmaksāto akciju un daļu nominālvērtību kopsummu;

52.2. akciju emisijas uzcenojumu, t.i., akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai;

52.3. rezerves kapitālu, t.i., rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas atbilstoši statūtos paredzētajām prasībām, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā un iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai;

52.4. vispārējo risku rezervi, t.i., rezervi, kas izveidota no MFI iepriekšējo gadu peļņas un paredzēta MFI nākamo periodu zaudējumu segšanai;

52.5. iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu vai zaudējumus, t.i., to daļu no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kura palikusi MFI rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un atskaitījumiem dividendēm, kā arī iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus (zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi);

52.6. pārskata gada nesadalīto peļņu vai zaudējumus, t.i., pārskata gadā gūto peļņu vai zaudējumus (zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi);

52.7. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, t.i., pozitīvo rezultātu pēc pamatlīdzekļu pārvērtēšanas pēc to patiesās vērtības;

52.8. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, t.i., peļņu vai zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām (zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi);

52.9. ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, t.i., līdzdalības saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā patiesās vērtības pieaugumu vai samazinājumu;

52.10. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, t.i., riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības pārmaiņas, ja MFI lieto naudas plūsmas riska ierobežošanas metodi.

53. Pozīcijā "Pasīvi pārvaldīšanā" uzrāda saistības, kuras MFI radušās, pārvaldot klienta aktīvus savā vārdā, bet klienta labā.

54. Pozīcijā "Iespējamās saistības" uzrāda visu veidu darījumus, kuros MFI galvo par trešo personu saistību izpildi, t.i., galvojumus un garantijas, kā arī aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums. Kā pārējās iespējamās saistības uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, u.tml. iespējamās saistības.

55. Pozīcijā "Saistības pret klientiem" uzrāda visas MFI neatsaucamās ārpusbilances saistības, kas saistītas ar kredītrisku. Šajā pozīcijā uzrāda atvērtos akreditīvus un saistības par aizdevumu piešķiršanu, ko MFI nevar vienpusēji atsaukt. Kā pārējās saistības uzrāda saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, neatsaucamos līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, u.tml. saistības.

56. Pozīcijā "Atvasināto finanšu instrumentu ārpusbilances saistības" uzrāda atvasināto finanšu instrumentu līgumvērtību vai nosacīto vērtību.

57. A pielikumā "Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku" finanšu instrumentu un to termiņu dalījumā uzrāda prasības un saistības pret citām MFI, izņemot Latvijas Banku, ievērojot, ka prasībām un saistībām ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

58. A pielikumu sagatavo atsevišķi euro, kā arī kopumā euro un ārvalstu valūtās.

59. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogs nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Uz nakti izsniegtos kredītus, atjaunojamos un pārsnieguma kredītus uzrāda kā pieprasījuma prasības. Noguldījumus uz nakti uzrāda kā pieprasījuma saistības. Ja kredīti uz nakti izsniegti ārvalstu MFI vai tās veikušas noguldījumus uz nakti un šajā valstī ir valsts svētki, šādus darījumus uzrāda attiecīgi kā pieprasījuma prasības vai pieprasījuma saistības.

60. Ja darījuma beigu termiņš tiek mainīts (pagarināts vai saīsināts), MFI prasības un saistības uzrāda ar mainīto darījuma beigu termiņu atbilstošajā termiņu grupā, bet darījuma sākuma datumu nemaina.

61. Termiņu grupā iekļauj arī tās prasības un saistības, kuras attiecināmas uz termiņu grupas ilgāko termiņu, piemēram, termiņu grupā "līdz 6 mēn." uzrāda prasības (saistības) ar termiņu līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) un termiņu grupā "6–12 mēn." uzrāda prasības (saistības) ar termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, bet ir līdz 12 mēnešiem (ieskaitot).

