Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam

1. pants. Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu, vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanu, ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un šādus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus:

1) uzņēmumu konkurētspējas veicināšana un investīcijas atbalstošas vides attīstīšana, samazinot darbaspēka nodokļu slogu un reorganizējot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu;

2) adekvātu valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana, nosakot atbilstošu obligāto iemaksu objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem;

3) veselības un izglītības nozares cilvēkkapitāla kapacitātes saglabāšana un stiprināšana, palielinot publisko finansējumu ārstniecības personu un pedagogu atalgojumam;

4) ienākumu nevienlīdzības mazināšana, paaugstinot ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kā arī palielinot garantēto minimālo ienākumu, minimālo pensiju un pabalstus sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām.

2. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2021. gadam 26 939 000 000 euro apmērā, 2022. gadam 27 787 000 000 euro apmērā un 2023. gadam 28 655 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskajās cenās 2021. gadam 30 022 000 000 euro apmērā, 2022. gadam 31 601 000 000 euro apmērā un 2023. gadam 33 247 000 000 euro apmērā.

3. pants. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta prognoze 2015. gada salīdzināmajās cenās 2021. gadam 28 469 000 000 euro apmērā, 2022. gadam 29 180 000 000 euro apmērā un 2023. gadam 29 890 000 000 euro apmērā. Šā likuma sagatavošanā izmantota potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze 2021. gadam 2,5 procenti, 2022. gadam 2,5 procenti, 2023. gadam 2,4 procenti.

4. pants. Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķis atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk — Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā), 2021. gadā ir -2,1 procents no iekšzemes kopprodukta, 2022. gadā -1,1 procents no iekšzemes kopprodukta un 2023. gadā -0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta.

5. pants. No vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa izrietošā vispārējās valdības budžeta bilance atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā metodoloģijai 2021. gadā ir -4,0 procenti no iekšzemes kopprodukta, 2022. gadā -2,9 procenti no iekšzemes kopprodukta un 2023. gadā -2,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

6. pants. Noteikt valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu 2021., 2022. un 2023. gadam saskaņā ar šā likuma 1. pielikumu.

7. pants. Noteikt valsts budžeta ieņēmumu prognozes 2021., 2022. un 2023. gadam saskaņā ar šā likuma 1. un 2. pielikumu.

8. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2021. gadā 1 699 698 979 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 823 915 327 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 649 991 959 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 225 791 693 euro.

9. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2022. gadā 1 809 782 426 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 840 000 000 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 761 905 742 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 207 876 684 euro.

10. pants. Noteikt izlīdzinātos izdevumus 2023. gadā 1 922 176 207 euro, tajā skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izlīdzinātos izdevumus 990 000 000 euro, kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas izlīdzinātos izdevumus 724 299 523 euro un valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus 207 876 684 euro.

11. pants. Noteikt, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve 2021., 2022. un 2023. gadam ir 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

12. pants. Noteikt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2021. gadā 9 095 134 561 euro, 2022. gadā 9 274 564 905 euro un 2023. gadā 9 171 828 125 euro.

13. pants. Noteikt maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei 2021., 2022. un 2023. gadam saskaņā ar šā likuma 3. pielikumu.

14. pants. Ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums 2021. gadā ir 268 138 258 euro. 2022. un 2023. gadā kopējais ikgadējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums ir 118 138 258 euro. Sagatavojot likumu par valsts budžetu 2022. gadam un likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam, kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums tiek precizēts. Noteikt, ka 2021., 2022. un 2023. gadam galvenā aizņēmumu prioritāte ir aizņēmumi Eiropas Savienības un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu, aizņēmumi jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai, lai mazinātu pašvaldībā reģistrēto bērnu rindu uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, aizņēmumi izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi.

15. pants. Noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2021., 2022. un 2023. gadā ir šāds: pašvaldību budžetiem — 75 procenti un valsts budžetam — 25 procenti.

16. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās valsts kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2022. un 2023. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Ministru kabinetam attiecīgu ziņojumu.

17. pants. Noteikt, ka vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2022. un 2023. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 euro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

18. pants. Noteikt, ka informācija par vispārējās valdības sektorā iekļauto kapitālsabiedrību faktisko un prognozēto ietekmi uz vispārējās valdības izdevumiem, ieņēmumiem, budžeta bilanci un parādu ir publiski pieejama un Finanšu ministrija to iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta paskaidrojumos.

19. pants. Lai nodrošinātu virssaistību neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros, virssaistības tiek kompensētas no Eiropas Savienības fondu finansējuma līdz plānošanas perioda beigām atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.

20. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 98 246 250 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 87 700 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 70 954 433 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

21. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 90 494 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 37 867 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 38 282 000 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

22. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 2 715 775 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 12 893 168 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 14 535 696 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

23. pants. Noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas Loto" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 5 399 581 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 4 564 750 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 5 304 522 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

24. pants. Ja 2021., 2022. un 2023. gadā faktiskie ieņēmumi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem pārsniedz attiecīgajam ceturksnim prognozētos ieņēmumus, finanšu ministram ir tiesības palielināt šajā likumā noteikto apropriāciju Veselības ministrijai onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas nodrošināšanai šādās programmās:

1) 33.16.00 Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana — šķidruma citoloģijas diagnostiskās metodes pielietošana dzemdes kakla vēža skrīningā un biomarķieru (gēnu mutāciju) noteikšana pacientiem ar metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi;

2) 33.15.00 Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē — prostatas vēža skrīnings, veicot valsts apmaksātu PSA noteikšanu;

3) 33.03.00 Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana — jaunu inovatīvo zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana onkoloģijas pacientu ārstēšanai,

ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

25. pants. Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam, paredz nepieciešamo finansējumu atbalstītajiem demogrāfijas pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu un valsts atbalstu studijām Latvijas augstskolās jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, vienlaikus nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu.

26. pants. Noteikt, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 2021. gadā (par 2020. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu), 2022. gadā (par 2021. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 546 386 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu) un 2023. gadā (par 2022. pārskata gadu) ne mazāk kā 1 910 232 euro (ieskaitot uzņēmumu ienākuma nodokli par dividenžu izmaksu).

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 1. decembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 11. decembrī

1.pielikums. Valsts konsolidētais budžets

2.pielikums. Valsts budžeta ieņēmumi

3.pielikums. Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums