INFORMĀCIJA

Turpinājums.

Sākums "LV"

Nr. 142, Nr.148 .

Valsts turpmākai attīstībai - reāls pamats

No Finansu ministrijas Latvijas tautsaimniecības un finansu apskata par 1996.gadu

1. Tautsaimniecības attīstība

1.4. Nodarbinātība un bezdarbs

Latvijā pastiprinās iedzīvotāju novecošanās process, t.i., pieaug pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, samazinoties darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaram.

7.att. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji un bezdarba līmenis

Sākot ar 1990.gadu, samazinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. 1996.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija 89,2% no 1990.gada līmeņa.

1996.gadā sabiedriskajā un privātajā sektorā strādāja attiecīgi 36% un 64% no strādājošo kopskaita (1995.gadā attiecīgi 39% un 61%). Proporcijas izmaiņu ir ietekmējusi strādājošo skaita samazināšanās sabiedriskajā sektorā, nevis nodarbināto skaita pieaugums privātajā sektorā, jo, salīdzinot 1996.gada I ceturksni ar IV ceturksni, strādājošo skaits sabiedriskajā sektorā ir samazinājies par 21 tūkst. cilvēku, bet privātajā sektorā pieaudzis tikai par 7 tūkst. cilvēku.

Pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem uz 1997.gada 1.janvāri valstī ir reģistrēti 95,4 tūkst. aktīvu darba meklētāju (1996.gada 1.janvārī - 88,1 tūkst.), no kuriem par bezdarbniekiem tika atzīti 90,8 tūkst. cilvēku (1995.gadā - 83,2 tūkst. cilv.). Bezdarba līmenis 1996.gada laikā ir pieaudzis no 6,6% janvārī līdz 7,2% decembrī.

Bezdarba līmeņa rādītāji dažādos Latvijas reģionos uzskatāmi parāda to atšķirīgo ekonomisko attīstību. Augstākais bezdarba līmenis Latvijā ir Latgales reģionā (Rēzeknes pilsētā (13,1%), Rēzeknes rajonā (27,5%), Krāslavas rajonā (24,9%), Preiļu rajonā (21,9%) un Balvu rajonā (21,4%)). Savukārt viszemākais bezdarba līmenis ir Ventspilī (2,9%), Rīgā (3,6%), Saldus rajonā (3,6%) un Ogres rajonā (4,5%).

1996.gadā ir pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits. 1995.gadā 45% no reģistrētajiem bezdarbniekiem nevarēja atrast darbu ilgāk par 6 mēnešiem, bet 1996.gadā tādu jau bija 54,5 procenti. No tiem savukārt 57,3% darbu nevarēja atrast ilgāk par gadu.

Tikai 45,7% no reģistrētajiem bezdarbniekiem saņem bezdarbnieku pabalstu. Kopējā aprēķinātā summa pabalstiem 1996.gadā bija 9,7 milj.latu, t.i., vidēji viens bezdarbnieks saņēma 28,25 latus.

Jāņem vērā, ka reālais bezdarba līmenis valstī ir daudz augstāks par oficiāli reģistrēto. Pēc VSK darba spēka apsekojuma datiem reālais bezdarba līmenis 1996.gadā bija 18-19% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.

Latvijā 1996.gadā bija augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs.

8.att. Bezdarba līmenis Baltijas valstīs, %

1.5. Maksājumu bilance

Pēdējos gados vērojama pastāvīga maksājumu bilances tekošā konta pasliktināšanās, ko nosaka arvien pieaugošais preču ārējās tirdzniecības deficīts.

3.tabula.

LR maksājumu bilance 1993.-1996.gadā, milj. Ls

1993 1994 1995 1996 (I - IX)
Tekošais konts 289,020 112,384 -11,146 -149,848
Preces 12,578 -168,523 -306,365 -337,310
Eksports 710,576 571,311 721,685 607,449
Imports -697,998 -739,834 -1028,050 -944,759
Pakalpojumi 219,653 201,793 249,645 156,241
Ieņēmumi 4,945 4,779 9,770 -4,990
Kārtējie transferti 51,844 74,335 35,804 36,211
Kapitāla un finansu konts -147,044 176,899 383,665 11,514
Kapitāla konts .. .. .. ..
Finansu konts -147,044 176,899 383,665 11,514
Tiešās investīcijas 33,042 154,449 129,021 88,486
ārvalstīs 3,249 35,428 34,956 -3,810
Latvijā 29,793 119,021 94,065 92,296
Portfeļieguldījumi 0,033 -12,512 -19,073 -92,618
Citas investīcijas, tai skaitā: 62,873 90,667 256,577 77,895
valūta un depozīti 4,405 -10,073 25,301 52,414
aizdevumi 119,113 23,034 120,238 17,387
Rezerves aktīvi (pieaugums ar "-") -242,992 -55,705 17,140 -62,249
NOVIRZE -141,976 -289,283 -372,519 138,334

Vairumā Austrumeiropas valstu, kā arī Baltijas valstīs pašreizējā laika posmā maksājumu bilances tekošais konts veido deficītu, kas galvenokārt ir saistīts ar pārejas perioda ekonomikas grūtībām (pārstrukturēšanas problēmas un pielāgošanās jauniem tirgus apstākļiem).

4.tabula.

Tekošā konta bilance, % pret IKP8

Valsts 1994 1995 1996 (novērtējums)
Latvija 5,5 -0,6 -7,0
Igaunija -6,7 -4,6 -4,5
Lietuva -2,2 -10,3 -8,7
Čehija 0,0 -2,9 -7,2
Ungārija -9,4 -5,4 -3,7
Polija 0,7 3,1 -0,8

Kā liecina statistikas dati, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva kopš 1994.gada. 1996.gadā situācija turpināja pasliktināties. Protams, ir pamats domāt, ka ārējās tirdzniecības deficīts un attiecīgi arī tekošā konta negatīvais saldo palielinājās ne tik strauji, kā to rāda statistikas dati. Visticamāk, ka šāda situācija bija veidojusies pakāpeniski, sākot jau ar 1992.gadu. Oficiālo datu strauja pasliktināšanās par tekošo kontu pēdējos gados zināmā mērā ir izskaidrojama ar statistisko datu kvalitātes uzlabošanos. Tas attiecas gan uz muitas statistiku, gan tūrisma plūsmu uzskaiti. Jāatzīmē, ka 1996.gadā importa straujo pieaugumu zināmā mērā arī ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam, jo importētāji maksimāli centās ievest degvielu pirms likuma grozījumos noteiktā akcīzes nodokļa paaugstinājuma (1997.gada 1.janvāra).

Negatīvi ir vērtējams fakts, ka lielākā daļa Latvijas eksporta koncentrējas tādās preču pozīcijās kā koksne un tās izstrādājumi, kuru tirgus ir pakļauts lielām svārstībām, kā arī pārtikas un tekstilrūpniecības produkcija, kurai ir raksturīga relatīvi zema pieprasījuma elastība (galvenokārt attiecas uz pārtikas produktiem), un vislielākie importa ierobežojumi Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs (Krievijā un ES valstīs).

Pakāpenisku situācijas uzlabošanos nodrošinās privatizācijas procesa pabeigšana, kā arī ārvalstu investīciju piesaistīšana privatizācijas gaitā, ja šīs investīcijas sekmēs eksportspējīgas produkcijas ražošanas pieaugumu.

Latvijas preču konkurētspēju Rietumu tirgū nodrošinās pakāpeniska produkcijas pielāgošana Rietumu standartiem. Eksporta pieaugumu varētu stimulēt arī brīvā Baltijas valstu tirgus izveidošana, tomēr nevar aizmirst arī par importa pieaugumu saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju.

Tekošā konta pakalpojumu pozīcijas pozitīvo saldo nodrošina pārsvarā transporta pakalpojumi. Pagājušajā gadā bija vērojams straujš pārkrauto kravu apjoma pieaugums Ventspils ostā, kas nostiprināja tās līderpozīcijas Baltijas jūras ostu vidū. Ventspils pēc kravu apgrozības ir 12. lielākā osta Eiropā, un tā apkalpo vairāk kravu nekā Lietuvas un Igaunijas ostas kopā. Latvijas pozīcijas tranzītbiznesa jomā nostiprinās brīvostu statusa piešķiršana Ventspils, Liepājas un Rīgas tirdzniecības ostai.

Būtiski pakalpojumu bilanci 1996.gadā izmainīja tūrisma apsekojumu datu iekļaušana maksājumu bilancē. Kopumā 1996.gadā tūrisma pakalpojumi samazināja pakalpojumu bilances pozitīvo saldo par apmēram 100 milj. latu.

Kārtējo transfertu saldo visu laiku saglabājas pozitīvs, tomēr tā īpatsvars tekošajā kontā ir neliels. Arī ieņēmumu saldo īpatsvars ir neliels, bet sagaidāms, ka turpmākajos gados pieaugs tā negatīvais saldo.

Kapitāla un finansu konta pozitīvais saldo 1996.gadā ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar 1995.gadu. Strauji pieaugot Latvijas Bankas valūtas rezervēm un tekošā konta deficītam, finansu konta mazais pieaugums veido zināmu pretrunu. Problēma ir saskatāma statistisko datu kvalitātē. Lielu maksājumu bilances posteņa `novirze' rādītāju, kas šogad ir pozitīvs, visticamāk varētu attiecināt uz finansu kontu.

Pēdējos gados ir iezīmējusies tiešo ārvalstu investīciju pieauguma tendence, kaut gan Latvija joprojām atpaliek no tādām pārejas perioda valstīm kā Ungārija, Čehija un Igaunija, ja salīdzina ārvalstu investīciju rādītājus uz vienu iedzīvotāju.

Ārvalstu investīciju samazinājums 1995.gadā ir izskaidrojams ar komercbanku krīzi, savukārt dati par 1996.gadu uzrāda, ka tiešo ārzemju investīciju pieaugums ir atsācies.

Svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju pieaugumam bija:

• ierobežojumu atcelšana ārvalstnieku investīcijām Latvijas uzņēmumos, ko nodrošināja attiecīgo grozījumu pieņemšana likumā "Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā";

• zemes tirgus pakāpeniska liberalizācija;

• privatizācijas sertifikātu pirkšanas ierobežojumu atcelšana 1996.gada sākumā, kā rezultātā tika novērsts būtisks šķērslis ārvalstu investoru līdzdalībai privatizācijas procesā.

Daļa no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem tiek realizēti sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru (LAA), kuras viens no darbības pamatvirzieniem ir uz eksportu orientēto un importu aizvietojošo investīciju piesaistīšana. 1996.gadā LAA darbojās ar 11 konkrētiem investīciju projektiem, kuru kopējais ieguldījumu apjoms to īstenošanas gadījumā var sasniegt 150-200 milj. USD.

Portfeļieguldījumu konta negatīvais saldo 1996.gada deviņos mēnešos pieauga līdz 92 milj. latu. Kopš 1994.gada ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros pastāvīgi palielinās, jo Latvijas kredītiestādes aktīvi darbojas citu valstu vērtspapīru tirgos (galvenokārt tas attiecas uz NVS un citu austrumvalstu valdību vērtspapīriem). Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka oficiālā statistika nepilnīgi atspoguļo ārvalstnieku investīcijas Latvijas vērtspapīros. Pašreiz tiek apspriestas iespējas uzlabot portfeļieguldījumu uzskaiti.

Nākotnē ieguldījumi Latvijas vērtspapīros varētu strauji pieaugt, jo pēc ekspertu novērtējumiem Latvijas vērtspapīru tirgus kapitalizācija varētu sasniegt 900 miljonus ASV dolāru jau šī gada beigās (galvenais faktors - stratēģisko uzņēmumu plānotā privatizācija). Turpmākajai ārvalstu investīciju plūsmai uz Latviju nozīmīgs ir arī saņemtais salīdzinoši augstais starptautiskais kredītreitings.

Kas attiecas uz citām investīcijām, lielākais īpatsvars ir pozīcijai `valūta un depozīti'. Stabils nerezidentu noguldījumu pieaugums ir vērojams kopš 1993.gada, un tas galvenokārt ir saistīts ar līdzekļu piesaistīšanu no NVS valstīm. Visi nerezidentu noguldījumi, starp kuriem dominē privātuzņēmumu un privātpersonu noguldījumi, ir īstermiņa un tiek izmantoti galvenokārt norēķinu veikšanai ar rietumvalstīm. 1996.gadā tie bija viens no svarīgākajiem nerezidentu līdzekļu ieplūdes avotiem.

No maksājumu bilances viedokļa īstermiņa kapitāls var būt pakļauts straujām svārstībām atkarībā no ekonomiskās un politiskās stabilitātes valstī, tomēr Latvijai pašreiz ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi kapitāla piesaistīšanai, jo valstī ir nodrošināta politiskā un ekonomiskā stabilitāte.

Nepārtraukts rezerves aktīvu pieaugums liecina, ka 1996.gadā Latvijas maksājumu bilance būs ar pozitīvu saldo. Tas ir, Latvijā ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams, lai segtu tekošā konta deficītu.

1.6. Monetārā politika

Līdz lata kursa neoficiālajai piesaistei SDR valūtas grozam latam bija peldošs kurss, un Latvijas Bankas (LB) monetārās politikas galvenais mērķis bija inflācijas ierobežošana. Lai apturētu lata kursa celšanos un tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanos, lats kopš 1994.gada februāra ir piesaistīts SDR valūtu grozam. Latu piesaistot SDR, kā arī LB zaudējot noteicošo lomu inflācijas ierobežošanā, par LB monetārās politikas mērķi tika pieņemta valūtas kursa stabilitāte.

Virkne rādītāju, t.sk. latu pieprasījums, banku aktīvu un kapitāla pieaugums, kā arī valsts parādzīmju likmju krišanās liecina par atveseļošanos pēc finansu krīzes 1995.gadā.

9.att. Depozītu apjoms un struktūra banku sistēmā, milj. Ls

Naudas bāze 1996.gada laikā ir pieaugusi par 23,1%, tās sastāvdaļas - skaidrā nauda un banku depozīti - Latvijas Bankā ir pieaugušas attiecīgi par 25,1% un 13,3 procentiem. LB ārvalstu valūtu iepērk vairāk, nekā pārdod, tādēļ konvērtējamās valūtas rezerves gada laikā ir palielinājušās par 58,1% un naudas bāzes segums ar ārvalstu rezervēm (neto ārējiem aktīviem) ir pieaudzis no 82,5% gada sākumā līdz 106,2% gada beigās. LB iekšējais kredīts samazinājās, galvenokārt sarūkot G-24 kredītiem bankām, valūtā - attiecīgi no 40 milj. līdz 6 milj. latu un kredītiem valdībai no 57 milj. līdz 9 milj. latu. Bankām latos izsniegto kredītu apjoms nav būtiski mainījies.

10.att. Skaidrā nauda apgrozībā, milj. Ls

Finansu sistēmai stabilizējoties un krītoties valsts parādzīmju likmēm, LB kopš 1996.gada marta pakāpeniski samazina refinansēšanas, lombarda kredītu un depozīta likmes. Refinansēšanas likme ir samazināta no 24% martā līdz 9,5% decembrī.

1.7. Banku sistēma

1996.gadā banku sistēmas rādītāji liecina par banku attīstību, kaut arī noguldījumu un investīciju pieaugums ir lēns. Banku sistēmu raksturojošajā kredītiestāžu kopsavilkuma bilancē aktīvu un pasīvu kopsummas 1996.gada laikā ir pieaugušas par 43,6%, kapitāls - par 30,6%, termiņa un krājnoguldījumi - par 14,6%, rezidentu depozīti ārvalstu valūtā - par 17,7%, bet ārzemju pasīvi - par 98,5 procentiem.

11.att. Banku sistēmas aktīvi, milj. Ls

Neskatoties uz kraso valsts parādzīmju un Latvijas Bankas likmju kritumu, kredītiestādēs izsniegto kredītu likmes samazinās lēnām. 1996.gada I ceturksnī vidējās gada likmes latos izsniegtajiem īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem kredītiestādēs bija attiecīgi 18,2% un 31,1%, II ceturksnī - attiecīgi 17,6% un 27,8%, III ceturksnī - 16,0% un 20,4% un IV ceturksnī - 20,9% un 21,9%. Kaut arī starpība starp aizdevumu un noguldījumu likmēm ir liela, pie pastiprinātajiem kredītu drošuma standartiem, kredītu apjoms iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām gadā ir pieaudzis tikai par 3,5 procentiem. Lētāku un plašāku kreditēšanu traucē veikt relatīvi augstā inflācija un kredītrisks, kas saglabājas augsts vairāku iemeslu pēc - vairumam banku klientu ir īsa un ierobežota kredītvēsture, it īpaši jaunizveidotiem un mazajiem uzņēmumiem, trūkst drošu ķīlu, un nekustamā īpašuma tirgus pagaidām ir neattīstīts. Atbilstoši lēnajam iekšējo aktīvu pieaugumam strauji palielinās kredītiestāžu ārzemju aktīvi. Kredītiestāžu ārzemju aktīvi gadā ir palielinājušies par 46,4 procentiem. Kredītiestāžu neto prasības pret centrālo valdību gadā ir pieaugušas par 59,6 procentiem.

Par banku sistēmas kvalitatīvu attīstību liecina arī banku pašu kapitāla nosacījuma izpilde 1 miljona apmērā līdz 1996.gada 31.martam, ERAB un "Swedfund" uzsāktā līdzdalība "Unibankā" un "Zemes bankā" un licenču izsniegšana divām jaunām bankām ar ārvalstu kapitālu - "Māras bankai" un bankai "Verainsbank Rīga", palielinot konkurenci banku sistēmā.

1.8. Kapitāla tirgus

Nelielie banku kredītu un tiešo ārvalstu investīciju apjomi radīja kapitāla trūkumu ekonomikā, kas, iespējams, visvairāk kavēja privātā sektora attīstību un samazināja ekonomisko aktivitāti, negatīvi ietekmējot kopprodukta, maksājumu bilances un fiskālos rādītājus. Banku kredītu pieejamību ierobežoja augstās kredītlikmes un neattīstīta tiesiskā bāze kredītu ķīlām. Likums par hipotekāro kreditēšanu pašlaik tiek izstrādāts.

Augstāk minētajiem kapitāla avotiem alternatīva ir Rīgas Fondu birža. Tās tirgus kapitalizācija 1996.gada laikā ir pieaugusi no 16 milj. latu gada sākumā līdz 84 milj. latu gada beigās. Kopējais apgrozījums gada laikā ir pieaudzis līdz 7 milj. latu, no tiem visvairāk apgrozījās ceturtajā ceturksnī - 3,4 milj. latu. Tomēr šie apjomi vēl arvien ir nelieli un lieliem investoriem nav iespējams izveidot kvalitatīvu, riska diversifikācijas principiem atbilstošu vērtspapīru portfeli. Vērtspapīru tirgus attīstīšanai nepieciešams pēc iespējas ātrāk laist apgrozībā lielo privatizējamo uzņēmumu akcijas.

1996.gadā turpinājās Latvijas vērtspapīru tirgus komisijas izveide, kura darbu varētu sākt 1997.gada aprīlī. 1996.gada novembrī Saeima apstiprināja komisijas priekšsēdētāju un tika uzsākts darbs pie komisijas struktūras izveidošanas. Vērtspapīru tirgus komisija ir līdz šim iztrūkstoša vērtspapīru tirgu regulējoša institūcija, kurai būs jāveic droša vērtspapīru tirgus attīstība, vienlīdzīga konkurence un ieguldītāju interešu aizsardzība vērtspapīru tirgū. Komisijai uzdevumu loks ietvers vērtspapīru tirgus uzraudzību, vērtspapīru publiskās apgrozības analīzi un ES prasībām atbilstošu regulējošo normatīvo aktu izstrādi. Komisija arī nodarbosies ar dalībnieku kvalifikācijas prasību noteikšanu un kvalifikācijas celšanas veicināšanu.

1996.gadā tika uzsākta arī jaunu likumu izstrāde, kas regulēs krājaizdevumu un kopējo ieguldījumu sabiedrības.

1.9. Valsts parāds

1996.gadā valstī tika realizēta stingra fiskālā politika, uzlabojās budžeta disciplīna, netika pieļauti nepamatoti izdevumi. Tā rezultātā bija iespējams veikt izmaiņas likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam" un noteikt maksimālo valsts pamatbudžeta finansiālo budžeta deficītu 40 milj. latu apmērā (iepriekš noteiktais deficīts bija 59 milj. latu). Saskaņā ar šiem pašiem grozījumiem tika noteikts, ka maksimālais kopējais valsts parāds nedrīkst pārsniegt 537,83 milj. latu, no tā iekšējais parāds - 197,98 milj. latu, ārējais parāds - 339,85 milj. latu.

12.att. Kopējais, ārējais un iekšējais parāds, milj. Ls

1996.gadā valsts kopējais parāds bija 408,12 milj. latu (75,9% no plānotā), no tā iekšējais parāds - 180,76 milj. latu (91,3%) un ārējais parāds - 227,36 milj. latu (66,9%).

Kā nozīmīgs minams fakts, ka valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts 1996.gadā bija 22,99 milj. latu. 1996.gadā iegūtā pozitīvā pieredze ļāva izstrādāt un pieņemt 1997.gadam sabalansētu valsts pamatbudžetu.

Kopējais parāds 1996.gadā bija 15% no IKP, bet 1995.gadā - 16%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Austrumeiropā (zemāks līmenis ir tikai Čehijā - 12,2% un Rumānijā - 14,8%). Tajā pašā laikā šis rādītājs Ungārijā ir 70,9%, bet Polijā - 54,0 procenti.

Valsts iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds 1996.gadā bija 180,76 milj. latu.

5. tabula

Valsts iekšējais parāds, milj. latu

1995 1996
Tiešais valsts iekšējais parāds 98,84 130,23
valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri 75,82 121,13
komercbanku kredīti 7,14 9,10
Latvijas Bankas kredīti 15,75 0,00
realizētās 5% iekšējā aizņēmuma obligācijas 0,13 0,00
Valdības pārņemtās saistības 60,95 50,53
rehabilitācijas programma Unibankai un Krājbankai 60,95 50,53
Kopējais valsts iekšējais parāds 159,79 180,76

Attīstoties vērtspapīru tirgum Latvijā, ir samazinājusies nepieciešamība segt iekšējo parādu ar Latvijas Bankas kredītiem. Tā rezultātā ir bijis iespējams ierobežot papildu naudas emisiju, samazināt inflāciju, kas sekmēja finansu sistēmas stabilitātes pieaugumu.

Galvenais valsts pamatbudžeta deficīta finansēšanas avots ir valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes. 1996.gadā pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Īpaši liels pieprasījums ir pēc viena gada valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm, kuras tika laistas apgrozībā 1996.gada aprīļa sākumā.

13.att. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes apgrozībā 1996.gadā, milj. latu

Pārdoto parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme 1996.gadā ir kritusies no 30% gadas sākumā līdz apmēram 10% gada beigās. Lielākais likmju kritums notika laika posmā no februāra līdz maijam. Otrajā pusgadā likmju izmaiņas bija nelielas un to pieaugumu atsevišķās izsolēs (23.oktobrī un 4.decembrī) noteica lielais viena gada parādzīmju realizētais apjoms.

14.att. Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme 1996.gadā, %

Valsts ārējais parāds

1995.gadā valsts ārējais parāds attiecībā pret 1994.gadu pieauga par 27,68 milj. latu, bet 1996.gadā tikai par 10,71 milj. latu.

6. tabula.

Valsts ārējais parāds, milj. Ls

1994 1995 1996
Ārējais parāds 188,97 216,65 227,36
izmaksāts periodā 61,93 33,81 31,97
izmaiņas periodā -4,82 -1,37 -1,24
Parāda apkalpošanas maksājumi
pamata maksājumi 6,29 4,76 20,02
procentu maksājumi 8,59 11,22 12,01
citi maksājumi 0,19 0,17 0,10
Neizmaksātais parāds 71,88 115,18 121,87

1996.gadā valsts ārējais parāds bija 227,36 milj. latu. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ārējais parāds IV ceturksnī attiecībā pret III ceturksni sakarā ar aizdevumu dzēšanu bija samazinājies par 1,13 milj. latu.

Lielākie 1996.gadā valdības garantētie un parakstītie kredīti ir 15,12 milj. latu Pasaules bankas kredīts komunālo pakalpojumu attīstības projektam un 18,89 milj. latu ERAB kredīts "Latvenergo".

2. Fiskālā politika 9

Sākot ar 1993.gadu, valdība iesāka īstenot stingrāku fiskālo politiku nekā iepriekšējos gados, kas deva iespēju uzlabot kopējo ekonomisko situāciju valstī, ierobežojot inflācijas pieaugumu. 1993.gadā kopbudžets bija ar pārpalikumu, un tas veidoja 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Tā kā 1994.gadā pieauga tīro aizdevumu apjoms (īpaši enerģētikas sektorā), kopbudžeta fiskālais deficīts palielinājās un sasniedza 4% no iekšzemes kopprodukta. 1995.gadā fiskālās problēmas vēl vairāk saasinājās sakarā ar banku krīzi, kas negatīvi ietekmēja nodokļu iekasēšanu. Tomēr, tā kā vienlaicīgi tika ierobežoti arī valsts kopbudžeta izdevumi, fiskālais deficīts 1995.gadā sasniedza 3,4% no iekšzemes kopprodukta.

2.1. Kopbudžeta izpilde

1996.gadā valdība īstenoja stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus un ierobežojot izdevumus, kā arī uzlaboja budžeta vadību, pilnveidojot vērtspapīru tirgus darbību un tuvinot Latvijas nodokļu likumdošanu tirgus ekonomikas principiem.

Kopbudžeta finansiālais deficīts 1996.gadā bija 34,5 milj. latu vai 1,3% no iekšzemes kopprodukta, bet fiskālais deficīts bija 46,4 milj. latu, t.i., 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi kopbudžeta fiskālais deficīts tika ieturēts Māstrihtas līgumā noteiktajās pieļaujamās robežās.

1996.gadā kopbudžeta faktiskie ieņēmumi pārsniedza sākotnēji plānotos. Visstraujāk pieauga netiešo nodokļu ieņēmumi, jo 1996.gada jūnijā un 1997.gada janvārī tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai. Tā kā 1997.gadā bija sagaidāma akcīzes nodokļa paaugstināšana, 1996.gada beigās pieauga ievestās degvielas daudzums, kā rezultātā pieauga akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Kā redzams 7.tabulā, 1996.gadā, Latvijai integrējoties Eiropas ekonomiskajā sistēmā, lielāks uzsvars tika likts uz netiešo nodokļu palielināšanu.

8 Focus Eastern Europe; Economic & Financial Outlook; Deutsche Morgan Greanfill, March 1997.

9 Šajā nodaļā izmantoti Valsts kases operatīvie dati.

Turpinājums - nākamajos numuros