Ministru kabineta noteikumi Nr.112

Rīgā 1997.gada 1.aprīlī (prot. nr.17 1.¤)

Vispārīgie būvnoteikumi

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

 

1. Noteikumos lietotie termini

1. Būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, restaurējama, rekonstruējama vai remontējama ēka vai cita būve vai ēku un citu būvju kopums ar tam piederošo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.

2. Būvdarbu pārtraukšana – būvdarbu apstādināšana saskaņā ar lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu.

3. Būvdarbu uzsākšana – akceptēta būvprojekta īstenošana būvlaukumā pēc būvatļaujas saņemšanas, ko atzīmē ar pirmo ierakstu būvdarbu žurnālā.

4. Būves kārta – būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.

5. Būves konservācija – pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī.

6. Būves mets – brīvas formas pirmsprojekta materiāls, kas uzskatāmi ilustrē būvniecības ieceri.

7. Būvlaukums – atbilstoši būvprojektam dabā nosprausta teritorija, kurā notiek būvdarbi.

8. Būvobjekta ģenerālplāns – uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženierkomunikāciju izvietojumu.

9. Būvprojekta akcepts – rakstisks lēmums uzskatīt būvprojektu par pieņemtu, ko izdevusi būvvalde vai ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība.

10. Būvprojekta autors – sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas atbilstoši projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju.

11. Būvvalde – pašvaldības institūcija, kas pārzina un kontrolē būvniecību attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Būvvaldes sastāvā iekļaujamas pašvaldības amatpersonas, kurām ir atbilstoša speciālā izglītība vai būvniecības kontroles tiesības un kuras veic ar būvniecību, teritoriālplānošanu un zemes ierīcību saistītus pienākumus.

12. Darbuzņēmējs – fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu, par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.

13. Galvenais būvuzņēmējs – būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem kopumā.

14. Ģenerālplāns – visa pagasta vai pilsētas teritoriālplānojums.

15. Īslaicīgas lietošanas būve – pēc kapitalitātes iedalījuma V un VI grupas būve (Latvijas būvnormatīvs LBN 401), kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par 10 gadiem.

16. Mazēka lauku apvidū – pēc kapitalitātes iedalījuma V un VI grupas vieglas konstrukcijas ēka (Latvijas būvnormatīvs LBN 401), kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

17. Pagaidu būve – būvdarbu veikšanai nepieciešama būve, kas jānojauc pirms būvobjekta nodošanas ekspluatācijā (par pagaidu būvēm netiek uzskatītas īslaicīgas lietošanas būves).

18. Pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus.

19. Plānošanas un arhitektūras uzdevums – būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala plānojumam un apbūvei.

20. Projektētājs – sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona, kas, pamatojoties uz pasūtītāja akceptētu būves pamatideju, kā arī saskaņā ar noslēgto līgumu izstrādā būvprojektu vai tā daļu.

21. Rekonstrukcija – būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas.

22. Renovācija – būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tās apjomu.

23. Restaurācija – būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.

24. Segtie darbi – būvdarbi, kuru apjoma un kvalitātes kontroli pēc tiem sekojošo būvdarbu veikšanas nav iespējams izdarīt bez īpašiem pasākumiem vai papildu darba, kā arī finansu un citu resursu piesaistīšanas.

25. Specializētā būve – būve, kuras īpašās funkcijas nosaka ne tikai vispārējo, bet arī specializēto būvniecības prasību izpildi būvniecības gaitā.

2. Vispārīgie jautājumi

26. Šie noteikumi nosaka prasības visu veidu būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.

27. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvniecības dalībnieki noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Būvniecības likuma 33.pantu un Pārejas noteikumu 2.punktu.

28. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu var nenoslēgt šādos gadījumos:

28.1. ja būvē mazēku lauku apvidū vai nelielu būvi, kuras būvapjoms nav lielāks par 2000 m3;

28.2. ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi.

29. Būvniecības dalībnieku atbildību par būvdarbu un ekspluatācijā nododamo objektu kvalitāti nosaka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss.

30. Ja būvniecība pilnīgi vai daļēji notiek par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, jāievēro normatīvie akti par valsts un pašvaldību pasūtījumiem.

3. Būvprojektēšanas sagatavošana

3.1. Būvniecības pieteikums – uzskaites karte

31. Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona likumos noteiktajā kārtībā.

32. Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības pieteikumu – uzskaites karti.

33. Būvniecības pieteikuma – uzskaites kartes veidlapa (1.pielikums) ir vienota visām būvvaldēm.

34. Būvniecības pieteikums – uzskaites karte iesniedzama arī tad, ja iepriekš ir izstrādāts būves mets vai ir nepieciešamie tehniskie noteikumi inženierkomunikāciju pieslēgšanai.

3.2. Būvniecības pieteikuma – uzskaites kartes izskatīšanas kārtība

35. Būvniecības pieteikumu – uzskaites karti būvvalde reģistrē, izskata un 14 dienu laikā no tās reģistrācijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par būvniecības pieteikumā – uzskaites kartē minētās būvniecības atbilstību ģenerālplānam, apbūves noteikumiem un detālplānojumam vai sniedz motivētu atteikumu, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu nepieciešama būvniecības publiska apspriešana. Atzinumā (ja nav detālplānojuma) var noteikt papildu nosacījumus.

36. Ja pašvaldībā nav būvvaldes, šo noteikumu 35.punktā noteiktās tiesības tiek deleģētas būvvaldei, kuru vairākas pašvaldības var izveidot saskaņā ar savstarpēju vienošanos (līgumu).

37. Ja būvprojektu izstrādā tikai interjeram, neizmainot nesošo būvkonstrukciju noturību, vai iekšējam pārplānojumam un netiek skartas kādas trešās personas īpašuma tiesības vai intereses, šo noteikumu 32.punktā minētais būvniecības pieteikums – uzskaites karte nav nepieciešama.

38. Ja no būvvaldes saņemts atteikums, būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs lūgt attiecīgo pašvaldību pārskatīt būvvaldes lēmumu. Ja būvniecības ierosinātāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var iesniegt izskatīšanai tiesā.

39. Ja pašvaldība nav pieņēmusi ģenerālplānu vai nav izstrādāti attiecīgajai teritorijai saistoši apbūves noteikumi vai detālplānojums, saskaņā ar Būvniecības likuma 11.pantu un Ministru kabineta 1994.gada 6.septembra noteikumu nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi" Pārejas jautājumu 4.punktu būvvalde izsniedz būvniecības pieteikuma – uzskaites kartes iesniedzējam plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums).

40. Pozitīvs būvvaldes atzinums ir pamats būvprojektēšanas veikšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.

3.3. Būvprojektēšanas sagatavošana

41. Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

41.1. zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 – M 1:1000;

41.2. situācijas plāns mērogā M 1:2000 – M 1:10000;

41.3. būves inventarizācijas materiāli, ja būvprojekta pamatā ir esoša būve;

41.4. būves tehniskās apsekošanas dati, ja tādi ir nepieciešami;

41.5. apbūves noteikumi vai, ja tādu nav, plānošanas un arhitektūras uzdevums;

41.6. ekoloģiskais uzdevums atbilstoši likumam "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi";

41.7. sanitāri higiēniskais uzdevums, ja tā nepieciešamību noteikusi būvvalde;

41.8. būvvaldes vai inženierkomunikāciju īpašnieka vai apsaimniekotāja izsniegtie tehniskie (pieslēgšanās) noteikumi;

41.9. attiecīgo institūciju principiāla piekrišana esošās apbūves nojaukšanai, inženierkomunikāciju demontāžai, koku un krūmu izciršanai, ja tas nepieciešams;

41.10. Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta tehniskie noteikumi, ja nav apbūves noteikumu vai detālplānojuma;

41.11. citi būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli, ja to nosaka apbūves noteikumi, detālplānojums, plānošanas un arhitektūras uzdevums vai specializētās būvniecības noteikumi.

42. Atkarībā no būvniecības ieceres nozīmīguma un sarežģītības būvvalde var motivēti sašaurināt vai paplašināt būvprojektēšanai nepieciešamo dokumentu sarakstu.

43. Šo noteikumu 41.punktā minētos dokumentus un materiālus pasūtītājam sagatavo un izsniedz pašvaldība un tās institūcijas pašvaldības noteiktajā kārtībā, kā arī inženierkomunikāciju īpašnieki vai attiecīgās valsts institūcijas pēc pasūtītāja rakstiska pieprasījuma 30 dienu laikā no rakstiskā pieprasījuma saņemšanas dienas.

44. Pieprasījumā norāda projektējamās būves paredzamo jaudu, nepieciešamās inženierkomunikācijas (pa veidiem) un citus infrastruktūras elementus. Pieprasījumam pievieno zemes gabala un situācijas (novietnes) plānu, vēlams pievienot būves metu.

45. Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti – būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā, esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.

46. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbus pēc pasūtītāja atsevišķa pasūtījuma var veikt sertificētas fiziskās personas vai licencētas juridiskās personas.

3.4. Pasūtītāja tiesības un pienākumi

47. Pasūtītājs ir tiesīgs iepazīties ar pilsētas vai pagasta ģenerālplānu un apbūves noteikumiem, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu.

48. Pasūtītājs ir tiesīgs iesniegt būvvaldē pieteikumu, kurā ierosināts grozīt pilsētas vai pagasta apbūves noteikumus vai detālplānojumu. Minēto pieteikumu būvvaldei jāizskata 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

49. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā pasūtītājs rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritoriālplānošanas projektu skiču konkursi, un normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību pasūtījumiem, ja būvniecības finansēšana pilnībā vai daļēji paredzama no valsts vai pašvaldību budžeta.

3.5. Valsts un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumi

50. Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu pašvaldība ir tiesīga pagarināt atzinuma vai atteikuma par būvniecības ieceri izsniegšanas termiņu uz publiskās apspriešanas laiku, bet ne ilgāku par trīs mēnešiem.

51. Pēc būvniecības pieteikuma – uzskaites kartes izskatīšanas būvvalde atzinumā vai plānošanas un arhitektūras uzdevumā var noteikt, cik būvprojektēšanas stadijās būvprojekts izstrādājams.

52. Būvvaldes pienākums ir savlaicīgi izsniegt šo noteikumu 35.punktā minēto atzinumu vai motivētu atteikumu, kā arī šo noteikumu 39.punktā minētajā plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteikt nepieciešamo dokumentu un materiālu apjomu.

53. Attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju pienākums ir izsniegt pasūtītāja pieprasītos dokumentus un informāciju, kas attiecas uz būvniecības pieteikumā – uzskaites kartē norādīto zemes gabalu vai uz tā esošo būvi.

3.6. Projektēšanas uzdevums

54. Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.

55. Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritoriālplānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija).

56. Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu specializētajai būvei nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un būvnormatīviem attiecīgajā jomā, bet ja tādi nav izstrādāti, pasūtītājs saskaņo projektēšanas uzdevumu ar ministriju, kuras pārraudzībā ir attiecīgā specializētā būvniecība.

57. Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības secību.

4. Būvprojektēšana

4.1. Būvprojekta izstrādāšana

58. Būvprojektu izstrādā jaunbūvēm (no jauna būvējamām būvēm atbilstoši būvprojektam) un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, kā arī inženierkomunikācijām, ceļiem un tiltiem, teritoriju labiekārtošanai (ceļu un laukumu, celiņu, trotuāru, mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu ierīkošanai atbilstoši būvprojektam), apzaļumošanai, rekultivācijai, meliorācijai, kā arī jebkuriem būvdarbiem būvēs un teritorijās, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi.

59. Būvprojektus, kuru izstrādi un īstenošanu Latvijas Republikas teritorijā vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finansu institūcijas, Eiropas savienība vai tās dalībvalstis (ja attiecīgās investīcijas nav jāatmaksā), var izstrādāt, piemērojot investētāja būvnormatīvus, ja tie nav pretrunā ar Eiropas standartizācijas organizācijas standartiem. Uz minētajiem būvprojektiem un to īstenošanu attiecas pārējās Būvniecības likumā un šajos noteikumos noteiktās prasības.

60. Latvijas Republikas teritorijā būvprojektus izstrādā latviešu valodā. Pēc pasūtītāja vēlēšanās būvprojekta tekstuālo daļu var tulkot svešvalodā. Šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos svešvalodā izstrādātā būvprojekta tekstuālā daļa tulkojama latviešu valodā.

61. Būves fiksācijas projekts – esošās būves stāvokli raksturojošs uzmērījumu dokumentējums – izstrādājams, ja būves nojaukšanas atļaujā to pieprasa būvvalde, valsts būvinspekcija vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

62. Būvprojekts nav nepieciešams:

62.1. pagaidu būvei, ja tās apjoms, būvvieta un nojaukšanas termiņš saskaņots būvvaldē;

62.2. mazēkai lauku apvidū, ja tās apjoms un būvvieta saskaņota būvvaldē;

62.3. sezonas būvēm – nekapitālām (Latvijas būvnormatīvs LBN 401), galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamām, būvēm, kuru kalpošanas laiks ir viena sezona.

4.2. Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības

63. Patstāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas profesionālās savienības izdotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentā (turpmāk – Būvniecības departaments) reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvniecībā.

64. Ja arhitektam vai inženierim nav attiecīgā sertifikāta, viņam nav patstāvīgas prakses tiesību, bet minētās personas var veikt būvprojekta izstrādāšanu sertificēta speciālista vadībā, kurš paraksta būvprojektu.

4.3. Atbildība par būvprojektu

65. Ja pasūtītājs slēdz līgumu par būvprojektēšanu:

65.1. ar vairākiem projektētājiem, attiecīgajos līgumos norādāms atbildīgais projektētājs, kas vada projektēšanu un ir atbildīgs par būvprojektu kopumā;

65.2. ar vienu juridisko personu, tā uzņemas atbildīgā projektētāja pienākumus un atbildību;

65.3. ar vienu fizisko personu, tā uzņemas gan atbildīgā projektētāja, gan būvprojekta vadītāja pienākumus un atbildību.

66. Ja atbildīgais projektētājs ir juridiskā persona, tā norīko būvprojekta vadītāju – sertificētu speciālistu. Ja atbildīgais projektētājs ir fiziskā persona, tā veic arī būvprojekta vadītāja funkcijas.

67. Būvprojekta vadītājs uz būvprojekta vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta būvprojekta titullapu un apliecinājumu par būvprojekta risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām (3.pielikums).

68. Ja viena zemes gabala robežās atsevišķus būvobjektus projektē vairāki projektētāji, zemes gabala ģenerālplāna izstrādāšanu vada viens būvprojekta vadītājs, kas ir atbildīgs par zemes gabala apbūvi kopumā.

69. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

70. Par būvprojekta sastāvā ietilpstošu būvprojekta daļu atbild attiecīgajā darba veidā sertificēts būvprojekta daļas vadītājs.

71. Būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas vispārīgo rādītāju galvenās rasējuma lapas paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām (4.pielikums).

72. Būvprojekta vadītāja, būvprojekta daļas vadītāja un būvprojekta rasējumu un teksta tehniskā izstrādātāja atbildību papildus šiem noteikumiem nosaka darba līgums vai attiecīgā amata apraksts.

73. Atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumu un teksta tehniskais izstrādātājs paraksta katru izstrādāto rasējuma lapu vai teksta sadaļu. Ja izstrādātājam nav attiecīgā sertifikāta, rasējuma lapas, izņemot detalizētos rasējumus, paraksta arī sertificētais speciālists, kas tās pārbaudījis.

4.4. Būvprojektēšanas stadijas

74. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā – tehniskā projekta stadijā.

75. Būvprojekts izstrādājams divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā, ja paredzamā būve ir sabiedriski nozīmīga vai tehniski sarežģīta, kā arī ja tā paredzēta specifiskā apbūves zonā vai vēsturiskā zonā un var mainīt vēsturiski izveidojušos ainavu.

76. Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās.

77. Ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.

78. Ja nepieciešama tehniskā projekta tālāka detalizācija, piemēram, papildu rasējumu, maksas aprēķinu (tāmju), interjera, iekārtas dizaina, maketa izstrādāšana, pasūtītājs to norāda projektēšanas uzdevumā un ar projektētāju noslēgtajā līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu vai arī minētie papildu darbi veicami pēc atsevišķa pasūtījuma. Būvprojekta detalizētajos rasējumos iekļaujama papildu informācija, kas nepieciešama būvobjekta atsevišķu daļu un elementu īstenošanai atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

79. Detalizētos rasējumus var izstrādāt arī būvuzņēmējs, ja tas paredzēts līgumā par būvdarbu veikšanu un detalizēto rasējumu apjoms iepriekš saskaņots ar pasūtītāju. Detalizētos rasējumus var izstrādāt būvdarbu gaitā, un tie saskaņojami ar būvprojekta autoru.

80. Ja būvuzņēmējs nav pieprasījis detalizēto rasējumu izstrādi vai pats nav tos izstrādājis, būvuzņēmējs ir atbildīgs par iespējamām sekām.

81. Ja nepieciešama būvprojekta publiska apspriešana (skate), būvvalde plānošanas un arhitektūras uzdevumā var papildus pieprasīt grafiskā vai cita ekspozīcijas materiāla izstrādi.

4.5. Skiču projekts

82. Skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

82.1. būves novietne (situācija);

82.2. zemes gabala labiekārtošanas risinājums;

82.3. būves stāvu plāni;

82.4. raksturīgie būves griezumi;

82.5. būves fasādes;

82.6. paskaidrojuma raksts.

83. Ja tiek izsludināts šo noteikumu 86.punktā minētais konkurss, skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:

83.1. ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;

83.2. inženiertīklu plānu shēmas un garenprofilu shēmas;

83.3. transportu;

83.4. tehnoloģiskās iekārtas;

83.5. uzņēmuma ekonomiskās darbības aprakstu;

83.6. citu informāciju.

84. Skiču projekta risinājumam jāatbilst būvvaldes vai attiecīgo institūciju izsniegtajiem tehniskajiem un citiem noteikumiem, būvvietas ģeotehniskajam raksturojumam un citiem inženierizpētes materiāliem.

85. Būvvaldē saskaņots skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.

86. Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu tehniskā projekta izstrādei, skiču projektu var izstrādāt vairākos variantos, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā organizējami būvprojektu un teritoriālplānošanas projektu skiču konkursi.

87. Ja izstrādā atsevišķu inženierkomunikāciju vai tehnoloģiskā aprīkojuma skiču projektu, tajā iekļauj projektētās jaudas un tehniskā risinājuma pamatojumu un orientējošo aprēķinu. Iecerētās būves arhitektūras daļas rasējumus attiecīgajā projektā iekļauj pēc būvvaldes pieprasījuma vai ja tas ir nepieciešams.

88. Saskaņots skiču projekts nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.

4.6. Tehniskais projekts

89. Tehniskais projekts ietver šādas daļas, kurās sniegta attiecīgā informācija:

89.1. vispārīgā daļa:

89.1.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

89.1.2. zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

89.1.3. paskaidrojuma raksts ar ekonomisko pamatojumu vai uzņēmuma darbības plāna kopsavilkumu un būves tehniskajiem rādītājiem;

89.2. arhitektūras daļa:

89.2.1. teritorijas sadaļa;

89.2.2. arhitektūras sadaļa;

89.2.3. iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);

89.3. inženierrisinājumu daļa:

89.3.1. būvkonstrukcijas;

89.3.2. ūdensapgāde un kanalizācija;

89.3.3. apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;

89.3.4. elektroapgāde;

89.3.5. siltumapgāde;

89.3.6. gāzes apgāde;

89.3.7. telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas;

89.3.8. vides aizsardzības pasākumi;

89.3.9. citi inženierrisinājumi;

89.4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):

89.4.1. ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;

89.4.2. iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;

89.4.3. ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;

89.5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):

89.5.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;

89.5.2. būvdarbu apjomi;

89.5.3. būvdarbu organizācija;

89.5.4. izmaksu aprēķins (tāme).

90. Specializētās būves tehniskā projekta sastāvu nosaka atbilstoši šo noteikumu 56.punktā noteiktajam.

91. Tehniskā projekta risinājumam jānodrošina būvdarbu veikšana, kā arī teritorijas sakārtošanas, rekultivācijas un citu darbu izpilde šajos noteikumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši līgumam par būvprojektēšanas darbu veikšanu.

92. Tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu stiprība, stingrība, noturība, aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība, darba un vides aizsardzība kā būvniecības, tā arī ekspluatācijas laikā.

93. Tehniskā projekta apjomu projektēšanas uzdevumā un līgumā par būvprojektēšanas darbu veikšanu nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju saskaņā ar būvvaldes sniegto atzinumu par būvniecības ieceri vai plānošanas arhitektūras uzdevumu.

94. Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam un pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, kā arī būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

4.7. Būvprojekta saskaņošana

95. Būvprojekta tehniskie risinājumi saskaņojami visās institūcijās, kas izdevušas tehniskos noteikumus ar saskaņojuma prasību, arī gadījumos, ja nevar izpildīt tehnisko noteikumu prasības. Atkāpes no tehniskajiem noteikumiem saskaņojamas savlaicīgi projektēšanas gaitā vai atbilstoši izmaināmi tehniskie risinājumi.

96. Specializēto būvju būvprojektus saskaņo attiecīgā būvvalde un akceptē ministrijas, kuru pārraudzībā ir specializētā būvniecība.

97. Katra saskaņojošā institūcija nosaka saskaņojuma termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu. Ja līdz saskaņojuma termiņa beigām ir uzsākti būvdarbi, saskaņojums ir spēkā visā būvdarbu veikšanas laikā.

98. Ja būvprojektu paredzēts īstenot pa būves kārtām, atsevišķa būvkompleksa tehnisko projektu var saskaņot, ja visam būvobjektam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir saskaņots skiču projekts.

4.8. Būvprojekta ekspertīze

99. Būvprojekta kvalitātes novērtēšanai vai strīdus gadījumos pasūtītājs, būvatļaujas izdevējs vai cita kompetenta institūcija var pieprasīt būvprojekta ekspertīzi, kuru veic sertificēts eksperts, juridiskā persona, ja tai ir licence būvprojektu ekspertīzes veikšanai, vai būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija.

100. Būvprojekts iesniedzams izskatīšanai būvprojektu valsts ekspertīzes institūcijā atzinuma saņemšanai šādos gadījumos:

100.1. ja būvniecība kopumā vai daļēji tiek veikta par pašvaldības vai valsts līdzekļiem;

100.2. ja to pieprasa būvvalde;

100.3. šo noteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos.

101. Būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija izlases veidā var pieprasīt izskatīšanai jebkuru būvprojektu (vai tā daļu), kura īstenošana paredzēta Latvijas Republikas teritorijā, un dot atzinumu par attiecīgo būvprojektu.

4.9. Būvprojekta akcepts

102. Ar attiecīgajām institūcijām saskaņotais būvprojekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta būvprojekta ekspertīze) iesniedzams būvvaldē vai – specializētas būvniecības gadījumā – ministrijā, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība un kura pieņem lēmumu par būvprojekta akceptu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu.

103. Būvvalde vai – specializētas būvniecības gadījumā – ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība, nav tiesīga akceptēt būvprojektu, ja tas nav saskaņots ar attiecīgajām institūcijām vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums.

104. Būvvaldes atteikumu akceptēt būvprojektu pasūtītājs var iesniegt pārskatīšanai attiecīgajā pašvaldībā. Ja pasūtītāju neapmierina pašvaldības lēmums, to var pārsūdzēt tiesā.

105. Pēc būvprojekta akcepta saņemšanas pasūtītājs var iesniegt būvvaldē vai – specializētas būvniecības gadījumā – ministrijā, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība, pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

4.10. Izmaiņas akceptētā būvprojektā

106. Ja akceptēta būvprojekta risinājumā jāizdara izmaiņas un tās papildus ir saskaņojamas ar attiecīgajām institūcijām, izmaiņu izstrādāšanā iesaistītie būvniecības dalībnieki slēdz savstarpējus papildu līgumus.

107. Izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt būvdarbu laikā, ja par to vienojas būvniecības dalībnieki, kā arī ja izmaiņas neskar saskaņojošo institūciju intereses un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvu un normatīvo aktu prasībām.

108. Būvprojekta atkārtota saskaņošana veicama, ja izbeidzies būvprojekta saskaņojuma termiņš vai būvatļaujas derīguma termiņš, bet būvdarbi vēl nav uzsākti.

109. Ja akceptētā būvprojektā ir izdarītas izmaiņas vai veikta tā atkārtota saskaņošana, būvprojekts iesniedzams būvvaldē vai – specializētas būvniecības gadījumā – ministrijā, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība, atkārtotam būvprojekta akceptam.

4.11. Akceptēta būvprojekta derīguma termiņš

110. Akceptēta būvprojekta derīguma termiņš ir mazākais no atsevišķo saskaņojumu termiņiem atbilstoši šo noteikumu 97.punktā noteiktajam.

111. Ja beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai būvatļauja ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu, būvprojekts no jauna jāsaskaņo būvvaldē vai būvvaldes norādītajās institūcijās, vai – specializētas būvniecības gadījumā – ministrijā, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība.

5. Būvdarbi

5.1. Būvatļauja

112. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvvaldes izsniegtu būvatļauju (5.pielikums). Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

113. Būvatļauju specializētai būvei izsniedz ministrija, kuras pārraudzībā ir specializētā būvniecība. Attiecīgā ministrija minētās tiesības var deleģēt būvvaldei.

114. Būvatļauja nav nepieciešama:

114.1. veicot remontdarbus, kam nav nepieciešams būvprojekts (piemēram, ja neizmainās būves plānojums un fasāžu risinājums, netiek nojauktas vai mainītas nesošās konstrukcijas);

114.2. būvējot mazēkas lauku apvidū.

115. Būvatļauja, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja nepieciešama, uzsākot jebkurus būvdarbus (arī renovāciju un remontdarbus) būvobjektos, kas ir kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļi.

116. Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs iesniedz būvvaldē šādus dokumentus:

116.1. būvatļaujas pieprasījumu;

116.2. akceptētu būvprojektu;

116.3. zemes gabala īpašuma vai lietošanas tiesības un apbūves tiesības apliecinošus dokumentus;

116.4. sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un sertificēta būvuzrauga, ja tāds ir pieaicināts, saistību rakstu (6.pielikums). Saistību rakstu aizpilda divos eksemplāros, un viens no tiem glabājas pie saistību raksta iesniedzēja;

116.5. līguma par autoruzraudzību kopiju un autoruzraudzības žurnālu, ja paredzēta būvdarbu autoruzraudzība;

116.6. būvdarbu žurnālu, kura veidu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai tās ministrijas ministrs, kuras pārraudzībā ir attiecīgā specializētā būvniecība.

117. Ja paredzēta sabiedriski nozīmīga būve vai būvobjekts ir kultūras piemineklis, vai būvdarbi veicami sarežģītos apstākļos, būvvalde, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu, var pieprasīt no pasūtītāja papildu dokumentus, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

118. Būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav, – uz būvvaldes noteikto laiku. Būvatļaujas derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu. Ja mainās pasūtītājs, būvētājs vai būvuzņēmējs, būvatļauja pārreģistrējama būvvaldē, un būvvalde var lemt par būvatļaujas derīguma termiņa izmaiņām.

119. Specializētās būvniecības gadījumā saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu saņemtā būvatļauja reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Bez būvvaldes atzīmes par reģistrāciju būvatļauja nav derīga.

120. Būvvalde vai valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju, ja:

120.1. netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta un šo noteikumu prasības;

120.2. būvdarbi tiek veikti ar atkāpēm no akceptēta būvprojekta vai ar atkāpēm no atbilstoši šo noteikumu 138.punktam saskaņota darbu veikšanas projekta;

120.3. būvlaukumā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

5.2. Būvdarbu organizēšana

121. Būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvētājs vai licencēts būvuzņēmējs.

122. Pasūtītāja un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši šiem noteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un tiesību aktiem noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas darbi.

123. Ja būvdarbos iesaista vairākus būvuzņēmējus, līgumā par būvdarbu veikšanu pasūtītājs nosaka galveno būvuzņēmēju, kuram pasūtītājs izsniedz būvatļaujas kopiju. Ja būvdarbus veic darbuzņēmēji, pasūtītājs izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru ir noslēgts attiecīgs līgums.

124. Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši būvdarbu organizācijas projektam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām.

125. Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvuzņēmējs vai pasūtītājs.

126. Atbildīgais būvdarbu vadītājs nodrošina būvdarbu veikšanu saskaņā ar akceptētu būvprojektu un saskaņotu darbu veikšanas projektu, kā arī ievērojot Latvijas būvnormatīvu, apbūves noteikumu un citu tiesību aktu prasības. Atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi ir saistoši būvdarbu dalībniekiem būvlaukumā, ciktāl to nosaka savstarpēji noslēgtie līgumi.

127. Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvuzņēmēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

128. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš savām vajadzībām būvē nelielas būves, kas nav augstākas par diviem stāviem, kuru apbūves laukums nav lielāks par 250 m2 un būvapjoms – par 2000 m3.

5.3. Būvdarbu sagatavošana

129. Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.

130. Būvdarbu sagatavošanas procesā veicami nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, kā arī darbi būvlaukumā un ārpus tā, lai nodrošinātu būvdarbu sekmīgu norisi un visu būvdarbu dalībnieku saskaņotu darbību.

131. Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentāciju (piemēram, akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās atļaujas.

132. Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais būvuzņēmējs veic visus teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo noteikumu 135.punktā minētajā darbu veikšanas projektā.

133. Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Minētie pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.

5.4. Būvdarbu veikšanas dokumentācija

134. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo būvdarbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu.

135. Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais būvuzņēmējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta sastāvdaļas, kā arī detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo darbu specifikas un apjoma.

136. Darbu veikšanas projektu izstrādā sertificēta fiziskā persona vai licencēta juridiskā persona. Atkarībā no būvdarbu apjoma un plānotā būvdarbu ilguma darbu veikšanas projektu izstrādā visai būvei kopumā, atsevišķai tās daļai vai būvdarbu ciklam (piemēram, nulles ciklam, virszemes ciklam, būvdarbu sagatavošanas ciklam, ēkas sekcijai, laidumam, stāvam).

137. Izstrādājot darbu veikšanas projektu esošajām būvēm, ievēro to īpašnieku vai lietotāju noteikumus un situāciju būvobjektā.

138. Ja darbu veikšanas projektu izstrādā darbuzņēmējs, minētais projekts saskaņojams ar galveno būvuzņēmēju. Pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja pilnvarojumu, darbu veikšanas projektu apstiprina darbuzņēmēja atbildīgā sertificētā amatpersona. Renovācijas, restaurācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanas projekts saskaņojams arī ar būvprojekta autoru un pasūtītāju.

139. Darbu veikšanas projekts nododams atbildīgajam būvdarbu vadītājam pirms būvprojektā paredzēto darbu uzsākšanas.

140. Katrā būvobjektā regulāri aizpildāms:

140.1. būvdarbu žurnāls;

140.2. speciālo būvdarbu žurnāls (izņemot šo noteikumu 128.punktā minēto gadījumu), kura veidu, ja nav atbilstoša speciālā būvnormatīva, nosaka galvenais būvuzņēmējs pēc saskaņošanas ar attiecīgo darbuzņēmēju, būvprojekta autoru un pasūtītāju;

140.3. autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība.

141. Šo noteikumu 140.punktā minētajiem žurnāliem, kā arī būvprojektam, būvatļaujas kopijai, iebūvēto materiālu un konstrukciju ražotāju deklarācijām, sertifikātiem un testēšanas pārskatiem jābūt pieejamiem būvlaukumā tām amatpersonām, kuras ir tiesīgas kontrolēt būvdarbus.

142. Ja būvdarbus veic būvētājs atbilstoši šo noteikumu 128.punktam, šajā apakšnodaļā minētās dokumentācijas apjomu pēc būvvaldes ieskata var samazināt.

5.5. Darbu organizēšanas projekta ieteicamais saturs

143. Darbu organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam).

144. Darbu organizēšanas projektā ir šādas sastāvdaļas:

144.1. būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa pasūtītājs vai būvuzņēmējs);

144.2. būvdarbu ģenerālplāns;

144.3. būvdarbu tehnoloģiskās shēmas (sarežģītākajām operācijām);

144.4. paskaidrojuma raksts.

145. Būvdarbu ģenerālplānu izstrādā atsevišķiem būvniecības attīstības posmiem. Būvdarbu ģenerālplānos atzīmē jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves, pagaidu būves, pastāvīgos un pagaidu ceļus, būvmašīnu, arī montāžas celtņu izvietojumu un pārvietošanās ceļus, reperus un piesaistu asu nostiprināšanas vietas, inženiertīklus un komunikācijas (elektroenerģijas, ūdens, siltuma un citu resursu inženiertīklus un komunikācijas), norādot tām pastāvīgās un pagaidu pieslēgšanās vietas, kā arī materiālu un konstrukciju nokraušanas laukumus.

146. Ja ražošanas process paredzēts arī ārpus būvlaukuma, ieteicams sastādīt situācijas plānu, kurā norādīti visi materiāltehniskās apgādes un palīgražošanas objekti.

147. Tehnoloģiskajās shēmās uzrāda būves atsevišķo daļu un elementu būvdarbu veikšanas optimālo tehnoloģisko secību un paņēmienus.

148. Paskaidrojuma rakstā raksturojami vispārējie un speciālie būvniecības apstākļi, iespējamie sarežģījumi un īpatnības, pamatojams būvdarbu kopējais ilgums, kā arī norādāmi svarīgākie vides aizsardzības pasākumi un ieteikumi kvalitātes kontroles un nodrošināšanas organizēšanai būvlaukumā.

149. Sarežģītām un unikālām būvēm, īpaši, ja darbu organizēšanas projektā paredzētas jaunas konstrukcijas vai konstruktīvi risinājumi, jauna būvdarbu veikšanas tehnoloģija un tehnoloģiskais aprīkojums vai ja būvdarbi veicami specifiskos apstākļos, darbu organizēšanas projektā iekļaujami pētījumu vai tehnoloģisko izstrāžu rezultāti, secinājumi un ieteikumi.

150. Izstrādājot projektus ekspluatācijā esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašināšanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

150.1. kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos – plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

150.2. būvdarbu ģenerālplānos – ekspluatācijā esošās būves, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

150.3. paskaidrojuma rakstā – sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai paplašināmās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašināšanas darbu veikšanu.

5.6. Būvdarbu veikšana un kvalitātes kontrole

151. Par darba aizsardzību būvlaukumā ir atbildīgs galvenā būvuzņēmēja atbildīgais darbu vadītājs, bet par atsevišķiem darbu veidiem – darbuzņēmēju atbildīgie darbu vadītāji.

152. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem un ceļu satiksmes noteikumiem.

153. Par būvdarbu kvalitāti ir atbildīgs būvuzņēmējs. Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

154. Būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu katrs uzņēmums izstrādā atbilstoši savam profilam, veicamo darbu veidam un apjomam. Būvdarbu kvalitātes kontrole ietver:

154.1. būvdarbu veikšanas dokumentācijas, piegādāto materiālu, izstrādājumu un konstrukciju, ierīču, mehānismu un līdzīgu iekārtu sākotnējo kontroli;

154.2. atsevišķu darba operāciju vai darba procesa tehnoloģisko kontroli;

154.3. pabeigtā (nododamā) darba veida vai būvdarbu cikla (konstrukciju elementa) noslēguma kontroli.

155. Pabeigtos nozīmīgo konstrukciju elementus un segtos darbus pieņem ar pieņemšanas aktu (7. un 8.pielikums).

156. Nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pasūtītāja un būvuzņēmēja pārstāvji nav sastādījuši un darbu izpildes vietā parakstījuši iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu.

157. Ja būvniecības gaitā veidojas pārtraukums, kura laikā iespējami ar aktu pieņemto segto darbu bojājumi, pirms darbu uzsākšanas veicama atkārtota iepriekš veikto segto darbu kvalitātes pārbaude un sastādāms attiecīgs akts.

158. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas būvnormatīvu LBN 303 būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvvaldē būvuzrauga saistību rakstu.

159. Būvvalde pieprasa būvuzraugu, ja:

159.1. būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem;

159.2. ēkas vai būves paredzētais lietojums, konstrukcijas vai būvdarbu izpildes paņēmieni saskaņā ar ekspertīzes atzinumu saistīti ar paaugstinātu risku.

160. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvprojekta autoru autoruzraudzības veikšanai. Autoruzraudzības kārtību atbilstoši Būvniecības likuma 26.pantam nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 304.

161. Būvvalde pieprasa autoruzraudzību:

161.1. visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās daļās;

161.2. sabiedriskajām ēkām un būvēm;

161.3. restaurējamām un rekonstruējamām būvēm;

161.4. specializētajām būvēm, ja to pieprasa attiecīgā ministrija;

161.5. dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājas);

161.6. rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa reģionālā vides pārvalde vai ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu.

162. Būvniecības valsts kontroli veic valsts būvinspekcija atbilstoši Būvniecības likuma 29. un 30.pantam un citiem normatīvajiem aktiem.

163. Ja būvdarbi tiek veikti strādājošā uzņēmumā, tie saskaņojami ar uzņēmuma vadību.

164. Būvobjektu pieņem ekspluatācijā Latvijas būvnormatīvā LBN 301 noteiktajā kārtībā. Būvobjekta pieņemšanas aktā nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš pēc būvobjekta nodošanas atklājušos būvdarbu defektus. Minētais termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu gadu nelieliem būvobjektiem vai mazāks par diviem gadiem – daudzstāvu un specializētajām būvēm, arī maģistrālajām inženierkomunikācijām.

5.7. Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana un būves konservācija

165. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas vai būvvaldes lēmumu, Valsts darba inspekcijas lēmumu vai Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas būvnormatīvu sarakstā (Latvijas būvnormatīvs LBN 000) minēto tiesību aktu prasības vai citu pamatotu iemeslu dēļ, kā arī atbilstoši likumam "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību".

166. Pārtraucot būvdarbus uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, vai tā var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās, pārtraucot būvdarbus arī uz īsāku laiku, veicama būves konservācija, un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.

167. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs, būvvalde vai valsts būvinspekcija.

168. Lēmumā par būvdarbu pārtraukšanu norāda:

168.1. būvdarbu pārtraukšanas iemeslu;

168.2. būvdarbu pārtraukšanas nosacījumus (arī pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu būves un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību, stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta apjomu, ja tas ir nepieciešams);

168.3. būvobjekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās amatpersonas;

168.4. paveikto būvdarbu un veicamo būves konservācijas darbu finansēšanas avotus un norēķinu kārtību, ja būvdarbu pārtraukšanu ierosina būves īpašnieks vai pasūtītājs.

169. Būves konservācijas darbu veikšanas projektā ietver:

169.1. nepieciešamo pabeidzamo darbu sarakstu;

169.2. projekta risinājumus būvkonstrukciju noturības zudumu un būves elementu turpmākās bojāšanās novēršanai;

169.3. būves konservācijas darbu veikšanas kalendāra plānu.

170. Ja pasūtītājs, pārtraucot būvdarbus, neizpilda šo noteikumu prasības, kā arī Būvniecības likuma 31.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldība ir tiesīga, iepriekš brīdinot pasūtītāju, nojaukt, iekonservēt vai citādi sakārtot attiecīgo būvi. Visi ar būves nojaukšanu, konservāciju vai sakārtošanu saistītie izdevumi jāsedz būves īpašniekam.

171. Visas ar būvdarbu pārtraukšanu saistītās saimnieciskās un juridiskās saistības starp pasūtītāju un būvuzņēmēju nosaka noslēgtie līgumi un normatīvie akti.

5.8. Vides aizsardzības nosacījumi

172. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

173. Pirms zemes darbu uzsākšanas, kā arī veicot planēšanas darbus būvlaukumā, noņemama derīgā augsnes kārta un nebojāta uzglabājama tālākai izmantošanai.

174. Būvdarbu veikšanas procesā nav pieļaujama būvprojektā neparedzētu stādījumu ierīkošana, kā arī saglabājamo koku bojāšana. Koku aizsardzības pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

175. Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tie attīrāmi atbilstoši reģionālās vides pārvaldes izsniegtās ūdens lietošanas atļaujas nosacījumiem.

176. Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma jāparedz darbu veikšanas projektā.

177. Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.

178. Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes gruntsūdeņu un atklāto ūdenstilpju piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.

179. Būvdarbu procesā var mainīt dabisko reljefu un hidroģeoloģiskos apstākļus (piemēram, aizbērt gravas un karjerus, izrakt dīķus, ierīkot drenāžu), ja pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi minētie pasākumi paredzēti būvprojektā vai ja to nosaka ģeotehniskā kontrole (ģeotehnisko darbu kopums, ko veic būvniecības gaitā, lai noskaidrotu būvprojekta atbilstību faktiskajiem ģeotehniskajiem datiem un, ja nepieciešams, to koriģētu).

180. Būvdarbu laikā būves īpašnieks būvlaukumā var iegūt derīgos izrakteņus un izmantot dabas resursus, ja tas paredzēts būvprojektā.

181. Ja būvdarbi notiek ūdenstilpēs vai akvatorijā, jāsaņem attiecīgi reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes atļauja.

Pārejas jautājumi

182. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

183. Latvijas Republikas teritorijā netiek piemēroti šādi bijušās PSRS normatīvie akti:

183.1. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 1.02.01.-85. "Instrukcija par uzņēmumu, ēku un būvju projektu un tāmju dokumentācijas sastāvu izstrādāšanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību", ko ar 1985.gada 23.decembra lēmumu nr.263 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja;

183.2. Celtniecības normas un noteikumi SNiP 3.01.01.-85.* "Būvražošanas organizēšana", ko ar 1986.gada 11.decembra lēmumu nr.48 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja.

184. Būvobjektiem, kuru būvdarbi likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojekta pārstrāde atbilstoši šo noteikumu prasībām nav nepieciešama.

185. Pašvaldībām līdz 1997.gada 1.jūlijam izveidot būvvaldes un apstiprināt to nolikumus.

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Pielikumi ir pieejami .pdf formātā