62. Atsevišķi uzrāda noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, repo un reverse repo darījumus.

63. A pielikuma A1-R3, A1-R4, A2-R3 un A2-R4 izvērsumā uzrāda prasības un saistības pret katru rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku. A pielikuma A1-R4 un A2-R4 izvērsumu sagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām euro un A1-R3 un A2-R3 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām ārvalstu valūtās.

64. A pielikuma A1-E4, A2-E4, A1-E5 un A2-E5 izvērsumā uzrāda prasības un saistības pret pārējo euro zonas valstu MFI, kas iekļautas attiecīgās euro zonas valsts MFI sarakstā. A pielikuma A1-E4 un A2-E4 izvērsumu sagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām euro un A1-E5 un A2-E5 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām kopumā euro un ārvalstu valūtās.

65. B pielikumā "Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi" finanšu instrumentu un termiņu dalījumā uzrāda kredītus ne-MFI un ne-MFI noguldījumus, ievērojot, ka kredītiem un noguldījumiem ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

66. B pielikumu sagatavo atsevišķi euro, kā arī kopumā euro un ārvalstu valūtās.

67. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogi šis nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Atjaunojamos un pārsnieguma kredītus uzrāda kā pieprasījuma prasības.

68. B pielikumā iekļauj noguldījumus ar noteiktu termiņu, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un repo darījumus.

69. Ja darījuma beigu termiņš tiek mainīts (pagarināts vai saīsināts), MFI prasības un saistības uzrāda ar mainīto darījuma beigu termiņu atbilstošajā termiņu grupā, bet darījuma sākuma datumu nemaina.

70. Termiņu grupā iekļauj arī tās prasības un saistības, kuras attiecināmas uz termiņu grupas ilgāko termiņu, piemēram, termiņu grupā "līdz 6 mēn." uzrāda prasības (saistības) ar termiņu līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) un termiņu grupā "6–12 mēn." uzrāda prasības (saistības) ar termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, bet ir līdz 12 mēnešiem (ieskaitot). Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja kredītam līgumā noteiktais termiņš beidzies, bet klients nav pilnībā sedzis savas saistības pret MFI, šādu kredītu uzrāda ailē "Pieprasījuma". Norēķinu kartes bezprocentu kredīti un norēķinu kartes procentu kredīti iekļaujami termiņu grupā atbilstoši līguma nosacījumiem.

71. B pielikumā ievēro sektoru dalījumu. Uzrādot kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem, papildus ievēro arī kredītu izsniegšanas mērķi (kredīti mājokļa iegādei, patēriņa kredīts un pārējie kredīti). Kredītus, kas izsniegti pašnodarbinātām personām saimnieciskās darbības veikšanai, uzrāda kā pārējos kredītus, tos papildus uzrādot arī atsevišķi. Ja pašnodarbinātām personām kredīti izsniegti privātajām vajadzībām, tos uzrāda attiecīgi kā mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem izsniegtos kredītus atbilstoši to izsniegšanas mērķim (kredīti mājokļa iegādei vai patēriņa kredīti).

72. B pielikuma B1-E4, B2-E4, B1-E5 un B2-E5 izvērsumā uzrāda atsevišķi kredītus pārējo euro zonas valstu ne-MFI un pārējo euro zonas valstu ne-MFI noguldījumus. B pielikuma B1-E4 un B2-E4 izvērsumu sagatavo attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem euro un B1-E5 un B2-E5 izvērsumu – attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem kopumā euro un ārvalstu valūtās.

73. B pielikuma B-P izvērsumā atsevišķi uzrāda nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem izsniegtos atjaunojamos un pārsnieguma kredītus, norēķinu karšu bezprocentu kredītus un norēķinu karšu procentu kredītus dalījumā "Rezidenti" un "Pārējo euro zonas valstu rezidenti".

74. C pielikumā "Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību" uzrāda prasības C1 sadaļā un saistības C2 sadaļā pret Latvijas Republikas centrālo valdību un vietējo valdību, ievērojot rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

75. Pielikuma C1 sadaļā atsevišķi uzrāda šādas prasības pret centrālo valdību:

75.1. kredītus, t.i., aizdevumus centrālajai valdībai (Valsts kasei);

75.2. finanšu līzingu, t.i., aizdevumus, kas izsniegti ilglietojamu iekārtu u.tml. pamatlīdzekļu iegādei, ja MFI iznomā šos pamatlīdzekļus klientam par nomas maksu, kas sedz aizdevuma pamatsummu un procentu maksājumus;

75.3. citas prasības, t.i., prasības, kas nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 75.1. un 75.2. apakšpunkta prasībām.

75.4. īstermiņa vērtspapīrus, t.i., Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus centrālās valdības emitētos pārvedamos īstermiņa vērtspapīrus;

75.5. ilgtermiņa vērtspapīrus, t.i., Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas un citus centrālās valdības emitētos pārvedamos ilgtermiņa vērtspapīrus;

75.6. citus vērtspapīrus, t.i., netirgojamos vērtspapīrus, kurus centrālā valdība emitējusi speciāliem mērķiem.

76. Pielikuma C1 sadaļā atsevišķi uzrāda šādas prasības pret vietējo valdību:

76.1. kredītus, t.i., aizdevumus vietējai valdībai;

76.2. finanšu līzingu, t.i., vietējās valdības saņemto finanšu līzingu;

76.3. citas prasības, t.i., prasības, kas nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 76.1. un 76.2. apakšpunkta prasībām.

76.4. vērtspapīrus, t.i., vietējās valdības emitētos vērtspapīrus.

77. Pielikuma C2 sadaļā atsevišķi uzrāda šādas saistības pret centrālo valdību:

77.1. budžeta līdzekļu atlikumu, t.i., Valsts kases norēķinu konta līdzekļu atlikumu;

77.2. pārējos pieprasījuma noguldījumus, t.i., pārējos pieprasījuma noguldījumus, kas nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 77.1. apakšpunkta prasībām;

77.3. termiņnoguldījumus, t.i., centrālās valdības termiņnoguldījumus;

77.4. repo darījumus, t.i., saistības, kas izveidojušās repo darījumu rezultātā;

77.5. ierobežotos noguldījumus, t.i., ar īpašiem līgumiem noformētus speciāliem mērķiem, t.sk. zemnieku saimniecību un studentu kreditēšanai, piešķirtus valdības līdzekļus;

77.6. sociālās apdrošināšanas līdzekļus, t.i., neizmantotos pensiju un pabalstu naudas līdzekļus;

77.7. citas saistības, t.i., tās saistības pret centrālo valdību, kuras nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 77.1.–77.6. apakšpunkta prasībām.

78. Pielikuma C2 sadaļā atsevišķi uzrāda šādas saistības pret vietējo valdību:

78.1. pieprasījuma noguldījumus, t.i., vietējās valdības pieprasījuma noguldījumus;

78.2. termiņnoguldījumus, t.i., vietējās valdības termiņnoguldījumus;

78.3. speciālo budžetu līdzekļus, t.i., vietējās valdības speciālo budžetu līdzekļu atlikumus un vietējās valdības privatizācijas fondu līdzekļus;

78.4. citas saistības, t.i., tās saistības pret vietējo valdību, kuras nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 78.1.–78.3. apakšpunkta prasībām.

79. F pielikumā "Peļņas un zaudējumu aprēķins" uzrāda MFI ienākumus un izdevumus, kas radušies periodā no gada sākuma līdz pārskata mēneša pēdējam datumam.

80. F pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem.

81. Pozīcijā "Procentu ienākumi par prasībām pret MFI" uzrāda procentu ienākumus par prasībām (t.sk. aizdevumiem, avansiem, noguldījumiem, prasībām, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI. Iekļauj arī ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tām prasībām pret MFI, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo prasību atmaksas termiņam.

82. Pozīcijā "Procentu ienākumi par kredītiem ne-MFI" uzrāda procentu ienākumus par kredītiem (t.sk. prasībām, kuras radušās finanšu līzinga un reverse repo darījumu rezultātā) ne-MFI. Iekļauj ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tiem aizdevumiem ne-MFI, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo aizdevumu atmaksas termiņam.

83. Pozīcijā "Procentu ienākumi par īstermiņa parāda vērtspapīriem, t.sk. citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu" un pozīcijā "Procentu ienākumi par ilgtermiņa parāda vērtspapīriem, t.sk. citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu" uzrāda procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem, kā arī citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tiem parāda vērtspapīriem, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.

84. Pozīcijā "Pārējie procentu ienākumi" uzrāda pārējos procentiem līdzīgos ienākumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 81.–83. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma nosacījumiem. Šeit uzrāda arī procentu ienākumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem.

85. Pozīcijā "Procentu izdevumi par saistībām pret MFI" uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās reverso darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

86. Pozīcijā "Procentu izdevumi par ne-MFI noguldījumiem" uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās repo darījumu rezultātā) pret ne-MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

87. Pozīcijā "Procentu izdevumi par emitētajiem īstermiņa parāda vērtspapīriem" un pozīcijā "Procentu izdevumi par emitētajiem ilgtermiņa parāda vērtspapīriem" uzrāda procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem. Procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tām parāda vērtspapīru saistībām, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura MFI jāsamaksā, pienākot šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam. Šeit uzrāda arī tos procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuri emitēti kā pakārtotās saistības.

88. Pozīcijā "Pārējie procentu izdevumi" uzrāda pārējos procentiem līdzīgos izdevumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 85.–87. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma noteikumiem. Par pārējiem procentu izdevumiem uzskata arī maksājumus Noguldījumu garantiju fondā. Šeit uzrāda arī procentu izdevumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem.

89. Pozīcijā "Dividenžu ienākumi" uzrāda dividenžu un citus tiem pielīdzināmus ienākumus par MFI ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kā arī dividenžu ienākumus no līdzdalības saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

90. Pozīcijā "Komisijas naudas un citi līdzīgi ienākumi" uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus par klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem (piemēram, galvojumu sniegšanu, operācijām ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldīšanu, veiktajiem maksājumiem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu tirdzniecību).

91. Pozīcijā "Komisijas naudas un citi līdzīgi izdevumi" uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus izdevumus par saņemtajiem finanšu pakalpojumiem (t.sk. norēķinu un vērtspapīru kontu administrēšanu, aktīvu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumiem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu tirdzniecību u.tml.), izņemot gadījumus, kad komisijas naudas maksājumi iekļaujami finanšu instrumenta iegādes vērtībā.

92. Pozīcijā "Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa vai zaudējumi" uzrāda peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (t.sk. atvasinātajiem finanšu instrumentiem), kā arī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu un dārgmetālu tirdzniecības peļņu vai zaudējumus.

93. Pozīcijā "Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts" uzrāda ārvalstu valūtas un patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu vai finanšu saistību, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā, pārvērtēšanas rezultātu.

94. Pozīcijā "Citi parastie ienākumi" uzrāda pārējos ienākumus, kas saistīti ar MFI pamatdarbību, bet nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 81., 82., 89., 90., 92. un 93. punkta prasībām, kā arī ienākumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Atsevišķi uzrāda par laikā neizpildītajām saistībām saņemto soda naudu.

95. Pozīcijā "Administratīvie izdevumi" uzrāda padomei un valdei samaksāto atalgojumu, darba algu un pārējos maksājumus personālam (t.sk. izdevumus darbinieku veselības apdrošināšanai u.c. labumus darbiniekiem), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, kas attiecināmi uz pārskata periodu, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli, ko uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 102. punkta prasībām) un pārējos administratīvos izdevumus. Pārējos administratīvajos izdevumos iekļauj komandējuma izdevumus, pasta un sakaru pakalpojumu izdevumus, izdevumus par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem u.c. administratīvos izdevumus.

96. Pozīcijā "Nemateriālo aktīvu vērtības amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana" uzrāda nemateriālo aktīvu vērtības amortizācijas, pamatlīdzekļu vērtības nolietojuma un šo aktīvu atsavināšanas izdevumus. Šajā pozīcijā uzrāda zaudējumus no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas.

97. Pozīcijā "Citi parastie izdevumi" uzrāda pārējos izdevumus, kas saistīti ar MFI pamatdarbību, bet nav uzrādāmi saskaņā ar šo noteikumu 85.–88., 91.–93., 95. un 96. punkta prasībām. Citos parastajos izdevumos iekļauj dalības maksu un tai pielīdzināmus izdevumus (t.sk. Latvijas Komercbanku asociācijas biedru maksu un maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai).

98. Pozīcijā "Izdevumi uzkrājumiem nedrošajiem parādiem un saistībām" uzrāda tos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, kuri izveidoti no gada sākuma līdz pārskata mēneša pēdējam datumam. Tajos ietilpst izdevumi speciālajiem uzkrājumiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošajiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas uzrādīti aktīvos, kā arī izdevumi uzkrājumiem galvojumiem un citām ārpusbilances posteņos uzrādītajām saistībām. Uzrāda zaudējumus, kas radušies nedrošo parādu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

99. Pozīcijā "Uzkrājumu samazināšanas ienākumi" uzrāda iepriekšējos gados nedrošajiem parādiem un saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājumu un ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas.

100. Pozīcijā "Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija" uzrāda zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu pašizmaksu, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība neatgriezeniski samazinājusies vai finanšu aktīvi nav atgūstami, un patiesās vērtības pārmaiņu uzrādīšanai mēneša bilances pozīcijā "Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve" vairs nav pamata. Šajā pozīcijā uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē iepriekš F pielikumā iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret to pašizmaksu.

101. Pozīcijā "Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcija" uzrāda speciālos uzkrājumus, kas izveidoti līdz termiņa beigām turēto parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās radītajiem zaudējumiem, ja pastāv varbūtība, ka MFI nespēs saņemt visu summu (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem. Šajā pozīcijā uzrāda līdzdalības saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā vērtības samazinājumu attiecībā pret šo ieguldījumu pašizmaksu. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē jau iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret pašizmaksu.

102. Pozīcijā "Uzņēmumu ienākuma nodoklis" uzrāda MFI uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

103. F pielikuma F-N izvērsumā atsevišķi uzrāda šādas ar nerezidentiem saistīto pārējo administratīvo izdevumu pozīcijas:

103.1. pozīcijā "Komandējuma izdevumi" uzrāda tos komandējuma izdevumus, kuri radušies par nerezidentu sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem);

103.2. pozīcijā "Pasta un sakaru pakalpojumu izdevumi" uzrāda izdevumus par nerezidentu sniegtajiem pasta, specializēto kurjerfirmu un informācijas pārraidīšanas pakalpojumiem un SWIFT uzturēšanu;

103.3. pozīcijā "Ēku remonta izdevumi" uzrāda izdevumus par nerezidentu veikto ēku remontu;

103.4. pozīcijā "Izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem" uzrāda izdevumus par nerezidentu ziņu aģentūru pakalpojumiem, preses izdevumu abonēšanu ārvalstīs, nerezidentu konsultācijām tehniskā nodrošinājuma un programmatūras jautājumos;

103.5. pozīcijā "Nekustamā īpašuma nomas izdevumi" uzrāda izdevumus par nerezidentu nekustamā īpašuma nomu;

103.6. pozīcijā "Izdevumi par pārējiem pakalpojumiem" uzrāda izdevumus par nerezidentu sniegtajiem grāmatvedības, juridiskajiem, reklāmas, tirgus izpētes u.tml. pakalpojumiem;

103.7. pozīcijā "Citi izdevumi" uzrāda nerezidentiem samaksāto soda naudu un tos ar nerezidentiem saistītos pārējos administratīvos izdevumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 103.1.–103.6. apakšpunkta prasībām.

104. J pielikumu "Aktīvi pārvaldīšanā" sagatavo, atsevišķi nodalot finanšu instrumentus, kurus MFI ieguvusi, pārvaldot rezidentu naudas līdzekļus un nerezidentu naudas līdzekļus.

105. J pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās.

106. Par īstermiņa prasībām pret citām MFI un īstermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot). Par ilgtermiņa prasībām pret citām MFI un ilgtermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu.

107. Priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu uzskatāmas par ilgtermiņa vērtspapīriem.

108. K pielikumā "Pārskats par elektronisko naudu" uzrāda emitēto elektronisko naudu, atsevišķi nodalot elektronisko naudu uz elektroniskā informācijas nesēja un elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

109. K pielikumā uzrāda emitēto elektronisko naudu, kas atspoguļota kā pieprasījuma noguldījumi.

110. K pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem, pārējo euro zonas valstu rezidentiem un pārējo ārvalstu rezidentiem, attiecībā uz citām MFI, valdību un ne-MFI, izņemot valdību, kā arī rādītāju dalījumu euro un ārvalstu valūtās. Elektroniskās naudas produktus, kas nodrošina klientam pārnēsājamu elektronisko ierīci, parasti karti ar integrēto shēmu – viedkarti –, kura satur mikroprocesora mikroshēmu, uzrāda kā elektronisko naudu elektroniskajā informācijas nesējā (piemēram, priekšsamaksas kartē). Elektroniskās naudas produktus, kuriem izmanto specializētu programmatūru personālajā datorā un kurus parasti lieto elektronisko vērtību pārsūtīšanai, izmantojot telekomunikāciju tīklus (piemēram, internetu), uzrāda kā elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

111. L pielikuma "Mēneša bilances pārskata" pozīcijas valstu un valūtu dalījumā" sagatavošanā izmanto starptautiskos standartus ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi" un ISO 4217 "Valūtu un resursu kodi" (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni "Saites").

112. L pielikumu sagatavo, ievērojot pārskata veidlapā norādītās mēneša bilances pārskata pozīcijas.

113. L pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem, ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām.

114. Ja MFI klients ir starptautiskā organizācija, ailē "Starptautiskās organizācijas pazīme" uzrāda divu simbolu kodu atbilstoši starptautisko organizāciju kodiem Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē "Saites". Starptautiskās organizācijas valsts kodu uzrāda atbilstoši tās galvenās mītnes atrašanās vietai.

115. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogs nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Termiņa pazīme pieprasījuma prasībām vai saistībām ir "TP".

116. Termiņu grupā "līdz 1 gadam" (termiņa pazīme – "T1") uzrāda kredītus un noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš vai brīdinājuma termiņš par izņemšanu ir līdz 1 gadam (ieskaitot), kā arī prasības un saistības, kuras radušās reverse repo un repo darījumu rezultātā. Uzrādot nerezidentu kredītus, šajā termiņu grupā iekļauj arī pieprasījuma kredītus un tos kredītus, kuriem līgumā noteiktais termiņš beidzies, bet klients nav pilnībā sedzis savas saistības pret MFI. Termiņu grupā "ar termiņu ilgāku par 1 gadu" (termiņa pazīme – "TS") uzrāda kredītus un noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš vai brīdinājuma termiņš par izņemšanu ir ilgāks par 1 gadu.

117. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda termiņu grupā "līdz 1 gadam", ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), "1–2 gadi" (termiņa pazīme – "T2") – ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot), t.sk. norādot instrumenta pazīmi "NV" vērtspapīriem ar nominālā kapitāla garantiju dzēšanas brīdī emisijas valūtā mazāku par 100%. Termiņu grupā "ar termiņu ilgāku par 2 gadiem" (termiņa pazīme – "TL") uzrāda tos vērtspapīrus, kuru emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 2 gadiem.

118. Ne-MFI strukturētajiem noguldījumiem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva (vērtspapīra, biržas indeksa, akcijas, valūtas kursa vai cita aktīva) cenas pārmaiņām, norāda instrumenta pazīmi "SN".

119. Strukturētajiem emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva (vērtspapīra, biržas indeksa, akcijas, valūtas kursa vai cita aktīva) cenas pārmaiņām, norāda instrumenta pazīmi "SV".

120. Prasībām vai saistībām, kas radušās sindicētā kredīta veidā, norāda instrumenta pazīmi "SK", prasību pusē norādot prasības pret sindicētā kredīta gala aizņēmēju, bet saistību pusē – saistības pret sindicētā kredīta gala aizdevēju.

121. M pielikumā "Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un pēc procentu likmes pārskatīšanas perioda" uzrāda euro izsniegtos kredītus rezidentiem un pārējo euro zonas valstu rezidentiem.

122. Ne-MFI izsniegtos kredītus uzrāda termiņu grupā "Ar noteikto termiņu ilgāku par 1 gadu", t.sk. nodalot kredītus ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam un ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu, kā arī ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 1 gadam. Termiņu grupā "Ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem" uzrāda kredītus ar atlikušo termiņu līdz 2 gadiem, ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 2 gadiem.

123. M pielikumā kredītiem ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

124. N pielikumā "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" uzrāda akcionāra mītnes valsts kodu, akcionāra sektora pazīmi, kā arī akciju bilances vērtību. Informāciju sniedz par katru investoru atsevišķi neatkarīgi no ieguldījuma apjoma.

125. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% vai 700 tūkst. euro, MFI aizpilda veidlapu "Mēneša bilances pārskata un pielikumu pozīciju pārmaiņas", norādot pārmaiņu iemeslus pēc pazīmēm "DAR", "PRK", "PRV" vai "CIT". Pārmaiņas mēneša bilances pārskata A, B un L pielikumā uzrāda tikai tad, ja pārmaiņu iemesls ir pārklasifikācija.

126. Pazīmi "DAR" lieto, ja pārmaiņu iemesls ir darījums.

127. Pazīmi "PRK" norāda pārklasifikācijas un pārējo korekciju gadījumā, ja pārmaiņas notikušas šo noteikumu 6. punktā minētajā sarakstā, struktūrā, sektoru klasifikācijā vai aktīvu un pasīvu klasifikācijā. Pārmaiņas struktūrā nozīmē dažu finanšu aktīvu un pasīvu iekļaušanu vai neiekļaušanu pārstrukturēšanas rezultātā. Parasti tas attiecas uz apvienošanos, pārņemšanu un sadalīšanu.

128. Pazīmi "PRV" norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārvērtēšana ārvalstu valūtas kursa ietekmē, vērtspapīru pārvērtēšana vai slikto kredītu norakstīšanas korekcija.

129. Pazīmi "CIT" norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārskatu kļūdu korekcija vai citi iemesli.

130. Mēneša bilances pārskatam un tā pielikumiem par 2013. gada decembri vai stāvokli 31. decembrī piemēro Latvijas Bankas 2009. gada 16. jūlija noteikumus Nr. 40 "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi". Šajā punktā minētos pārskatus iesniedz Latvijas Bankai 2014. gada janvārī saskaņā ar šo noteikumu III. nodaļā minētajiem iesniegšanas termiņiem.

131. Mēneša bilances pārskata 0101. pozīcijas "Nauda kasē" 1. ailē kā naudu kasē uzrāda arī latus sešus mēnešus pēc euro ieviešanas dienas atbilstoši Euro ieviešanas kārtības likuma 8. panta pirmajai daļai, pārrēķinot latus euro saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu.

132. Atzīt par spēku zaudējušiem Latvijas Bankas 2009. gada 16. jūlija noteikumus Nr. 40 "Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, Nr. 120; 2010, Nr. 178; 2011, Nr. 75; 2011, Nr. 183).

133. Noteikumi stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

1.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

2.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

3.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

4.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

5.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

6.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

7.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

8.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

9.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

10.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

11.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

12.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

13.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

14.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

15.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

16.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

17.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

18.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

19.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

20.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

21.pielikums
Latvijas Bankas 2013.gada 16.maija
noteikumiem Nr.99

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs