• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 14. februāra noteikumi Nr. 112 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.03.2012., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/244949

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.137

Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu

Vēl šajā numurā

07.03.2012., Nr. 38

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 112

Pieņemts: 14.02.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.112

Rīgā 2012.gada 14.februārī (prot. Nr.8 21.§)

Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta 3.1 un ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka valsts atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai (turpmāk – atbalsts) pasākumus, atbalsta apmēru, kā arī piešķiršanas kritērijus un kārtību.

2. Atbalsts 2012.gadā ietver finansējumu 6 184 729 latu apmērā šādiem atbalsta pasākumiem:

2.1. lopkopības attīstībai – 2 338 098 lati:

2.1.1. ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai – 1 765 302 lati:

2.1.1.1. ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 32 000 latu) – 996 650 latu;

2.1.1.2. ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 1500 latu) – 87 300 latu;

2.1.1.3. ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 3000 latu) – 220 607 lati (ne vairāk par 73 540 latiem ceturksnī);

2.1.1.4. ciltsdarba pasākumiem zirgkopības nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 18 000 latu, vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju eksterjera vērtēšanai – 2000 latu) – 115 900 latu;

2.1.1.5. ciltsdarba pasākumiem aitkopības nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 1800 latu) – 41 800 latu;

2.1.1.6. ciltsdarba pasākumiem kazkopības nozarē (tai skaitā ciltsgrāmatai – 600 latu) – 14 950 latu;

2.1.1.7. ciltsdarba pasākumiem netradicionālajās nozarēs – 152 955 lati;

2.1.1.8. dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai – 135 140 latu;

2.1.2. dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai – 189 000 latu;

2.1.3. dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai – 383 796 lati;

2.2. augkopības attīstībai – 264 361 lats:

2.2.1. augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai – 27 500 latu;

2.2.2. kultūraugu genofonda saglabāšanai un šķirnes identitātes pārbaudei – 51 000 latu;

2.2.3. augsnes minerālā slāpekļa monitoringa īstenošanai – 45 135 lati;

2.2.4. kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai – 40 726 lati;

2.2.5. selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, – 100 000 latu;

2.3. pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 397 780 latu:

2.3.1. lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem – 135 000 latu;

2.3.2. lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās – 161 780 latu;

2.3.3. tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē – 101 000 latu;

2.4. tirgus veicināšanai – 165 000 latu;

2.5. dalībai pārtikas kvalitātes shēmās – 167 600 latu;

2.6. lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai – 222 253 lati:

2.6.1. apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai – 210 253 lati;

2.6.2. dalībai lauksaimniecības risku fondā – 12 000 latu;

2.7. investīciju veicināšanai lauksaimniecībā – 2 117 860 latu:

2.7.1. kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem – 1 600 000 latu;

2.7.2. kredītprocentu daļējai dzēšanai atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – 258 930 latu;

2.7.3. kredītprocentu daļējai dzēšanai piena pārstrādes komersantiem – 258 930 latu;

2.8. 2011.gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam – 511 777 lati (tai skaitā atbalsta pasākumiem ciltsdarbam un dzīvnieku audzēšanai cūkkopības nozarē – 75 720 latu).

3. Uz šo noteikumu 2.punktā minētā atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona (turpmāk – pretendents).

4. Šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.nodaļā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī pārskatus un sarakstus pretendents iesniedz papīra dokumenta formā (pievienojot vai nosūtot elektronisko versiju) vai elektroniska dokumenta veidā (ja attiecīgais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu).

5. Pretendents šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumus apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kurā norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, darījumu apliecinoša dokumenta saņēmēju, izrakstīšanas datumu, numuru un samaksāto summu.

6. Piešķirto finansējumu šajos noteikumos noteiktajām attiecināmajām izmaksām var apvienot ar citas atbalsta programmas ietvaros piešķirto finansējumu, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. šo noteikumu 2.2.5.apakšpunktā minētajam atbalstam piemēro Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulas (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, L 214/33), 7.pantā noteiktās prasības;

6.2. šo noteikumu 2.2.5.apakšpunkta ietvaros piešķirtais finansējums kopā ar citu individuālā atbalsta projektu un citas atbalsta programmas ietvaros piešķirto finansējumu, kas netiek sniegts saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula), nepārsniedz maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti neatkarīgi no tā, vai finansējums tiek sniegts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem;

6.3. ja Eiropas Savienības normatīvajos aktos par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ir paredzēta atbalsta kumulācija.

7. Atbalstu nepiešķir:

7.1. grūtībās nonākušam atbalsta pretendentam:

7.1.1. kam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, atbalsta pretendents atrodas sanācijas procesā vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta;

7.1.2. kam zaudējumi pārsniedz pusi no pamatkapitāla un pēdējo 12 mēnešu laikā – ceturtdaļu no pamatkapitāla;

7.1.3. kam saskaņā ar pēdējo divu noslēgto finanšu gadu finanšu pārskatiem ir novērojamas grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja pazīmes – zaudējumu pieaugums, apgrozījuma samazināšanās, naudas plūsmas samazināšanās, parādu pieaugums, procentu likmju celšanās, gatavās produkcijas krājumu pieaugums, zems likviditātes koeficients, krītoša vai nulles aktīvu vērtība;

7.1.4. kam nav iespēju segt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai ar līdzekļiem, ko tas var iegūt no sava īpašnieka vai kreditoriem, un apturēt zaudējumus, kas bez valsts iestāžu ārējas iejaukšanās īstermiņā vai vidējā termiņā gandrīz noteikti novedīs atbalsta pretendentu līdz nespējai turpināt darbību;

7.2. atbalsta pretendentam, kas darbojas Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379) 1.panta 1.punktā minētajās nozarēs šo noteikumu 5., 6. un 8.nodaļā minētajos atbalsta pasākumos.

8. Lauku atbalsta dienests:

8.1. savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību;

8.2. izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.nodaļā minētajām prasībām un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ja iesniegums tiek apstiprināts, slēdz līgumu ar pretendentu par šo noteikumu 2.punktā minētā atbalsta piešķiršanu, līgumā paredzot pušu saistības, atbildību un norēķinu kārtību;

8.3. izlases veidā pārbauda ne mazāk kā vienu procentu no atbalsta saņēmējiem katrā pasākumā, tai skaitā valsts iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, ja šajos noteikumos nav noteikta cita kontroles kārtība;

8.4. izmaksā pretendentam atbalstu bezskaidras naudas norēķinu veidā, nepārsniedzot šo noteikumu 2.punktā minēto atbalsta pasākuma finansējumu. Ja atbalsta pieprasījums pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests veic norēķinus, proporcionāli samazinot izmaksājamā atbalsta apmēru par vienu vienību;

8.5. šo noteikumu 5., 6. un 8.nodaļā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379) 2.panta 2.punktā vai Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulas (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 21.decembris, Nr. L 337) 3.panta 2.punktā noteikto atbalsta summu;

8.6. mēneša laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šajos noteikumos vai līgumā minētos nosacījumus;

8.7. šajos noteikumos minētajos gadījumos attaisnotajos izdevumos iekļauj pievienotās vērtības nodokli.

9. Šajos noteikumos minētais atbalsts (izņemot 2.8.apakšpunktu) attiecas uz pasākumiem, kas tiek īstenoti no 2012.gada 1.janvāra.

10. Par atbalstu, kas piešķirts Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Malnavas koledžas studentiem saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 25.janvāra noteikumu Nr.70 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2005.gadā un tā piešķiršanas kārtību" 4.pielikuma 103.punktu, Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumu Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību" 4.pielikuma 97.punktu, Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumu Nr.78 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību" 4.pielikuma 86.punktu, Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumu Nr.41 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2008.gadā un tā piešķiršanas kārtību" 4.pielikuma 97.punktu un Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.107 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" 4.pielikuma 15.punktu, atbalsta saņēmējs, kam pēc izglītības iegūšanas neizdodas uzsākt darba attiecības ar nākamo darba devēju, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc studiju beigām iesniedz Lauku atbalsta dienestā izglītību apliecinoša dokumenta kopiju. Lauku atbalsta dienests no atbalsta saņēmēja nepieprasa šajā punktā minētajos noteikumos paredzētās izziņas un saņemtā atbalsta atmaksu.

2. Atbalsts lopkopības attīstībai

2.1. Atbalsta piešķiršanas prasības

11. Atbalsta mērķis ir, izmantojot augstvērtīgus vaislas lauksaimniecības dzīvniekus (turpmāk – dzīvnieks), veicināt lopkopības nozaru ciltsdarba attīstību, nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanu, piena šķirņu govju un kazu virspārraudzību, kā arī dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu.

12. Atbalsts sedz līdz 100 procentiem no administratīvajām izmaksām par ciltsgrāmatas uzturēšanu un līdz 70 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar veiktajiem testiem (dzīvnieku produktivitātes kontrole un novērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes, darbspēju noteikšana, dzīvnieku lineārā un eksterjera vērtēšana, pāru atlase), lai noteiktu dzīvnieku ģenētisko kvalitāti un produktivitāti, kā arī līdz 100 procentiem no dzīvnieku līķu savākšanas un transportēšanas izmaksām un līdz 75 procentiem no dzīvnieku līķu pārstrādes un likvidēšanas izmaksām.

13. Atbalstu var saņemt:

13.1. pretendents, kuram ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību un kurš pēc statusa piešķiršanas darbojas ciltsdarba jomā vismaz vienu gadu (turpmāk – organizācija);

13.2. komersants, kurš ir reģistrēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām govju, cūku, aitu, kazu un zirgu sugas dzīvnieku embriju un olšūnu un zirgu, aitu un kazu sugas dzīvnieku spermas apritei, kā arī par embriju transplantācijas uzņēmumu, spermas sagatavošanas centru un spermas uzglabāšanas centru reģistrāciju un kurš uzglabā Latvijas ģenētisko resursu – Latvijas brūnās vai Latvijas zilās šķirnes buļļu – spermu (turpmāk – komersants);

13.3. akreditēta piena laboratorija, kas savu kompetenci ir apliecinājusi atbilstoši normatīvajiem aktiem par slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzību (turpmāk – laboratorija);

13.4. datu apstrādes centrs, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības datu apstrādi, kā arī nodrošina pārraudzības datu apmaiņu un uzkrāšanu (turpmāk – datu centrs);

13.5. pretendents, kas atbilst šo noteikumu 105.punktā minētajām prasībām;

13.6. pretendents, kas atbilst šo noteikumu 112.punktā minētajām prasībām.

14. Organizācija var saņemt atbalstu, ja atbalsta pasākumi ir veikti:

14.1. ganāmpulkā, kurš reģistrēts un kura lauksaimniecības dzīvnieki un novietnes ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks);

14.2. saimniecībā, kurai ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statuss atbilstoši normatīvajiem aktiem par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusa piešķiršanu un anulēšanu (turpmāk – šķirnes saimniecība);

14.3. dzīvniekam, kas vismaz gadu atrodas pārraudzībā, izņemot pirmpieni (govi, kam nav aprēķināti standarta laktācijas dati un kas nav vecāka par četriem gadiem, kā arī kazu, kam nav aprēķināti noslēgtas laktācijas dati un kas nav jaunāka par 15 mēnešiem un vecāka par četriem gadiem), atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību (turpmāk – pārraudzībā esošs dzīvnieks) un kam valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" pēdējā noslēgtajā pārraudzības gadā nav anulējusi pārraudzības datus.

15. Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par ciltsgrāmatā uzņemtiem dzīvniekiem pa sugām atbilstoši Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma 7.panta otrās daļas 2.punktam.

2.2. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem piensaimniecības nozarē

16. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

17. Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un šādiem dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem:

17.1. produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes;

17.2. lineārajai vērtēšanai;

17.3. pāru atlasei.

18. Atbalstu dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes, lineārajai vērtēšanai un pāru atlasei) piešķir:

18.1. organizācijai – kā vienreizēju maksājumu 80 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par katru pārraudzības ganāmpulkā esošu pārbaudāmā buļļa meitu (pirmpieni) pēc pirmās standarta laktācijas (240–305 dienas) slēgšanas, ja:

18.1.1. ganāmpulkā veic plānotu jaunbuļļu pārbaudi;

18.1.2.  pārbaudāmā buļļa meitai (pirmpienei) pēc organizācijas pieprasījuma ir veikta imunoģenētiskā pārbaude vai DNS analīze, ko apliecina laboratorijas atzinums;

18.1.3. pārbaudāmā buļļa meita (pirmpiene) ir lineāri novērtēta un dati ir reģistrēti valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" centrālajā datubāzē;

18.2. komersantam par augstvērtīgu šķirnes vaislas buļļu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes, ja bullis ir sasniedzis 12 mēnešu vecumu un ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju, – 27 latu mēnesī par katru bulli;

18.3. datu centram un laboratorijām – 0,55 latus (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli) mēnesī par vienas pārraudzībā esošas piena šķirņu govs un kazas pārraudzības rezultātu ieguves, apstrādes un datu apmaiņas nodrošināšanu un arhivēšanu:

18.3.1. datu centram – 0,18 latu (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli) mēnesī par pārraudzības rezultātu apstrādi un datu apmaiņas nodrošināšanu vienam dzīvniekam;

18.3.2. laboratorijām:

18.3.2.1. par vienu mēnesī veikto pārraudzības analīzi piena šķirņu govju un kazu pienam – 0,28 latus (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli);

18.3.2.2. par vienas mēnesī veiktās pārraudzības analīzes datu pirmapstrādi, ievadīšanu un nosūtīšanu datu apstrādei – 0,09 latus (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli);

18.4. organizācijai – kā vienreizēju maksājumu 5 latus par katru lineāri novērtētu pirmās un trešās laktācijas pārraudzības ganāmpulkā esošu govi;

18.5. pārraudzības ganāmpulkā par vaislinieku atlasi pārojumiem, lai novērstu tuvradniecību (inbrīdingu) un panāktu lielāku kontroli pār recesīvajiem gēniem, organizācijai – kā vienreizēju maksājumu 0,10 latu par vienu pāru atlasi, kas reģistrēta valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" centrālajā datubāzē.

19. Piesakoties uz šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (1.pielikums).

20. Par šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto atbalstu:

20.1. Lauku atbalsta dienests slēdz ar organizāciju šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu;

20.2. organizācija katru ceturksni līdz pēdējā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" lineāri novērtēto pārbaudāmo buļļu meitu (pirmpieņu) sarakstu un imunoģenētiskā testa vai DNS analīžu rezultātus;

20.3. organizācija līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu (2.pielikums) un administratīvo izdevumu samaksu apliecinošo dokumentu kopijas.

21. Informāciju par šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku reģistra centrālo datubāzi (pēc stāvokļa ceturkšņa pēdējā mēneša divdesmitajā datumā) valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" katru ceturksni līdz pēdējā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

22. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 20.1.apakšpunktā minēto līgumu un šo noteikumu 20.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

23. Lai saņemtu šo noteikumu 18.2.apakšpunktā minēto atbalstu, komersants līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (3.pielikums). Iesniegumam pievieno ģenētisko resursu Latvijas brūnās vai Latvijas zilās šķirnes buļļu sarakstu un uzglabājamās spermas devu skaitu ceturksnī.

24. Lai saņemtu šo noteikumu 18.3.apakšpunktā minēto atbalstu:

24.1. datu centrs:

24.1.1. līdz kārtējā gada 1.aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (4.pielikums);

24.1.2. katru mēnesi līdz desmitajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu (5.pielikums);

24.2. laboratorijas:

24.2.1. līdz kārtējā gada 1.aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (6.pielikums);

24.2.2. katru mēnesi līdz piektajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārraudzības informācijas pārskatu (7.pielikums).

25. Lai saņemtu šo noteikumu 18.4.apakšpunktā minēto atbalstu, organizācija katru mēnesi līdz desmitajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (8.pielikums).

26. Lai saņemtu šo noteikumu 18.5.apakšpunktā minēto atbalstu, organizācija līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (9.pielikums).

27. Šo noteikumu 17.punktā minēto atbalstu par ciltsgrāmatā uzņemtu dzīvnieku triju latu apmērā reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par novērtētiem un ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem.

28. Ja šo noteikumu 26.punktā minētajos iesniegumos organizācijas ir norādījušas vienu un to pašu pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir.

2.3. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem liellopu gaļas ražošanas nozarē

29. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

30. Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un šādiem dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanas testiem:

30.1. ciltsvērtības noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes;

30.2. lineārajai vērtēšanai.

31. Atbalstu par dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanas testiem (ciltsvērtības noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes, lineārajai novērtēšanai) piešķir organizācijai:

31.1. par ģenētiskās kvalitātes un ciltsvērtības noteikšanu zīdītājgovju pārraudzības ganāmpulkā:

31.1.1. sertificētam tīršķirnes vaislas bullim (sertificēts līdz kārtējā gada 1.aprīlim), kas novērtēts pēc pēcnācēju kvalitātes kontrolnobarošanā, kā vienreizēju maksājumu 325 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

31.1.2. sertificētam tīršķirnes vaislas bullim (sertificēts līdz kārtējā gada 1.aprīlim), kas novērtēts pēc pēcnācēju kvalitātes (pēcnācēju dzimšanas un atšķiršanas svars atbilst selekcijas darba veikšanai noteiktajām prasībām), 200 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

31.2. kā vienreizēju maksājumu deviņu latu apmērā par katru lineāri novērtētu pirmās un trešās vai ceturtās laktācijas pārraudzības ganāmpulkā esošu zīdītājgovi.

32. Organizācija par šo noteikumu 31.1.1. un 31.1.2.apakšpunktā minētajiem sertificētajiem tīršķirnes vaislas buļļiem atbalstu saņem:

32.1. ja ganāmpulka īpašnieks normatīvajos aktos par gaļas liellopu pārraudzību noteiktajā kārtībā valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" ir iesniedzis informāciju dzīvnieku ģenētiskās vērtības noteikšanai;

32.2. ja tīršķirnes vaislas bullis ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju;

32.3. par vairākiem sertificētajiem tīršķirnes vaislas buļļiem vienā pārraudzības ganāmpulkā, ja, rēķinot uz vienu tīršķirnes vaislas bulli, ganāmpulkā (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.aprīlī) ir vairāk nekā deviņas zīdītājgovis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

33. Par specializēto gaļas šķirņu liellopu tīršķirnes dzīvniekiem uzskata dzīvnieku, kuru vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 87,5 procentus, kā arī divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu liellopu krustojumus.

34. Informāciju par šo noteikumu 31.1. un 31.2.apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku reģistra centrālo datubāzi (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.aprīlī) valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" līdz kārtējā gada 10.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

35. Piesakoties uz šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 15.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (11.pielikums).

36. Par šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minēto atbalstu:

36.1. Lauku atbalsta dienests slēdz ar organizāciju šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, paredzot priekšapmaksu 75 procentu apmērā no plānotajām administratīvajām izmaksām. Lauku atbalsta dienests līgumam pievieno šo noteikumu 34.punktā minēto informāciju;

36.2. organizācija līdz kārtējā gada 15.jūlijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

36.2.1. par katru šo noteikumu 31.1.apakšpunktā minēto pārraudzības ganāmpulku – īpašnieku sarakstu ar novērtēto dzīvnieku skaitu;

36.2.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopijas par administratīvajiem izdevumiem.

37. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 36.1.apakšpunktā minēto līgumu un šo noteikumu 36.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

38. Lai saņemtu šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minēto atbalstu, organizācija katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (12.pielikums).

39. Šo noteikumu 30.punktā minēto atbalstu par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku sešu latu apmērā reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par novērtētiem un ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem.

40. Ja iesniegtajos dokumentos organizācijas ir norādījušas vienu un to pašu apsekoto pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir.

2.4. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem cūkkopības nozarē

41. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

42. Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un šādiem dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem:

42.1. produktivitātes kontrolei un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes;

42.2. krustojuma cūku produktivitātes novērtēšanu.

43. Atbalstu dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (produktivitātes kontrolei un novērtēšanai) piešķir organizācijai:

43.1. kā vienreizēju maksājumu 12 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par jauncūku (cūku, kuili), kurai ir veikts produktivitātes tests šķirnes saimniecībā, nosakot speķa biezumu, liesās gaļas īpatsvaru, svaru, ātraudzību un eksterjeru, kā arī ģenētiskās vērtības tests;

43.2. kā vienreizēju maksājumu 50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par vaislas jauncūkas un jaunkuiļa produktivitātes kontroli pārraudzības ganāmpulkā, ja organizācija ir noslēgusi līgumu ar ganāmpulka īpašnieku par produktivitātes rādītāju iegūšanu no kārtējā gada 1.janvāra līdz 1.decembrim.

44. Šo noteikumu 42.1.apakšpunktā minēto atbalstu 45 latu apmērā augstvērtīga šķirnes kuiļa ikmēneša novērtēšanai saskaņā ar labāko lineāro objektīvās prognozes datu statistikas apstrādes metodiku (BLUP) pēc pēcnācēju kvalitātes ar indeksu 105 un vairāk, ja kuilis ir sertificēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju, piešķir organizācijai un komersantam reizi ceturksnī.

45. Šo noteikumu 42.2.apakšpunktā minēto atbalstu piešķir organizācijai kā vienreizēju maksājumu 0,67 latu apmērā par katru novērtētu krustojuma cūku, kura iegūta saskaņā ar Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu un kurai noteikts speķa biezums un ķermeņa liesās gaļas saturs.

46. Piesakoties uz šo noteikumu 43.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (13.pielikums). 

47. Par šo noteikumu 43.punktā minēto atbalstu:

47.1. Lauku atbalsta dienests slēdz ar organizāciju šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, paredzot priekšapmaksu 75 procentu apmērā no plānotajām administratīvajām izmaksām;

47.2. valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmitajam datumam (pēc stāvokļa ceturkšņa pirmā mēneša pirmajā datumā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par cūku kustību pārraudzības ganāmpulkā;

47.3. organizācija līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

47.3.1. pārskatu par šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētām jauncūkām (cūkām, kuiļiem) (14.pielikums);

47.3.2. pārskatu par šo noteikumu 43.2.apakšpunktā minētajām jauncūkām un jaunkuiļiem (15.pielikums);

47.3.3. samaksu apliecinošu dokumentu kopijas par administratīvajiem izdevumiem.

48. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 47.1.apakšpunktā minēto līgumu un šo noteikumu 47.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

49. Lai saņemtu šo noteikumu 44.punktā minēto atbalstu, organizācija un komersants līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (16.pielikums).

50. Lai saņemtu šo noteikumu 45.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (17.pielikums).

51. Atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ciltsgrāmatas kārtošanu 0,33 latu apmērā par ciltsgrāmatā uzņemamu vai novērtētu dzīvnieku reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniegusi Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par ciltsgrāmatā uzņemamiem vai novērtētiem dzīvniekiem.

52. Ja iesniegtajos dokumentos organizācijas ir norādījušas vienu un to pašu apsekoto pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir.

2.5. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem zirgkopības nozarē

53. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

54. Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un šādiem ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem:

54.1. darbspēju noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes;

54.2. vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju eksterjera vērtēšanai.

55. Atbalstu ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (darbspēju noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes) tīršķirnes dzīvniekiem pārraudzības ganāmpulkā piešķir organizācijai:

55.1. kā vienreizēju maksājumu 100 latu apmērā par tāda augstvērtīga sertificēta šķirnes vaislas ērzeļa novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes:

55.1.1. kura eksterjera vērtējums ir 49 punkti un vairāk;

55.1.2. kuram pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz 10 pēcnācēju;

55.1.3. kuram ir sertificēts vai šķirnes ciltskodolā iekļauts vismaz viens pēcnācējs;

55.2. kā vienreizēju maksājumu 100 latu apmērā par vaislas ērzeļa ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un sertificēšanu;

55.3. kā vienreizēju maksājumu 100 latu apmērā par jaunzirgu sagatavošanu darbspēju pārbaudei un darbspēju noteikšanu, ja jaunzirga tēvs ir sertificēts ērzelis;

55.4. kā vienreizēju maksājumu 100 latu apmērā par kumeļa sagatavošanu vērtēšanai un tā ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu, ja kumeļa tēvs ir sertificēts ērzelis.

56. Piesakoties uz šo noteikumu 55.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (18.pielikums). Iesniegumam pievieno to pārraudzības ganāmpulku sarakstu, kuros plānoti ciltsdarba pasākumi, un detalizētu izdevumu tāmi par katru atbalsta pasākumu.

57. Par šo noteikumu 55.punktā minēto atbalstu:

57.1. Lauku atbalsta dienests slēdz ar organizāciju šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, paredzot priekšapmaksu 90 procentu apmērā no plānotās atbalsta maksājumu summas;

57.2. organizācija līdz kārtējā gada 10.jūnijam (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūnijā) un 10.novembrim (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.novembrī) iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus pārskatus (pārskatiem pievieno samaksu apliecinošu dokumentu kopijas saskaņā ar iesniegto izdevumu tāmi):

57.2.1. par augstvērtīgu sertificētu šķirnes vaislas ērzeļu novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes (19.pielikums);

57.2.2. par vaislas ērzeļu ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un sertificēšanu (20.pielikums);

57.2.3. par jaunzirgu sagatavošanu darbspēju pārbaudei un darbspēju noteikšanu (21.pielikums);

57.2.4. par kumeļu sagatavošanu vērtēšanai un to ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu (22.pielikums).

 58. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minēto līgumu, kā arī šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

59. Šo noteikumu 54.2.apakšpunktā minēto atbalstu 10 latu apmērā piešķir organizācijai kā vienreizēju maksājumu par katra vaislas ērzeļa vai vaislas ķēves eksterjera novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā.

60. Lai saņemtu šo noteikumu 59.punktā minēto atbalstu, organizācija katru mēnesi līdz piektajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (23.pielikums).

61. Šo noteikumu 54.punktā minēto atbalstu par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku sešu latu apmērā reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par novērtētiem un ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem.

62. Atbalstu 15 000 latu apmērā par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku kataloga izveidi un uzturēšanu, zirgu ciltsgrāmatas izdošanu, kā arī lopkopības nozarei aktuālas informācijas regulāru (ne retāk kā reizi mēnesī) atspoguļošanu publiski pieejamā veidā maksā organizācijai, kas ir Latvijas Republikas zirgu valsts ciltsgrāmatas kārtotāja. Lai saņemtu atbalstu, minētā organizācija Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

62.1. līdz kārtējā gada 1.aprīlim – iesniegumu, kam pievienota izdevumu tāme;

62.2. līdz kārtējā gada 1.decembrim – izdevumus apliecinošu dokumentu kopijas.

63. Lauku atbalsta dienests:

63.1. pēc šo noteikumu 62.1.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas veic priekšapmaksu 90 procentu apmērā;

63.2. pēc šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas veic gala norēķinu.

64. Ja iesniegtajos dokumentos organizācijas ir uzrādījušas vienu un to pašu apsekoto pārraudzības ganāmpulku, atbalstu par konkrēto ganāmpulku nepiešķir.

2.6. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem aitkopības nozarē

65. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir paaugstināt šķirnes aitu kvalitāti, saglabāt un uzlabot dzīvnieku esošo genotipu.

66. Atbalsts paredzēts:

66.1.  dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanas testiem (novērtēšana pēc pēcnācēju kvalitātes);

66.2. ciltsgrāmatas uzturēšanai.

67. Atbalstu par dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanas testiem (novērtēšanas pēc pēcnācēju kvalitātes) maksā organizācijai:

67.1. kā vienreizēju maksājumu 15 latu apmērā par vaislai ataudzējamās aitas un teķa (no viena gada līdz 1,5 gadu vecumam) ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu;

67.2. kā vienreizēju maksājumu 100 latu apmērā par sertificēta augstvērtīga šķirnes vaislas teķa ģenētiskās kvalitātes noteikšanu pēc pēcnācēju kvalitātes.

68. Organizācija šo noteikumu 67.punktā minēto atbalstu saņem, ja ievēro šādas prasības:

68.1. šo noteikumu 67.1.apakšpunktā minēto ciltsdarba pasākumu veic šķirnes saimniecībās, kurās ir vairāk nekā 29 aitu mātes;

68.2. šo noteikumu 67.2.apakšpunktā minēto ciltsdarba pasākumu veic pārraudzības ganāmpulkos, kuros teķi ir sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju.

69. Piesakoties uz šo noteikumu 67.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (24.pielikums). Iesniegumam pievieno detalizētu izdevumu tāmi par katru atbalsta pasākumu.

70. Informāciju par šo noteikumu 67. un 68.punktā minētajām prasībām atbilstošiem dzīvniekiem saskaņā ar dzīvnieku reģistra centrālo datubāzi (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā) valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" līdz kārtējā gada 20.jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

71. Par šo noteikumu 67.punktā minēto atbalstu:

71.1. Lauku atbalsta dienests ar organizāciju slēdz šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, paredzot priekšapmaksu 90 procentu apmērā no plānotās atbalsta maksājumu summas. Līgumam pievieno šo noteikumu 70.punktā minēto informāciju;

71.2. organizācija līdz kārtējā gada 1.augustam (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā) Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus pārskatus (pārskatiem pievieno samaksu apliecinošu dokumentu kopijas saskaņā ar iesniegto izdevumu tāmi):

71.2.1. par ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu vaislai ataudzējamām aitām un teķiem (25.pielikums);

71.2.2. par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu pēc pēcnācēju kvalitātes sertificētiem augstvērtīgiem šķirnes vaislas teķiem (26.pielikums).

72. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 71.1.apakšpunktā minēto līgumu un šo noteikumu 71.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

73. Šo noteikumu 66.2.apakšpunktā minēto atbalstu par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku sešu latu apmērā reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par novērtētiem un ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem.

2.7. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem kazkopības nozarē

74. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu.

75. Atbalsts paredzēts ciltsgrāmatas uzturēšanai un šādiem dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem:

75.1. produktivitātes noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes;

75.2. pirmās un otrās laktācijas kazu lineārai vērtēšanai, kā arī iegūto datu analīzei, ciltsdarba izkopšanas plāna un lecināšanas pāru atlases programmas izstrādei.

76. Atbalstu par dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanas testiem (novērtēšanai pēc pēcnācēju kvalitātes) maksā organizācijai:

76.1. kā vienreizēju maksājumu 50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā esošai specializēto gaļas šķirņu tīršķirnes (dzīvnieks, kam vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 95 procentus vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums) vaislas kazu mātei;

76.2. kā vienreizēju maksājumu 30 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā esošai specializēto gaļas šķirņu vismaz pirmās pakāpes krustojuma (dzīvnieks iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu kazu ar specializēto gaļas šķirņu āzi, un gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 50 procentus) vaislas kazu mātei;

76.3. kā vienreizēju maksājumu 20 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par šķirnes saimniecībā vaislai ataudzējamās piena šķirņu kazas (no viena gada līdz 1,8 gadu vecumam) ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu;

76.4. kā vienreizēju maksājumu 30 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par sertificēta augstvērtīga tīršķirnes āža ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes;

76.5. kā vienreizēju maksājumu 50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā) par sertificēta augstvērtīga tīršķirnes āža ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu pēc meitu ražības rādītājiem.

77. Lauku atbalsta dienests atbalstu maksā par šo noteikumu 76.3.apakšpunktā minētajiem dzīvniekiem, kas iegūti no šķirnes saimniecībā līdz kārtējā gada 1.augustam esošajiem vaislas dzīvniekiem, bet ne vairāk kā par 40 procentiem no kopējā ganāmpulkā esošo piena šķirņu slaucamo kazu skaita.

78. Organizācija šo noteikumu 76.4. un 76.5.apakšpunktā minēto atbalstu saņem, ja pasākumus veic pārraudzības ganāmpulkos, kuros āži ir sertificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertifikāciju.

79. Piesakoties uz šo noteikumu 76.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (27.pielikums).

80. Par šo noteikumu 76.punktā minēto atbalstu:

80.1. Lauku atbalsta dienests slēdz ar organizāciju šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, paredzot priekšapmaksu 75 procentu apmērā no plānotajām administratīvajām izmaksām. Līgumam pievieno šo noteikumu 81.punktā minēto informāciju;

80.2. organizācija līdz kārtējā gada 20.augustam iesniedz valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" pārraudzības ganāmpulkos esošo piena tīršķirnes un specializēto gaļas šķirnes sertificēto āžu sarakstus (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.augustā);

80.3. organizācija līdz kārtējā gada 1.septembrim (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.augustā) iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatus (pārskatiem pievieno samaksu apliecinošo dokumentu kopijas par administratīvajiem izdevumiem):

80.3.1. par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā esošām specializēto gaļas šķirņu tīršķirnes un pirmās pakāpes krustojuma vaislas kazu mātēm (28.pielikums);

80.3.2. par ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu vaislai ataudzējamām kazām (29.pielikums);

80.3.3. par ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes sertificētiem augstvērtīgiem tīršķirnes āžiem (30.pielikums);

80.3.4. par ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu pēc meitu ražības rādītājiem sertificētiem augstvērtīgiem tīršķirnes āžiem (31.pielikums).

81. Valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" līdz kārtējā gada 1.septembrim saskaņā ar dzīvnieku reģistra centrālo datubāzi iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.augustā) par šo noteikumu 67.punktā minētajām prasībām atbilstošām pārraudzībā esošām specializēto gaļas šķirņu vaislas kazu mātēm, vaislai ataudzējamām kazām un sertificētiem augstvērtīgiem tīršķirnes āžiem.

82. Lauku atbalsta dienests veic norēķinus saskaņā ar šo noteikumu 80.1.apakšpunktā minēto līgumu un šo noteikumu 80.3.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

 83. Šo noteikumu 75.2.apakšpunktā minēto atbalstu piešķir organizācijai kā vienreizēju maksājumu 3,50 latu apmērā par katru lineāri novērtētu pirmās vai otrās laktācijas kazu.

84. Lai saņemtu šo noteikumu 83.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (32.pielikums) par novērtējamiem dzīvniekiem.

85. Atbalstu 2100 latu apmērā piešķir organizācijai, lai segtu administratīvās izmaksas par pirmās un otrās laktācijas kazu lineārā vērtēšanā iegūto datu analīzi, ciltsdarba izkopšanas plāna un lecināšanas pāru atlases programmas izstrādi pārraudzības ganāmpulkiem.

86. Lai saņemtu šo noteikumu 85.punktā minēto atbalstu, organizācija Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

86.1. līdz kārtējā gada 1.aprīlim – iesniegumu. Iesniegumam pievieno plānoto izdevumu tāmi;

86.2. līdz kārtējā gada 1.decembrim – samaksu apliecinošo dokumentu kopijas saskaņā ar iesniegto izdevumu tāmi.

87. Lauku atbalsta dienests:

87.1. pēc šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minētā iesnieguma saņemšanas izmaksā priekšapmaksu 90 procentu apmērā;

87.2. pēc šo noteikumu 86.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas veic gala norēķinu.

88. Atbalstu par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku sešu latu apmērā reizi ceturksnī maksā organizācijai, kas līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam, bet par ceturto ceturksni – līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (10.pielikums) par novērtētiem un ciltsgrāmatā uzņemamiem dzīvniekiem.

2.8. Atbalsts ciltsdarba pasākumiem netradicionālajās nozarēs

89. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu lopkopības netradicionālajās nozarēs (briežkopībā, zvērkopībā, arī šinšillkopībā, truškopībā, strauskopībā, biškopībā), mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus un bišu ciltssaimes, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

90. Atbalsts paredzēts vaislas dzīvnieku un bišu ciltssaimju ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanai.

91. Atbalstu piešķir organizācijai, kas veic dzīvnieku un bišu ciltssaimju ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu šķirnes saimniecībās atbilstoši nozares ciltsdarba programmai.

92. Atbalstu ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanai maksā šādā apmērā:

92.1. briežkopībā – par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu audzējamam vaislas dzīvniekam, kura vērtējums ir no 7 līdz 10 punktiem:

92.1.1. par staltbriežu vaislas buļļa novērtēšanu – vienreizēju maksājumu 30 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

92.1.2. par staltbriežu vaislas govs novērtēšanu – vienreizēju maksājumu 17 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

92.1.3. par staltbriežu vaislai ataudzējama jaundzīvnieka (no viena gada līdz triju gadu vecumam) novērtēšanu – vienreizēju maksājumu 5,50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

92.1.4. par dambrieža novērtēšanu – vienreizēju maksājumu 12,50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

92.2. zvērkopībā – par pirmās un otrās klases audzējamā vaislas dzīvnieka novērtēšanu:

92.2.1. par ūdeles un šinšillas ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu – vienreizēju maksājumu 0,90 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,20 latu apmērā);

92.2.2. par lapsas un polārlapsas ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu – 1,50 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,50 latu apmērā);

92.3. truškopībā – par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu vaislas mātei, kurai ir vismaz viens saglabāts metiens, un vaislas tēvam, ar kuru lecinātām (vismaz četrām) mātēm atzīta grūsnība un kura vērtējums ir no 93 līdz 100 punktiem, – vienreizēju maksājumu 1,10 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,30 latu apmērā);

92.4. strauskopībā – par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu audzējamam vaislas dzīvniekam, kura vērtējums ir no 7 līdz 15 punktiem, – vienreizēju maksājumu 10 latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā);

92.5. biškopībā – par novērtējamu bišu ciltssaimi, kuras vērtējuma kubitālā indeksa rādītāji ir no 1,3 līdz 2,7, kā arī citi selekcijas darbam nepieciešamie radītāji atbilst norādītajai pasugai, – vienreizēju maksājumu septiņu latu apmērā (tai skaitā administratīvās izmaksas 0,90 latu apmērā).

93. Par šo noteikumu 92.punktā minēto atbalstu:

93.1. organizācija līdz kārtējā gada 1.augustam iesniedz valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" informāciju (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā) par dzīvnieku skaitu šķirnes saimniecībās;

93.2. valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs" šo noteikumu 93.1.apakšpunktā minēto informāciju salīdzina ar dzīvnieku reģistra centrālo datubāzi (pēc stāvokļa kārtējā gada 1.jūlijā) un līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

94. Lai saņemtu atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (briežkopībā, truškopībā un strauskopībā – 33.pielikums, zvērkopībā – 34.pielikums, biškopībā – 35.pielikums). 

2.9. Atbalsts dzīvnieku ciltsvērtības un ģenētiskās kvalitātes noteikšanai

95. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulas (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358), 15.panta 2.punkta "c" un "d" apakšpunktu. Atbalsta mērķis ir veicināt progresīvu tehnoloģiju izmantošanu, nodrošinot lauksaimniecības dzīvnieku novērtēšanu un to ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanu, kā arī dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas starptautisku un Latvijas mēroga pasākumu organizēšanu un dalību tajos, lai popularizētu selekcijas rezultātus Latvijā un ārvalstīs.

96. Atbalsts paredzēts:

96.1. dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas un darbspēju pārbaudes starptautisku un Latvijas mēroga pasākumu organizēšanai;

96.2. dalībai starptautiskajā sīkdzīvnieku izstādē "Europaschau Leipzig – 2012" no 2012.gada 7. līdz 9.decembrim.

97. Atbalstu 100 procentu apmērā piešķir nozares organizācijai (ne vairāk kā 14 500 latu vienai organizācijai) dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanas un darbspēju pārbaudes pasākumu organizēšanai, kā arī truškopības nozarē dalībai šo noteikumu 96.2.apakšpunktā minētajā izstādē (ne vairāk kā 5000 latu vienai organizācijai), lai segtu:

97.1. maksu par trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem;

97.2. dalības maksu (dalībai šo noteikumu 96.2.apakšpunktā minētajā starptautiskajā izstādē);

97.3. ceļa izdevumus;

97.4. telpu īri;

97.5. maksu par publikācijām un informatīvajiem izdales materiāliem;

97.6. apbalvošanas izmaksas, paredzot ne vairāk kā 175 latus katrai balvai.

98. Piesakoties uz šo noteikumu 97.punktā minēto atbalstu, organizācija līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (36.pielikums). Iesniegumam pievieno detalizētu pasākuma nolikumu un izdevumu tāmi. Truškopības nozares organizācija iesniegumam pievieno uzaicinājumu uz šo noteikumu 96.2.apakšpunktā minēto izstādi.

99. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 98.punktā minētā iesnieguma un dokumentu atbilstību vērtēšanas kritērijiem dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai un darbspēju pārbaudes pasākumu organizēšanai vai dalībai starptautiskajā izstādē (37.pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par līguma slēgšanu ar organizāciju vai par atteikumu slēgt līgumu.

100. Atbalstu piešķir organizācijai, kura kopvērtējumā saņēmusi vairāk nekā 17 punktu.

101. Ja vairākas organizācijas saņēmušas vienādu punktu skaitu, Lauku atbalsta dienests atbalstu piešķir rindas kārtībā pēc iesnieguma saņemšanas laika, nepārsniedzot šo noteikumu 2.1.1.8.apakšpunktā atbalsta pasākumam piešķirtā finansējuma apmēru.

102. Par šo noteikumu 97.punktā minēto atbalstu:

102.1. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1.aprīlim, slēdzot šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu ar organizāciju, paredz priekšapmaksu 90 procentu apmērā;

102.2. organizācija līdz kārtējā gada 15.decembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

102.2.1. izdevumus un līdzfinansējumu (ja tāds ir bijis) apliecinošu dokumentu kopijas saskaņā ar iesniegto izdevumu tāmi;

102.2.2. ar ārvalstu ekspertiem noslēgto līgumu kopijas.

2.10. Atbalsts dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai un piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai

103.  Atbalsta mērķis ir nodrošināt dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un normatīvajiem aktiem par slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzību.

104. Atbalsts paredzēts:

104.1. dzīvnieku ganāmpulku un novietņu reģistra uzturēšanai;

104.2. piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanai.

105. Atbalstu par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā iekļautās informācijas uzturēšanu un atjaunošanu piešķir institūcijai, kas nodrošina valstī vienotu informācijas centrālo datubāzi par dzīvniekiem un lopkopības nozari (turpmāk – lopkopības informācijas centrs), šādā apmērā:

105.1. par katru datubāzē reģistrētu liellopu un zirgu – 0,045 latus mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli);

105.2. par katru datubāzē reģistrētu aitu, kazu un cūku – 0,023 latus mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli);

105.3. par katru datubāzē reģistrētu ganāmpulku – 0,021 latu mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli);

105.4. par katru datubāzē reģistrētu novietni – 0,12 latu mēnesī (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli).

106. Atbalstu 9000 latu apmērā par piena šķirņu slaucamo govju un kazu virspārraudzības nodrošināšanu piešķir lopkopības informācijas centram.

107. Par šo noteikumu 105. un 106.punktā minēto atbalstu:

107.1. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1.aprīlim noslēdz šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu ar lopkopības informācijas centru;

107.2. lopkopības informācijas centrs līdz katra nākamā mēneša desmitajam datumam, bet par decembri – līdz nākamā gada 10.janvārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par paveikto darbu.

2.11. Atbalsts dzīvnieku līķu savākšanai, transportēšanai, pārstrādei un likvidēšanai

108. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358).

109. Atbalsta mērķis ir nodrošināt dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu, lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē.

110. Atbalsts paredzēts:

110.1. līdz 100 procentiem no dzīvnieku līķu savākšanas un transportēšanas izmaksām;

110.2. līdz 75 procentiem no dzīvnieku līķu pārstrādes un likvidēšanas izmaksām.

111. Atbalstu maksā par šādiem pakalpojumiem un šādā apmērā:

111.1. par jebkura vecuma liellopu, aitu un kazu līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu – līdz 140 latiem par tonnu. Dzīvnieka līķa īpašnieks vai turētājs sedz līdz 25 procentiem no pārstrādes izmaksām par šādu dzīvnieku līķu pārstrādi un likvidēšanu, bet ne vairāk kā 10 latu par tonnu;

111.2. par lauksaimniecības dzīvnieku līķu (izņemot jebkura vecuma liellopu, aitu un kazu līķus) savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu – līdz 50 latiem par tonnu. Dzīvnieka līķa īpašnieks vai turētājs sedz pārējās izmaksas par šādu dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu, bet ne vairāk kā 100 latu par tonnu;

111.3. par putnu līķu pārstrādi un likvidēšanu uz vietas putnu novietnē – līdz sešiem latiem par tonnu.

112. Atbalstu piešķir pretendentam, kas nodrošina:

112.1. optimizētu dzīvnieku līķu savākšanas, transportēšanas, pārstrādāšanas un likvidēšanas sistēmu;

112.2. dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādāšanu un likvidēšanu atbilstoši prasībām, kas norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulā (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2009.gada 14.novembris, Nr. L 300), un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr.142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2011.gada 26.februāris, Nr. L 54). Uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests;

112.3. valsts pilnvarota veterinārārsta pakalpojumus infekcijas slimību valsts uzraudzībai;

112.4. dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu 48 stundu laikā vasaras periodā (aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā un septembrī) un 72 stundu laikā ziemas periodā (janvārī, februārī, martā, oktobrī, novembrī un decembrī) pēc informācijas saņemšanas par dzīvnieka nobeigšanos.

113. Pretendents par šo noteikumu 112.1.apakšpunktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda informāciju saskaņā ar šo noteikumu 112.punktā minētajām prasībām.

114. Pretendents vai nosūtītājs par dzīvnieku līķu savākšanu un transportēšanu aizpilda dzīvnieku līķu pavaddokumentu (38.pielikums) un to pievieno šo noteikumu 115.3.apakšpunktā minētajam pārskatam.

115. Lai saņemtu atbalstu, pretendents:

115.1. līdz kārtējā gada 1.aprīlim slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu;

115.2. katru mēnesi līdz desmitajam datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu atbalsta saņemšanai (39.pielikums);

115.3. katru mēnesi līdz desmitajam datumam Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz pārskatu par dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādāšanu un likvidēšanu (40.pielikums);

115.4. līdz kārtējā gada 1.aprīlim slēdz līgumu ar valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs" par informācijas apmaiņu par dzīvniekiem, kas ir nobeigušies;

115.5. iesniegumu pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā saskaņo ar valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs".

116. Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 115.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju triju darbdienu laikā pēc līguma parakstīšanas iesniedz Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrija par atbalsta pretendentu informē sabiedrību.

117. Lauku atbalsta dienests pretendentam atbalstu izmaksā reizi mēnesī, pamatojoties uz iesniegumu (39.pielikums). Par šo noteikumu 112.1.apakšpunktā minēto pakalpojumu Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā priekšapmaksas veidā 100 procentu apmērā reizi mēnesī, pamatojoties uz iepriekšējā mēnesī iesniegto iesniegumu.

3. Atbalsts augkopības attīstībai

3.1. Atbalsts augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai

118. Atbalstu piešķir zinātniskam institūtam, kas uztur augu gēnu banku un augu ģenētisko resursu centrālo datubāzi, šādu pasākumu nodrošināšanai:

118.1. Zemkopības ministrijas kompetencē esošo augu ģenētisko resursu gēnu bankas darbības un sēklu paraugu saglabāšanai;

118.2. Zemkopības ministrijas kompetencē esošo augu ģenētisko resursu centrālās datubāzes darbības nodrošināšanai;

118.3. Zemkopības ministrijas kompetencē esošo augu ģenētisko resursu molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai.

119. Pasākumu īstenošanu uzrauga Zemkopības ministrijas Ģenētisko resursu padome.

120. Lai saņemtu atbalstu, zinātniskais institūts līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus Zemkopības ministrijas Ģenētisko resursu padomes apstiprinātus dokumentus:

120.1. iesniegumu. Iesniegumā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šo noteikumu 118.punktam;

120.2. detalizētu izdevumu tāmi. Tāmē norāda pasākumu izmaksas atbilstoši šo noteikumu 118.punktam.

121. Atbalstu maksā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un zinātnisko institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

122. Lauku atbalsta dienests līgumā paredz:

122.1. priekšapmaksu, nepārsniedzot 60 procentus no atbalsta pasākumam piešķirtā finansējuma;

122.2. papildu maksājumu darbu turpināšanai pēc starppārskata iesniegšanas un apstiprināšanas, nepārsniedzot 35 procentus no apakšpasākumam piešķirtā atbalsta apmēra.

123. Zinātniskais institūts iesniedz Lauku atbalsta dienestā Zemkopības ministrijas Ģenētisko resursu padomes apstiprinātu starppārskatu par kārtējo darbu izpildi. Starppārskatu iesniedz līdz kārtējā gada 1.jūlijam. Starppārskatos norāda šo noteikumu 118.punktā minēto pasākumu izpildes gaitu (paveiktos darbus un to rezultātus) un tiem pievieno komandējumu pārskatus.

124. Zinātniskais institūts līdz kārtējā gada 5.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus Zemkopības ministrijas Ģenētisko resursu padomes apstiprinātus dokumentus:

124.1. noslēguma pārskatu – kopsavilkumu par līguma izpildi;

124.2. samaksu un darījumu apliecinošu dokumentu kopijas saskaņā ar šo noteikumu 120.2.apakšpunktā minēto izdevumu tāmi.

125. Lauku atbalsta dienests galīgo norēķinu veic pēc noslēguma pārskata un samaksu apliecinošo dokumentu kopiju apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

3.2. Atbalsts kultūraugu genofonda saglabāšanai un šķirnes identitātes pārbaudei

126. Atbalsta mērķis ir atbalstīt augu ģenētisko resursu kolekciju (turpmāk – kultūraugu genofonds) saglabāšanu un novērtēšanu un paplašināt selekcijas darba turpināšanas iespējas, kā arī veikt šķirnes identitātes pārbaudi.

127. Atbalstu saņem pretendents, kuram:

127.1. pieder kultūraugu genofonds (izņemot dekoratīvos augus);

127.2. nepieciešams veikt šķirnes identitātes pārbaudi.

128. Pretendents līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (41.pielikums) un kultūraugu genofonda saglabāšanas un novērtēšanas programmu saskaņā ar šo noteikumu 42.pielikumā minētajiem izcenojumiem un apjomu. Ja nepieciešams veikt šķirnes identitātes pārbaudi, programmā papildus ieraksta identitātes pārbaudei nepieciešamo šķirņu sēklu paraugu daudzumu noteiktām sugu grupām saskaņā ar šo noteikumu 42.pielikuma XI sadaļu.

129. Lauku atbalsta dienests ar pretendentu slēdz līgumu par atbalsta saņemšanu, ja pretendents atbilst šo noteikumu 127.punktā minētajām prasībām.

130. Lauku atbalsta dienests līgumā paredz:

130.1. ietverto pasākumu izpildes kontroli trīs gadus pēc atbalsta saņemšanas;

130.2. kultūraugu genofonda atsavināšanas aizliegumu;

130.3. priekšapmaksu 60 procentu apmērā no līgumā paredzētās summas. Pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli;

130.4. starppārskata iesniegšanu līdz kārtējā gada 1.jūlijam, pēc starppārskata apstiprināšanas paredzot priekšapmaksu 35 procentu apmērā;

130.5. noslēguma pārskata iesniegšanu līdz kārtējā gada 1.novembrim.

131. Pēc šo noteikumu 130.5.apakšpunktā minētā noslēguma pārskata saņemšanas Lauku atbalsta dienests veic gala norēķinu.

132. Par kultūraugu genofonda postījumiem, kā arī par programmas iespējamo neizpildi pretendents rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu mēneša laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas.

133. Par kultūraugu genofonda saglabāšanas un novērtēšanas rezultātiem pretendents sagatavo pārskatu un līdz kārtējā gada 30.decembrim iesniedz to Zemkopības ministrijā.

3.3. Atbalsts augsnes minerālā slāpekļa monitoringa īstenošanai

134. Atbalsta mērķis – nodrošināt informāciju par slāpekļa daudzumu augsnē īpaši jutīgajās teritorijās un sniegt lauksaimniekiem ieteikumus slāpekļa papildmēslojuma devu precizēšanai.

135. Atbalstu piešķir Valsts augu aizsardzības dienestam augsnes minerālā slāpekļa monitoringa veikšanai. Atbalsts paredzēts:

135.1. augsnes paraugu noņemšanai dažādās Latvijas vietās atšķirīgos augšņu apstākļos pavasarī un rudenī trijos dziļumos;

135.2. augsnes paraugu analīžu veikšanai;

135.3. augsnes minerālā slāpekļa datubāzes uzturēšanai;

135.4. ieteikumu izstrādei slāpekļa papildmēslojuma devu precizēšanai.

136. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1.aprīlim noslēdz līgumu ar Valsts augu aizsardzības dienestu par šo noteikumu 135.punktā minēto atbalstu. Līgumam pievieno plānoto izdevumu tāmi.

137. Valsts augu aizsardzības dienests līdz kārtējā gada 1.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par slāpekļa monitoringa rezultātiem un izstrādātajiem ieteikumiem slāpekļa papildmēslojuma devu precizēšanai, kā arī faktisko izdevumu tāmi un norēķinu dokumentu kopijas.

3.4. Atbalsts kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai

138. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358). Atbalsta mērķis ir palielināt labības, kartupeļu, lopbarības augu, eļļas un šķiedraugu kvalitatīvu sēklu sagatavošanu un izmantošanu.

139. Atbalstu piešķir institūcijai, kas nodrošina augu aizsardzību, sēklu sertificēšanu, sēklu un mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzību, kā arī selekcionāru tiesību aizsardzību (turpmāk – augu aizsardzības dienests), 100 procentu apmērā no cenām, kas noteiktas normatīvajos aktos par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, par šādiem iepriekšējā gada ceturtajā ceturksnī un kārtējā gadā sniegtajiem pakalpojumiem:

139.1. lauku apskati Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajām personām, ja lauku platība ir:

139.1.1. labībai – lielāka par 10 hektāriem;

139.1.2. kartupeļiem – lielāka par vienu hektāru;

139.1.3. lopbarības augiem (43.pielikums), eļļas augiem un šķiedraugiem – lielāka par pieciem hektāriem;

139.2. vidējā parauga ņemšanu, paraugu analīzi un sertifikāta izsniegšanu sertifikācijai paredzētajām labības augu, lopbarības augu (43.pielikums), eļļas augu un šķiedraugu sēklu partijām;

139.3. etiķešu drukāšanu un izsniegšanu labībai, lopbarības augiem (43.pielikums), eļļas augiem un šķiedraugiem, kā arī augu pasu (etiķešu) drukāšanu un izsniegšanu kartupeļiem;

139.4. kartupeļu bumbuļu laboratorisko analīzi, lai noteiktu kartupeļu gaišo un tumšo gredzenpuvi;

139.5. sēklas kartupeļu vīrusu infekcijas noteikšanu IS, PB1, PB2, B1 sēklu kategorijām;

139.6. kartupeļu augsnes paraugu ņemšanu un analīzēm augu kaitīgo organismu noteikšanai sēklaudzēšanas platībās;

139.7. kartupeļu sertifikācijas partiju aizzīmogošanu un plombām;

139.8. kartupeļu bumbuļu analīzēm.

140. Augu aizsardzības dienests līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša piecpadsmitajam datumam (par iepriekšējo ceturksni) iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par sniegtajiem pakalpojumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Noslēguma pārskatu par sniegtajiem pakalpojumiem kārtējā gadā augu aizsardzības dienests iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz nākamā gada 1.februārim.

141. Par šo noteikumu 139.punktā minētajiem pakalpojumiem Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētām personām nepiemēro maksu, kas noteikta normatīvajos aktos par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

142. Ja augu aizsardzības dienests ir konstatējis, ka kāds no šo noteikumu 139.1., 139.2., 139.4., 139.5., 139.6. un 139.8.apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātiem neatbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, eļļas un šķiedraugu, kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu (sēklas kartupeļu) tirdzniecību noteiktajām prasībām, Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona par konkrēto sniegto pakalpojumu augu aizsardzības dienestam samaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

3.5. Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai, lai ieviestu integrētās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas

143. Atbalsta mērķis ir veicināt selekcijas materiāla novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

144. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2008.gada 6.augusta Regulu (EK) Nr.800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2008.gada 9.augusts, Nr. L 214/33) (turpmāk – Komisijas regula Nr.800/2008).

145. Atbilstoši Komisijas regulas Nr.800/2008 34.panta 5.punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no šādām ar sadarbību un pētniecības pasākumiem saistītām attiecināmām izmaksām:

145.1. atalgojumu un darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī citus normatīvajos aktos noteiktos darba ņēmēja labā obligāti veicamos maksājumus pētniekiem, pētniecības tehniskajam personālam un palīgpersonālam, ciktāl tas nodarbināts pasākuma izpildē;

145.2. aparatūras un iekārtas amortizācijas izmaksas. Ja šīs aparatūras un iekārtu kalpošanas laiks pārsniedz zinātniskā pasākuma ilgumu, tad par attiecināmām izmaksām uzskata tikai tās aparatūras un iekārtu amortizācijas izmaksas, kas atbilst pasākuma ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību;

145.3. pakalpojumu izmaksas, kā arī izmaksas par šķirņu atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu, kartupeļiem – par izturības pārbaudi pret kartupeļu cistu nematodi un vēzi;

145.4. inventāra, instrumentu un materiālu iegādes izmaksas, ja to kalpošanas laiks ir mazāks par vienu gadu;

145.5. tehnikas amortizācijas izmaksas, kas atbilst pasākuma ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību;

145.6. telpu īre un apsaimniekošana, sakaru pakalpojumi un tādu biroja preču iegādes izmaksas, kuru kalpošanas laiks nav ilgāks par vienu gadu. Uz šo apakšpunktu attiecas tikai tās izmaksas, kas ir rakstiski noteiktas kā procentuālā vai proporcionālā daļa no tādām atbalsta pretendenta darbības un uzturēšanas izmaksām, kuras ir aprēķinātas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību.

146. Atbalsts paredzēts:

146.1. selekcijas materiāla – līniju, klonu, hibrīdu un citu selekcijas materiāla veidu (turpmāk – līnijas) – novērtēšanai, lai ieviestu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju (ne vairāk kā 22 200 latu vienam pretendentam kārtējā gadā);

146.2. dubultoto haploīdu novērtēšanai (ne vairāk kā 3000 latu vienam pretendentam kārtējā gadā).

147. Atbalstu piešķir pretendentam, kas:

147.1. atbilst pētniecības organizācijas definīcijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr.800/2008 30.panta 1.punktu;

147.2. ir reģistrēts Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

147.3. saskaņā ar savas institūcijas nolikumu vai statūtiem nodarbojas ar šo noteikumu 44.pielikumā minēto lauksaimniecības augu sugu grupu selekciju;

147.4. par noteiktu lauksaimniecības kultūraugu (ziemas kviešu, ziemas rudzu, vasaras miežu, kartupeļu, tauriņziežu, kamolzāles, auzeņu–aireņu starpsugu hibrīdu, kaņepju, linu, ābeļu un aveņu) līniju novērtēšanu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai ir noslēdzis sadarbības līgumu ar biedrību "Zemnieku saeima" vai Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, vai ar vismaz vienu Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizāciju, kura ir saistīta ar attiecīgās kultūraugu grupas sēklu vai pavairojamā materiāla izmantošanu.

148. Šo noteikumu 146.punktā minēto atbalstu nepiešķir pretendentam:

148.1. kurš ir uzsācis pasākuma īstenošanu pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

148.2. kas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 6.punkta "a" un "c" apakšpunktam;

148.3. kas atbilst Komisijas regulas Nr.800/2008 1.panta 3.punktam.

149. Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 1.aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

149.1. iesniegumu (45.pielikums):

149.2. selekcijas materiāla novērtēšanas programmu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, kurā izmantoti šo noteikumu 44.pielikumā minētie izcenojumi.

150. Par šo noteikumu 146.punktā minēto atbalstu:

150.1. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda pretendenta atbilstību Komisijas regulas Nr.800/2008 8.panta prasībām un, ja pretendents atbilst minētajām prasībām, slēdz līgumu ar pretendentu. Līgumā paredz šādus nosacījumus:

150.1.1. priekšapmaksa 60 procentu apmērā;

150.1.2. 40 procenti no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskatu Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz kārtējā gada 1.oktobrim);

150.1.3. noslēguma pārskatu iesniedz līdz nākamā gada 1.februārim;

150.1.4. pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli;

150.1.5. pasākuma izpildi kontrolē piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas;

150.2. pretendents:

150.2.1. divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 150.1.apakšpunktā minētā līguma noslēgšanas savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par atbalsta pasākuma mērķi, pasākuma uzsākšanas datumu un gaidāmo rezultātu sasniegšanas datumu, norāda tīmekļa vietni, kurā būs publicēti minētie rezultāti, kā arī piezīmi, ka tie būs pieejami bez maksas;

150.2.2. sagatavo pārskatu par selekcijas materiāla novērtēšanu, lai ieviestu integrētās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, un līdz nākamā gada 1.februārim to iesniedz Zemkopības ministrijā un šo noteikumu 147.4.apakšpunktā minētajai organizācijai, ar kuru ir noslēgts sadarbības līgums;

150.2.3. vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 150.2.2.apakšpunktā minētā pārskata iesniegšanas atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un nodrošina rezultātu pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.

151. Par selekcijas materiāla postījumiem, kā arī par šo noteikumu 149.2.apakšpunktā minētās programmas iespējamo neizpildi pretendents triju darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

4. Atbalsts pētījumiem, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai

4.1. Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem

152. Atbalsta mērķis ir veicināt sabiedrības izglītošanu lauksaimniecības jomā. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358).

153. Atbalsts paredzēts, lai turpinātu pārejošos pētījumus (sākti 2007., 2008., 2009. un 2011.gadā) un uzsāktu pētījumus par piesārņojuma līmeņa noteikšanu Latvijas izcelsmes pārtikai, kas nepieciešami nozaru attīstībai un integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanai.

154. Par šo noteikumu 46.pielikumā minēto pētījumu veikšanu Lauku atbalsta dienests ar izpildītāju slēdz šo noteikumu 160.punktā minēto līgumu vai papildu vienošanos (pie noslēgtā līguma par 2011.gadā sāktajiem pētījumiem), līgumam pievienojot Zemkopības ministrijā apstiprinātu pētījumu izmaksu tāmi.

155. Atbalsta saņēmējs ir izpildītājs, kas ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā.

156. Izpildītājs līdzekļus izlieto darba algām, tai skaitā nodokļu samaksai, izmēģinājumu lauku ierīkošanai, analīžu veikšanai, komandējumiem, pētījumiem nepieciešamo materiālu iegādei, administratīvajām izmaksām (izdevumiem infrastruktūras uzturēšanai). Izpildītājs projekta izmaksu tāmi (47.pielikums) saskaņo ar šo noteikumu 46.pielikumā norādīto Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu.

157. Projekta izdevumi ir attiecināmi, ja tie ir tieši saistīti ar projekta īstenošanu un nepieciešami projektā noteikto mērķu sasniegšanai.

158. Ja projekta īstenošanai nepieciešams izmantot ārējos pakalpojumus, izpildītājs norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu.

159. Ja projekta īstenošanas laikā nepieciešami grozījumi pētījuma izmaksu tāmē, tie 10 darbdienu laikā rakstiski jāsaskaņo ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu, iesniegumā pamatojot grozījumu nepieciešamību.

160. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumu ar izpildītāju, paredz šādus nosacījumus:

160.1. priekšapmaksa 40 procentu apmērā;

160.2. 30 procentu no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskats Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā saņemts apstiprināšanai līdz kārtējā gada 15.jūlijam, bet Lauku atbalsta dienestā – līdz kārtējā gada 1.augustam);

160.3. pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā pētījuma pārskatu ievieto Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu datubāzē.

161. Lauku atbalsta dienests galīgo norēķinu veic pēc Zemkopības ministrijā līdz kārtējā gada 31.oktobrim saņemtā un tās atbildīgajā departamentā apstiprinātā gala pārskata, kā arī samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1.decembrim. Ja gala pārskats nav noformēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, to iesniedz papīra formā divos eksemplāros un nosūta arī elektronisko versiju. Vienu gala pārskata eksemplāru glabā šo noteikumu 46.pielikumā minētajā Zemkopības ministrijas atbildīgajā departamentā, otru – Lauku atbalsta dienestā. Atbildīgais departaments līdz kārtējā gada 31.oktobrim Zemkopības ministrijas departamentu direktoru sanāksmē ziņo par pētījumu gala pārskata apstiprināšanas prezentācijas norises datumu, vietu un laiku. Minēto informāciju ievieto Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē. Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments protokolē pētījumu gala pārskata apspriešanu un lēmuma pieņemšanu.

4.2. Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu savstarpējās sadarbības veicināšanai un dalībai starptautiskajās organizācijās

162. Atbalsta mērķis ir iesaistīt lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumus lēmumu pieņemšanā un nodrošināt informācijas apriti starp valsts pārvaldes iestādēm, Eiropas Savienības institūcijām un lauksaimniekiem.

163. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358).

164. Atbalsts paredzēts lauku un lauksaimnieku biedrībām un nodibinājumiem, ja:

164.1. lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi reģistrēti biedrību un nodibinājumu reģistrā;

164.2. lauku un lauksaimnieku biedrības un nodibinājumi pārstāv attiecīgās lauksaimniecības nozares jomu valsts mērogā;

164.3. lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu iesniegtie darba uzdevumi atbilst vismaz vienam no šādiem mērķiem:

164.3.1. veicināt lauku iedzīvotāju informētību par Eiropas Savienības sniegtajām iespējām lauku un lauksaimniecības atbalsta politikas veidošanā;

164.3.2. radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieciskajai ražošanai;

164.3.3. iesaistīt lauku iedzīvotājus lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā;

164.3.4. sagatavot priekšlikumus par pārstāvētās nozares attīstību.

165. Atbalstu 134 780 latu apmērā (tai skaitā dalības maksu starptautiskajās organizācijās un līdzekļus administratīvo un uzturēšanas izdevumu segšanai) piešķir lauku un lauksaimnieku biedrībai, kas:

165.1. nodrošina normatīvajos aktos par lauksaimniecības un lauku attīstību noteikto sadarbību ar Zemkopības ministriju, veidojot un īstenojot kopēju lauksaimniecības politiku;

165.2. ir ar Zemkopības ministrijas rīkojumu apstiprināta Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes locekle;

165.3. nodrošina lauksaimnieku interešu pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās;

165.4. nodrošina sadarbību ar lauku un lauksaimnieku biedrībām un nodibinājumiem, kas nav šīs biedrības biedri.

166. Atbalstu 10 000 latu apmērā (tai skaitā līdzekļus administratīvo un uzturēšanas izdevumu segšanai) piešķir biedrībai, kas apvieno pārstrādes nozares asociācijas un mazos un vidējos uzņēmumus (ne mazāk kā 30) pārtikas pārstrādes jomā, nodrošina Latvijas pārtikas pārstrādes nozares ilgtermiņa attīstību un nozares interešu pārstāvību Zemkopības ministrijā saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu un ir atbildīga par Latvijas Pārtikas tehnoloģijas platformas darbību Latvijā.

167. Atbalstu 14 000 latu apmērā piešķir biedrībām (izņemot šo noteikumu 165. un 166.punktā minētajām biedrībām), kas ir ar Zemkopības ministrijas rīkojumu apstiprinātas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes locekles un piedalās lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā. Atbalsta apmērs nepārsniedz 7000 latu vienai biedrībai (tai skaitā administratīvo un uzturēšanas izdevumu segšanai).

168. Atbalstu 3000 latu apmērā (tai skaitā savstarpējai un starptautiskai sadarbībai, informatīvo materiālu izdošanai un tīmekļa vietnes administrēšanai, dalībai semināros, pētījumu datubāzes uzturēšanai, administratīvo un uzturēšanas izdevumu segšanai) piešķir institūcijai, kas nodrošina šo noteikumu 160.3.apakšpunktā minētās zinātnisko pētījumu datubāzes uzturēšanu.

169. Lai saņemtu šo noteikumu 165., 166., 167. un 168.punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (48.pielikums). Iesniegumam pievieno Zemkopības ministrijas apstiprinātu darba uzdevumu un izdevumu tāmi. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar pretendentu, paredzot šādus nosacījumus:

169.1. darba izpildes laiks šo noteikumu 165.punktā minētajam pretendentam ir no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam, bet šo noteikumu 166., 167. un 168.punktā minētajiem pretendentiem – no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim;

169.2. priekšapmaksa 100 procentu apmērā;

169.3. šo noteikumu 165.punktā minētais pretendents līdz nākamā gada 1.maijam, bet šo noteikumu 166., 167. un 168.punktā minētie pretendenti līdz nākamā gada 1.februārim iesniedz gala pārskatu Lauku atbalsta dienestā.

4.3. Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē

170. Tehniskā atbalsta mērķis ir nodrošināt iesniegumu izvērtēšanu un finansējuma piešķiršanu ārkārtas atbalsta pasākumiem, kas nav ietverti citos valsts atbalsta pasākumos.

171. Tehnisko atbalstu nepiešķir tādiem ārkārtas atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar zaudējumu segšanu par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu (piemēram, vētras, plūdu, krusas, sausuma), ugunsgrēku un meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

172. Tehnisko atbalstu ir tiesības saņemt fiziskai vai juridiskai personai, kuras darbība ir saistīta ar lauksaimniecību un lauku attīstību.

173. Lēmumu par līdzekļu piešķiršanu tehniskajam atbalstam pieņem Zemkopības ministrijas izveidota komisija (turpmāk – tehniskā atbalsta komisija).

174. Tehniskā atbalsta komisijai ir šādi uzdevumi:

174.1. koordinēt atbalsta piešķiršanu un pieņemt lēmumus par tehniskā atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt tehnisko atbalstu;

174.2. izvērtēt pretendentu iesniegumus, kas saistīti ar lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšanu, prioritāri paredzot tehnisko atbalstu:

174.2.1. lauksaimniecības attīstības veicināšanas un sadarbības pasākumiem;

174.2.2. neparedzētiem gadījumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības prasību un atbalsta ieviešanu;

174.3. pieprasīt, apkopot un analizēt informāciju par tehniskā atbalsta nepieciešamību pretendentam.

175. Lai saņemtu tehnisko atbalstu, pretendents Zemkopības ministrijā iesniedz iesniegumu (49.pielikums), kam pievieno pasākuma aprakstu un izdevumu tāmi.

176. Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā, pamatojoties uz tehniskā atbalsta komisijas pieņemto lēmumu.

5. Atbalsts tirgus veicināšanai

5.1. Atbalsta piešķiršanas prasības

177. Atbalsta mērķis ir palielināt un diversificēt Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu.

178. Atbalstu piešķir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk – institūts) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas sektora pārstāvniecības stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs (turpmāk – kopstends) un līdzfinansējuma piešķiršanai pretendentiem dalībai kopstendā (izņemot starptautisko lauksaimniecības, pārtikas produktu un dārzniecības izstādi "Internationale Grüne Woche Berlin – 2013") laikposmā no kārtējā gada 1.februāra līdz nākamā gada 31.janvārim.

179. Lai saņemtu atbalstu, institūts līdz kārtējā gada 10.maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā šādus dokumentus:

179.1. ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu saskaņotu iesniegumu, kas ietver to starptautisko izstāžu aprakstu, kurās institūts plāno organizēt kopstendus, norādot starptautisko izstāžu norises vietu un laiku, to izvēles pamatojumu, kā arī prognozējamos rezultātus, kas vērsti uz mērķa sasniegšanu;

179.2. detalizētu izdevumu tāmi. Tāmē ietver šādas pozīcijas:

179.2.1. kopstendu organizēšanas un darbības nodrošināšanas izdevumi sadalījumā pa starptautiskajām izstādēm ar detalizētiem izdevumu posteņiem:

179.2.1.1. kopstenda platības nomas maksa (norādot vienību izmaksas);

179.2.1.2. kopstenda izveidošana, transportēšana, uzstādīšana un demontēšana;

179.2.1.3. preces un pakalpojumi kopstenda noformēšanai un darbības nodrošināšanai (tostarp izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 184.punktā minēto produktu iegādi);

179.2.1.4. izstādes materiālu (izņemot kopstendu) transportēšana;

179.2.1.5. kopstenda un citu izstādes materiālu uzglabāšana;

179.2.1.6. informatīvo materiālu sagatavošana (norādot vienību izmaksas);

179.2.1.7. informācijas ievietošana starptautiskās izstādes katalogā (norādot vienību izmaksas);

179.2.1.8. institūta darbinieku komandējumi (darba braucieni) kopstenda darbības nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi (norādot vienību izmaksas);

179.2.2. līdzfinansējuma apmērs kopstenda dalībniekiem ar līdzfinansējuma apmēra kalkulāciju;

179.2.3. administratīvie izdevumi (nepārsniedzot 11 procentus no kopējās izdevumu tāmes summas) ar detalizētiem izdevumu posteņiem:

179.2.3.1. personāla izmaksas;

179.2.3.2. darba devēja sociālais nodoklis;

179.2.3.3. biroja, sakaru un transporta izmaksas.

180. Pēc šo noteikumu 179.punktā minēto dokumentu izvērtēšanas Lauku atbalsta dienests ar institūtu slēdz šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto līgumu par atbalsta piešķiršanu, līgumā paredzot priekšapmaksu 90 procentu apmērā no kopējās izdevumu tāmes summas.

181. Institūts var izdarīt precizējumus šo noteikumu 179.punktā minētajos dokumentos, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā pamatojumu par grozījumu nepieciešamību. Ja institūta iesniegtais pamatojums atbilst šīs nodaļas prasībām, Lauku atbalsta dienests slēdz ar institūtu papildu vienošanos.

182. Institūts apkopo un izvērtē kopstendu dalībnieku iesniegto pārskatu rezultātus. Lai izvērtētu kopstendu dalībnieku rezultātus ilgtermiņā, institūts pēc trim mēnešiem kopš dalības izstādē veic anketēšanu par sasniegtajiem mērķiem un rezultātiem.

183. Institūts ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību publicē šādu informāciju:

183.1. starptautiskās izstādes, kurās ir plānots iekārtot kopstendus;

183.2. iespēja saņemt līdzfinansējumu dalībai kopstendos un līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumi, norādot iesniegumu iesniegšanas termiņu;

183.3. sniegtie līdzfinansējumi un to apmērs (informāciju par kopstendu dalībnieku iesniegtajos pārskatos norādīto rezultātu apkopojumu publicē arī institūta tīmekļa vietnē).

184. Institūts nodrošina to pārtikas produktu prezentēšanu starptautiskās lauksaimniecības, pārtikas produktu un dārzniecības izstādes "Internationale Grüne Woche Berlin – 2013" kopstendā, kuri reprezentē Latviju.

185. Līdz nākamā gada 20.aprīlim institūts iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

185.1. ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu saskaņotu pārskatu par sasniegtajiem rezultātiem, kurā ietverts arī kopstendu dalībnieku iesniegtajos pārskatos norādīto rezultātu apkopojums;

185.2. samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu par atbalsta izlietošanu atbilstoši izdevumu tāmei un šīs nodaļas prasībām;

185.3. pārskatu par piešķirto atbalstu sadalījumā pa komersantiem.

186. Galīgo norēķinu Lauku atbalsta dienests veic pēc šo noteikumu 185.punktā minēto dokumentu izvērtēšanas un apstiprināšanas.

5.2. Līdzfinansējuma piešķiršanas nosacījumi dalībai kopstendā

187. Institūts piešķir līdzfinansējumu dalībai kopstendā saskaņā ar šādām regulām:

187.1. Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379);

187.2. Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 21.decembris, Nr. L 337).

188. Uz līdzfinansējumu dalībai kopstendā var pretendēt Latvijā reģistrēts komersants, zemnieku saimniecība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas vismaz vienā no šādām jomām (izņemot zivsaimniecības nozari) (turpmāk – pretendents):

188.1. lauksaimniecības produktu ražošanā;

188.2. pārtikas produktu ražošanā;

188.3. lauksaimniecības produktu tirdzniecībā;

188.4. pārtikas produktu tirdzniecībā.

189. Attiecināmās izmaksas dalībai kopstendā ir nomas maksa par neaprīkotu ekspozīcijas platību.

190. Līdzfinansējumu piešķir ne vairāk kā 50 procentu apmērā no šo noteikumu 189.punktā minētajām attiecināmajām izmaksām par platību, kas nepārsniedz 18 kvadrātmetru.

191. Ja pretendentu iesniegumos norādītā līdzfinansējuma summa pārsniedz plānoto līdzfinansējumu, institūts šo noteikumu 190.punktā minēto maksimālo atbalsta intensitāti proporcionāli samazina.

192. Lai pieteiktos dalībai kopstendā, pretendents iesniedz institūtā šādus dokumentus:

192.1. iesniegumu (50.pielikums), kas sagatavots datorrakstā latviešu valodā;

192.2. uzskaites veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai uzskaites veidlapu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Komisijas 2007.gada 20.decembra Regulu (EK) Nr.1535/2007 par EK līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2007.gada 21.decembris, Nr. L 337).

193. Institūts pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšanai un lēmumu pieņemšanai izveido komisiju. Komisija iesniegumus vērtē to iesniegšanas secībā, ņemot vērā piešķirto finansējumu, atbilstoši šādiem kritērijiem:

193.1. iesniegums un tam pievienotie dokumenti ir sagatavoti un iesniegti atbilstoši šīs nodaļas prasībām;

193.2. pretendents un iesniegumā norādītā starptautiskā izstāde atbilst šīs nodaļas prasībām;

193.3. pretendents atbilst šo noteikumu 7.2., 8.5.apakšpunktā un 187.punktā minētajām prasībām;

193.4. iesniegumā norādītās attiecināmās izmaksas atbilst starptautiskās izstādes organizētāju noteiktajām izmaksām.

194. Pēc iesnieguma izvērtēšanas komisija pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu, noraidīšanu vai iesnieguma izskatīšanas atlikšanu, pieprasot papildu informāciju, un 10 kalendāra dienu laikā minēto lēmumu nosūta pretendentam.

195. Ja komisija pieprasījusi papildu informāciju, pretendents to sniedz 10 kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

196. Ja iesniegums tiek apstiprināts, institūts slēdz līgumu ar pretendentu par līdzfinansējuma saņemšanu.

197. Pretendents ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā pēc dalības kopstendā institūtā iesniedz:

197.1. pārskatu par dalību kopstendā (51.pielikums);

197.2. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par nodokļu samaksu, kura izsniegta ne vēlāk kā 30 kalendāra dienas pirms pārskata iesniegšanas dienas (ja pretendents izziņu neiesniedz, institūts to Valsts ieņēmumu dienestam pieprasa Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā);

197.3. maksājumus apliecinošu dokumentu kopijas un citus dokumentus, kas pamato veiktos maksājumus.

198. Komisija izvērtē iesniegto pārskatu un tam pievienotos dokumentus atbilstoši šādiem kritērijiem:

198.1. pārskats ir sagatavots un iesniegts atbilstoši šīs nodaļas prasībām;

198.2. pasākums īstenots atbilstoši iesniegumam;

198.3. pretendentam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

198.4. uz pretendentu neattiecas šo noteikumu 7.1.apakšpunkts;

198.5. faktiskie izdevumi atbilst šo noteikumu 194.punktā minētajam komisijas lēmumam, un par tiem ir maksājumus apliecinoši dokumenti, kas noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedību;

198.6. pretendents ir samaksājis institūtam savu izdevumu daļu par dalību kopstendā.

199. Komisija 30 dienu laikā pēc pārskata saņemšanas izvērtē to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

199.1. apstiprināt pārskatu un attaisnot veiktos izdevumus pilnā apmērā;

199.2. apstiprināt pārskatu un daļēji attaisnot veiktos izdevumus;

199.3. noraidīt pārskatu un neattaisnot veiktos izdevumus;

199.4. pieprasīt papildu informāciju no pretendenta.

200. Papildu informāciju pretendents sniedz 10 kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

201. Institūts 14 kalendāra dienu laikā pēc šo noteikumu 199.punktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta lēmumu pretendentam.

202. Attaisnotie izdevumi nepārsniedz šo noteikumu 194.punktā minētajā lēmumā apstiprināto līdzfinansējuma apmēru. Institūts līdzfinansējumu izmaksā 30 kalendāra dienu laikā pēc šo noteikumu 199.1. vai 199.2.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas.

6. Atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās

6.1. Atbalsta piešķiršanas prasības

203. Atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu, pirmapstrādi, apstrādi un pārstrādi, nodrošinot produkta nokļūšanu mazumtirdzniecībā.

204. Atbalstu piešķir par piedalīšanos bioloģiskās lauksaimniecības shēmā, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību. Atbalstu par dalību bioloģiskās lauksaimniecības shēmā vai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā laikposmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 1.septembrim piešķir šo noteikumu 206.1., 206.2., 207.1., 207.2. un 207.3.apakšpunktā minētajiem pretendentiem. Atbalstu par dalību vienā pārtikas kvalitātes shēmā laikposmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 1.septembrim piešķir šo noteikumu 206., 207. un 208.punktā minētajiem pretendentiem.

205. Šo noteikumu 206.3., 206.4., 207.4., 207.5. un 208.3.apakšpunktā minēto atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379).

6.2. Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības shēmā

206. Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības shēmā paredzēts:

206.1.  300 latu apmērā – bioloģiskās lauksaimniecības primāro produktu, tai skaitā biškopības produktu, ražotājam, kurš mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus bioloģiskos produktus vai piegādā tos bioloģiskās lauksaimniecības pirmapstrādes, apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam un kura ieņēmumi gada laikā par pārdoto produkciju, īstenojot bioloģiskās lauksaimniecības shēmu, pārsniedz atbalsta summu;

206.2.  800 latu apmērā – bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājam, kurš Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis un normatīvajos aktos par bioloģisko lauksaimniecību vai pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību minētajā kontroles institūcijā (turpmāk – kontroles institūcija) sertificējis ražošanu mājas apstākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam ar vismaz 150 bišu saimēm, ja šo ražotāju ieņēmumi gada laikā par pārdoto produkciju, īstenojot bioloģiskās lauksaimniecības shēmu, pārsniedz atbalsta summu;

206.3.   1500 latu apmērā – Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētam uzņēmumam, kas veic bioloģisko produktu (izņemot biškopības produktu) pirmapstrādi, apstrādi vai pārstrādi (izņemot bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanu mājas apstākļos) un kontroles institūcijā ir sertificējis bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi;

206.4.  2100 latu apmērā – Pārtikas un veterinārajā dienestā atzītam uzņēmumam, kas veic bioloģisko produktu pirmapstrādi, apstrādi vai pārstrādi un kontroles institūcijā ir sertificējis bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādi.

6.3. Atbalsts dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā

207. Atbalsts dalībai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā paredzēts:

207.1.  200 latu apmērā – izejvielu ražotājam, kura ieņēmumi gada laikā par pārdoto produkciju, īstenojot nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu, pārsniedz atbalsta summu un kurš produktus piegādā pirmapstrādes, apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam;

207.2.   300 latu apmērā – primāro produktu, tostarp biškopības produktu, ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus produktus;

207.3.   800 latu apmērā – primāro produktu ražotājam, kas Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis ražošanu mājas apstākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam ar vismaz 150 bišu saimēm;

207.4.   1500 latu apmērā – Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētam uzņēmumam (izņemot biškopības), kas veic produktu pirmapstrādi, apstrādi vai pārstrādi;

207.5.  2100 latu apmērā – Pārtikas un veterinārajā dienestā atzītam uzņēmumam, kas veic produktu pirmapstrādi, apstrādi vai pārstrādi.

6.4. Atbalsts dalībai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā

208. Atbalsts dalībai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā paredzēts:

208.1. 300 latu apmērā – primāro produktu ražotājam, kas iesaistīts aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu shēmā un piegādā produktus pirmapstrādes, apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam;

208.2. 800 latu apmērā – produkta ražotājam, kurš Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējis ražošanu mājas apstākļos produktam, kas iekļauts Eiropas Savienības aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

208.3. 1500 latu apmērā – Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētam vai atzītam uzņēmumam, kurš veic pirmapstrādi, apstrādi vai pārstrādi produktam, kas iekļauts Eiropas Savienības aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

6.5. Atbalsta saņemšanas kārtība

209. Lai saņemtu šo noteikumu 204.punktā minēto atbalstu par laikposmu no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 1.septembrim, šo noteikumu 206.1., 206.2., 207.1., 207.2. un 207.3.apakšpunktā minētais atbalsta pretendents no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 30.aprīlim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

209.1. iesniegumu (52.pielikums);

209.2. kontroles institūcijas izsniegtu izziņu par pretendenta atbilstību šo noteikumu 206.1., 206.2. vai 207.1.apakšpunktā minētajām prasībām laikposmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2011.gada 1.septembrim.

210. Lai saņemtu šo noteikumu 204.punktā minēto atbalstu par laikposmu no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 1.septembrim, šo noteikumu 206., 207. un 208.punktā minētie atbalsta pretendenti no 2012.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.decembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

210.1. iesniegumu (52.pielikums);

210.2. kontroles institūcijas izsniegtu izziņu par pretendenta atbilstību šo noteikumu 206.1., 206.2., 206.3., 206.4. vai 207.1.apakšpunktā minētajām prasībām laikposmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2012.gada 1.septembrim;

210.3. šo noteikumu 207.2., 207.3., 207.4. un 207.5.apakšpunktā minētie pretendenti – kontroles institūcijas izsniegtu sertifikāta kopiju par atbilstību nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai;

210.4. šo noteikumu 206.3., 206.4., 207.4., 207.5. un 208.3.apakšpunktā minētie atbalsta pretendenti – uzskaites veidlapas par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

211. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesniegumu saņemšanas:

211.1. valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" sarakstā pārbauda bišu saimju īpašnieku atbilstību šo noteikumu 206.2. un 207.3.apakšpunktā minētajām prasībām;

211.2. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā pārbauda šo noteikumu 206.3., 207.3. un 208.2.apakšpunktā minētā ražotāja atbilstību statusam "ražotājs mājas apstākļos";

211.3. Pārtikas un veterinārā dienesta datubāzē pārbauda Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā šo noteikumu 207.4. un 207.5.apakšpunktā minētā pretendenta atbilstību atzīta un reģistrēta uzņēmuma statusam produktu pirmapstrādes, apstrādes vai pārstrādes jomā;

211.4. Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļa vietnē pārbauda pretendenta atbilstību šo noteikumu 208.punktā minētā ražotāja dalībai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu shēmā vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā;

211.5. izvērtē šo noteikumu 206.3., 206.4., 207.4., 207.5. un 208.3.apakšpunktā minēto pretendentu atbilstību šo noteikumu 7.punktā un 8.5.apakšpunktā minētajām prasībām;

211.6. pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu un triju mēnešu laikā izmaksā atbalstu, nepārsniedzot šo noteikumu 2.5.apakšpunktā piešķirto finansējumu. Ja atbalsta pieprasījums pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests veic norēķinus, proporcionāli samazinot izmaksājamo atbalsta apmēru.

7. Atbalsts lauksaimniecības nozaru riska samazināšanai

7.1. Atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai

212. Atbalsta mērķis ir, sedzot apdrošināšanas polises iegādes izdevumus par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu, veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā.

213. Atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1857/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr.70/2001 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 16.decembris, Nr. L 358).

214. Atbalstu piešķir 50 procentu apmērā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem starp apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas ņēmējiem:

214.1. par vienu vienību (hektāru vai liellopu vienību) – ne vairāk kā 25 latus;

214.2. par kartupeļiem un dārzeņiem – ne vairāk kā 50 latu par hektāru;

214.3. par augļu kokiem un ogulājiem – ne vairāk kā 150 latu par hektāru.

215. Apdrošināšanas ņēmējs, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu, var saņemt atbalstu par apdrošināšanas polises faktiskajiem izdevumiem kārtējā gadā.

216. Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 30.decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē:

216.1. iesniegumu (53.pielikums);

216.2. apdrošināšanas polises kopiju;

216.3. apdrošināšanas prēmiju samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;

216.4. samaksu apliecinošu dokumentu kopijas.

217. Lauku atbalsta dienests, aprēķinot atbalsta apmēru par lauksaimniecības dzīvnieku, ņem vērā šo noteikumu 54.pielikumā minētos koeficientus.

218. Lauku atbalsta dienests neveic pārbaudi saimniecībā.

7.2. Atbalsts dalībai lauksaimniecības risku fondā

219. Atbalsta mērķis ir mazināt ražošanas risku augkopībā, iesaistot lauksaimniekus par dalībniekiem lauksaimniecības risku fondā.

220. Lauksaimniecības risku fonda dalībniekiem saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības risku fondu noteikto kārtību Lauku atbalsta dienests atmaksā līdz 80 procentiem no fondā faktiski iemaksātajiem naudas līdzekļiem.

221. Pieteikšanās šā atbalsta saņemšanai notiek vienlaikus ar pieteikšanos dalībai lauksaimniecības risku fondā, tāpēc pretendentam nav papildus jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.

8. Atbalsts investīciju veicināšanai lauksaimniecībā

8.1. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem

222. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas.

223. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu un kas ir saņēmis ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas brīža) kredītu vai finanšu līzingu investīcijām jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei un tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

224. Šo noteikumu 223.punktā minēto atbalstu nepiešķir par:

224.1. traktortehnikas, piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi;

224.2. atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi, ja tā nav saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecību vai rekonstrukciju;

224.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" saistībā ar Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu;

224.4. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" saistībā ar Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu;

224.5. aizdevumiem, ko izsnieguši tādi aizdevēji, kuriem nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegtas atļaujas (licences) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

224.6. aizdevumu darījumiem, kas veikti līdz 2002.gada 1.janvārim, lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei;

224.7. aizdevumiem, kas ņemti sertifikātu iegādei lauksaimniecībā izmantojamās zemes izpirkšanai;

224.8. tādiem īstermiņa aizdevumiem (ne ilgāk par 12 mēnešiem), kuru darbības termiņš katru gadu tiek pagarināts.

225. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz trīs procentu gada kredītlikmi vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par trim procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam atbalsta saņēmējam nepārsniedz 40 000 latu.

226. Šo noteikumu 223.punktā minēto ilgtermiņa investīciju kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 procentus no investīciju attaisnoto izdevumu summas un 50 procentus, ja saimnieciskās darbības veicējs atrodas mazāk labvēlīgā apvidū saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulu (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2005.gada 21.oktobris, Nr. L 277). Atbalsta intensitāti palielina par 10 procentiem, ja investīciju īsteno jaunais lauksaimnieks.

227. Lai saņemtu šo noteikumu 223.punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 1.aprīlim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:

227.1. iesniegumu (55.pielikums);

227.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

227.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

227.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata tiek kreditēti vairāki objekti, tad, ja tas tehniski ir iespējams, izziņā atsevišķi norāda par katru uz šo atbalstu tiesīgo objektu faktiski samaksātos kredītprocentus latos iepriekšējā gadā. Ja norādīta mainīgā procentu likme, izziņā norāda gada vidējo procentu likmi;

227.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu kopijas – pirkuma vai komersanta (būvniecības līgumu) līgumu un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopijas (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedzamas maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas);

227.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par būvēm (jaunbūvēm (būves, kuru būvniecības termiņš nepārsniedz 24 mēnešus) – par zemi, uz kuras atrodas būve), lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kur paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā. Pretendents iesniegumam var pievienot lūgumu Lauku atbalsta dienestam minēto dokumentu kopijas iegūt no atbildīgajām iestādēm;

227.7. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība ir nepabeigta – būvatļauju) vai vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu.

228. Ja šo noteikumu 227.punktā minētie apliecinošie dokumenti ir iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē atbalsta saņemšanai šajā pasākumā, tos atkārtoti neiesniedz.

8.2. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām

229. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību racionālu un efektīvu attīstību, samazināt ražošanas izmaksas un ieviest modernas ražošanas tehnoloģijas.

230. Normatīvajos aktos par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstību atzītai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvai sabiedrībai (turpmāk – atbilstoša lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība) atbalstu piešķir:

230.1. ilgtermiņa kredīta (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga investīcijām jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei, kredītprocentu daļējai dzēšanai;

230.2. īstermiņa kredīta (ne ilgāk par 12 mēnešiem) un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379).

231. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa kredīta vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa kredīta vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz trīs procentu gada kredītlikmi vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par trim procentiem. Ievērojot šo noteikumu 7.punktā un 8.5.apakšpunktā minētās prasības, maksimālā atbalsta summa vienam atbalsta saņēmējam nepārsniedz 130 000 latu gadā.

232. Šo noteikumu 230.punktā minēto atbalstu nepiešķir par:

232.1. traktortehnikas, piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi;

232.2. atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi, ja tā nav saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecību vai rekonstrukciju;

232.3. aizdevumiem, ko izsnieguši tādi aizdevēji, kuriem nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegtas atļaujas (licences) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

232.4. tādiem īstermiņa aizdevumiem (ne ilgāk par 12 mēnešiem), kuru darbības termiņš katru gadu tiek pagarināts.

233. Atbalstu ilgtermiņa kredīta (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga kredītprocentu daļējai dzēšanai var saņemt atbilstoša lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas ir saņēmusi ilgtermiņa kredītu vai finanšu līzingu investīcijām jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei.

234. Šo noteikumu 230.1.apakšpunktā minēto ilgtermiņa investīciju kopējā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 procentus no investīciju attaisnoto izdevumu summas un 50 procentus, ja saimnieciskās darbības veicējs atrodas mazāk labvēlīgā apvidū saskaņā ar Padomes 2005.gada 20.septembra Regulu (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2005.gada 21.oktobris, Nr. L 277).

235. Lai saņemtu šo noteikumu 230.1.apakšpunktā minēto atbalstu, atbilstoša lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība līdz kārtējā gada 1.maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

235.1. iesniegumu (56.pielikums);

235.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

235.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

235.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata tiek kreditēti vairāki objekti, tad, ja tas tehniski ir iespējams, izziņā atsevišķi norāda par katru uz šo atbalstu tiesīgo objektu faktiski samaksātos kredītprocentus latos iepriekšējā gadā. Ja norādīta mainīgā procentu likme, izziņā norāda gada vidējo procentu likmi;

235.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (56.pielikuma 3.daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

235.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par būvēm (jaunbūvēm (būves, kuru būvniecības termiņš nepārsniedz 24 mēnešus) – par zemi, uz kuras atrodas būve) vai pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kur paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā. Pretendents iesniegumam var pievienot lūgumu Lauku atbalsta dienestam minēto dokumentu kopijas iegūt no atbildīgajām iestādēm;

235.7. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība ir nepabeigta – būvatļauju) vai vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu.

236. Ja šo noteikumu 235.punktā minētie apliecinošie dokumenti ir iesniegti Lauku atbalsta dienestā atbalsta saņemšanai šajā pasākumā, tos atkārtoti neiesniedz.

237. Lai saņemtu šo noteikumu 230.2.apakšpunktā minēto atbalstu, atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības līdz kārtējā gada 1.maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

237.1. iesniegumu (57.pielikums);

237.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

237.3. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par iepriekšējā gadā un kārtējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja norādīta mainīgā procentu likme, izziņā norāda gada vidējo procentu likmi;

237.4. atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par kredītlīnijas izmantošanas mērķi;

237.5. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

238. Lauku atbalsta dienests atbalstu īstermiņa kredīta un faktoringa kredītprocentu dzēšanai atbilstošajām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām aprēķina par laikposmā no iepriekšējā gada 1.marta līdz kārtējā gada 1.martam izmantotā īstermiņa kredīta un faktoringa kredītprocentiem.

239. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz pasākumam piešķirto finansējumu, Lauku atbalsta dienests izmaksājamo valsts atbalstu proporcionāli samazina tiem pretendentiem, kuru iesniegumos pieprasītais finansējums pārsniedz 40 000 latu.

8.3. Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai piena pārstrādes komersantiem

240. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas piena pārstrādes attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un modernizējot ražošanas tehnoloģiju.

241. Atbalstu var saņemt piena pārstrādes komersants, kam ir piešķirts ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) kredīts vai finanšu līzings investīcijām jaunu un rekonstruējamu piena pārstrādes būvju būvniecībai un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (tostarp programmatūras) iegādei.

242. Atbalstu ilgtermiņa kredīta vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr.1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.decembris, Nr. L 379).

243. Šo noteikumu 241.punktā minēto atbalstu nepiešķir par:

243.1. transportlīdzekļu, piekabju, puspiekabju un to aprīkojuma iegādi;

243.2. aizdevumiem, ko izsnieguši aizdevēji, kuriem nav Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegtas atļaujas (licences) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

243.3. tādiem īstermiņa aizdevumiem (ne ilgāk par 12 mēnešiem), kuru darbības termiņš katru gadu tiek pagarināts.

244. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa kredīta vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz trīs procentu gada kredītlikmi vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par trim procentiem. Ievērojot šo noteikumu 7.punktā un 8.5.apakšpunktā minētās prasības, maksimālā atbalsta summa vienam atbalsta saņēmējam nepārsniedz 130 000 latu gadā.

245. Lai saņemtu šo noteikumu 241.punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 1.aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

245.1. iesniegumu (58.pielikums);

245.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

245.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

245.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem latos. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata tiek kreditēti vairāki objekti, tad, ja tas tehniski ir iespējams, izziņā atsevišķi norāda par katru uz šo atbalstu tiesīgo objektu faktiski samaksātos kredītprocentus latos iepriekšējā gadā. Ja norādīta mainīgā procentu likme, izziņā norāda gada vidējo procentu likmi;

245.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (58.pielikuma 3.daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

245.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par būvēm (jaunbūvēm (būves, kuru būvniecības termiņš nepārsniedz 24 mēnešus) – par zemi, uz kuras atrodas būve) vai pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kur paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā. Pretendents iesniegumam var pievienot lūgumu Lauku atbalsta dienestam minēto dokumentu kopijas iegūt no atbildīgajām iestādēm;

245.7. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība ir nepabeigta – būvatļauju) vai vienkāršotas rekonstrukcijas gadījumā – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

245.8. uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

246. Ja šo noteikumu 245.punktā minētie apliecinošie dokumenti ir iesniegti Lauku atbalsta dienestā atbalsta saņemšanai šajā pasākumā, tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 245.8.apakšpunktā minēto dokumentu.

247. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz pasākumam piešķirto finansējumu, Lauku atbalsta dienests izmaksājamo valsts atbalstu proporcionāli samazina tiem pretendentiem, kuru iesniegumos pieprasītais kopējais finansējums pārsniedz 40 000 latu gadā.

9. Noslēguma jautājumi

248. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumus Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 25., 89., 161., 198.nr.).

249. Saistības (tostarp saistību nodrošināšanai paredzētās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmas), ko atbalsta saņēmējs 2011.gadā ir uzņēmies atbalsta pasākumos, ir spēkā līdz pilnīgai to izpildei. Atbalstu piešķir saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem Nr.105 "Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību". Līdzekļi maksājumiem paredzēti no šo noteikumu 2.8.apakšpunktā minētā finansējuma.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

4.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

5.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

6.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

7.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

8.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

9.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

10.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

11.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

12.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

13.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

14.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

15.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

16.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

17.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

18.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

19.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

20.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

21.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

22.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

23.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

24.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

25.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

26.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

27.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

28.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

29.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

30.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

31.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

32.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

33.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

34.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

35.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

36.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

37.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

38.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

39.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

40.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

41.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

42.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu ģenētisko resursu (genofonda) saglabāšanas izcenojums

Nr.p.k.

Kultūraugs

Grupa

Vienību skaits

Izmaksas uz vienu vienību (latos)

I. Labība

1. Mieži saglabāšana 96 7,85
2. Ziemas kvieši saglabāšana 61 7,85
3. Vasaras kvieši saglabāšana 66 7,85
4. Auzas saglabāšana 67 7,85
5. Griķi saglabāšana 1 7,85

II. Bumbuļaugi

6. Kartupeļi saglabāšana 149 13,03
7. Kartupeļi in vitro 156 56,93

III. Pākšaugi

8. Zirņi, vīķi saglabāšana 71 7,85
9. Soja saglabāšana 1 7,85

IV. Šķiedraugi un eļļas augi

10. Šķiedras lini (repatriētās šķirnes) saglabāšana 24 19,96
11. Rapsis saglabāšana 3 19,96

V. Cukurbietes

12. Cukurbietes saglabāšana 6 21,82

VI. Dārzeņi

13. Sīpoli saglabāšana 56 21,82
14. Ķiploki saglabāšana 24 21,82
15. Rabarberi saglabāšana 4 11,23
16. Mārrutki saglabāšana 6 21,82

VII. Aromātiskie un ārstniecības augi

17. Raudene saglabāšana 20 11,42
18. Mārsils saglabāšana 8 12,12
19. Piparmētra saglabāšana 12 12,58
20. Lupstājs saglabāšana 7 11,58
21. Citronmētra saglabāšana 3 12,04
22. Dievkociņš saglabāšana 2 12,04
23. Lakši saglabāšana 7 21,82
24. Krūzmētra saglabāšana 10 12,59
25. Kaķu mētra saglabāšana 10 11,58
26. Izops saglabāšana 3 12,04
27. Estragons saglabāšana 3 12,04
28. Ķimenes saglabāšana 2 12,04

VIII. Augļaugi un ogulāji

29. Ābeles saglabāšana 358 17,20
30. Bumbieres saglabāšana 179 17,20
31. Plūmes saglabāšana 102 17,20
32. Ķirši saglabāšana 138 17,20
33. Aprikozes saglabāšana 72 17,20
34. Persiki saglabāšana 4 17,20
35. Lazdas saglabāšana 29 17,80
36. Ceriņi saglabāšana 36 17,80
37. Krūmcidonijas saglabāšana 16 17,80
38. Upenes saglabāšana 48 14,12
39. Avenes saglabāšana 32 14,12
40. Jāņogas saglabāšana 24 14,12
41. Ērkšķogas saglabāšana 34 14,12
42. Klona potcelmi saglabāšana 14 14,12
43. Vīnogas saglabāšana 98 17,80
44. Zemenes saglabāšana 38 19,44
45. Sausserži saglabāšana 15 14,12
46. Cidonijas saglabāšana 4 17,20
47. Pīlādži saglabāšana 15 17,20

IX. Bites

48. Latvijas bišu populācija saglabāšana 60 90,73

X. Daudzgadīgie zālaugi

49. Timotiņš saglabāšana 6 10,64
50. Ganību airene saglabāšana 1 13,01
51. Dažādas stiebrzāles saglabāšana 26 12,71
52. Tetraploīdais sarkanais āboliņš saglabāšana 6 15,72
53. Lucerna un lupīna saglabāšana 23 22,01

XI. Šķirnes identitātes pārbaude

54. Labības, viengadīgā airene un zirņi 607 7.85
55. Āboliņš 30 15.72
56. Stiebrzāles 60 12.71

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

43.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Atbalstāmās lopbarības augu sugas

Nr.p.k.

Lopbarības augu suga

1. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)
2. Skarenes (Poa spp.)
3. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)
4. Lupīnas (Lupinus spp.)
5. Lucernas (Medicago spp.)
6. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))
7. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)
8. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)
9. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))
10. Baltais amoliņš (Melilotus albus L.)
11. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)
12. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

44.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Izcenojumi selekcijas materiāla novērtēšanas integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

Nr. p. k.

Kultūraugu grupa

Līnijas, klona, hibrīda un cita selekcijas materiāla novērtēšanas veidi

Izcenojums par vienu paraugu (latos)

1.

Ziemas kvieši, ziemas rudzi, vasaras mieži F4–F6 (2–5 m2, ar ražas uzskaiti)

32,43

F4–F6 (2–5 m2, bez ražas uzskaites)

14,29

F7–F10 (5–10 m2, ar ražas uzskaiti)

80,05

F7–F10 (5–10 m2, bez ražas uzskaites)

18,71

Dubultoto haploīdu novērtēšana (kvieši)

37,50

2.

Tauriņzieži, kamolzāle, auzeņu–aireņu starpsugu hibrīdi Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās (1–5 m2)

50,08

Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās (1–5 m2)

56,39

Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana (10–20 m2)

52,86

Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana (10–20 m2)

55,34

3.

Kartupeļi (nematožu un vēža izturīgiem kloniem) Ceturtā gada selekcijas audzētava (5,02 m2)

63,68

Konkursa audzētava (10,08 m2)

67,72

Perspektīvie kloni (10,08 m2)

171,84

Pārbaude (viena klona nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšanai)

1355,30

Materiāla sagatavošana AVS un SĪN (in vitro atveseļošana)

100,00

4.

Lini, kaņepes Linu līniju sagatavošana reģistrācijai, par vienu līniju

Kaņepju līniju sagatavošana reģistrācijai, par vienu līniju

525.39

707,24

5.

Ābeles, avenes Ābeles (atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu), par vienu hibrīdu

82,12

Ābeles (sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas), par vienu hibrīdu

11,32

Avenes (sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas), par vienu hibrīdu

6,91

Avenes (atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu novērtēšanu), par vienu hibrīdu

80,51

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

45.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

46.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p.k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums (latos)

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments

1.

Dzīvnieku invāzijas slimību izplatības izpēte Latvijā 1. Plānveidīgi veikt dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, zirgu, cūku, putnu, trušu) vispusīgu (piemēram, koproloģisko, seroloģisko, pēcnāves) izmeklēšanu par invāzijas slimību ierosinātāju atklāšanu, ņemot vērā dzīvnieku vecumu un dzimumu, ganāmpulku lielumu, turēšanas jomu (piensaimniecība vai gaļas nozare), sezonu un citus apstākļus (izmeklējumus sadalot vienmērīgi pa valsts reģioniem), lai iegūtu reprezentatīvus datus.

2. Noteikt parazītu sugas un parazitocenožu raksturu.

3. Analizēt iespējamos invadēšanās riskus un to novēršanas pasākumus.

4. Sagatavot gala pārskatu, apkopojot daudzgadu projekta izstrādes laikā iegūtos rezultātus.

5. Izstrādāt priekšlikumus invāzijas slimību kontrolei un epizootoloģiskās situācijas uzlabošanai valstī.

6. Informēt sabiedrību par invāzijas slimību raksturu, to ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību, veicamajiem profilakses pasākumiem

34 200 Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Veterinārais un pārtikas departaments

2.

Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem 1. Turpināt lauka izmēģinājumus pēc vienotas metodikas, atkārtojot tos četras reizes ar deviņiem mēslojuma variantiem ģeogrāfiski dažādās vietās, kas atšķiras pēc augšņu tipa un klimatiskajiem apstākļiem, ņemot vērā attiecīgā kultūrauga dominanti konkrētajā reģionā, ziemas rudziem, ziemas kviešiem, ziemas un vasaras rapsim, kartupeļiem, vasaras kviešiem, vasaras miežiem.

2. Noteikt katra varianta graudu/sēklu/bumbuļu kvalitatīvos rādītājus, pamatprodukcijas un blakusprodukcijas ķīmisko sastāvu un aprēķināt barības vielu iznesi un bilanci.

3. Veikt variantu agroekonomisko izvērtējumu

31 500 LLU Lauksaimniecības departaments

3.

Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas (minimālas augu rotācijas) sējumos skaidrotu minimālās augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju:

1) izvērtējot augu augšanas un attīstības rādītājus veģetācijas periodā;

2) nosakot augsnes bioloģiskos, fizikālos un agroķīmiskos rādītājus dažādos augsnes slāņos;

3) izvērtējot kaitīgo organismu (nezāles, slimības, kaitēkļi) attīstību un izplatību dinamikā un to ietekmi uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu ieguvi;

4) nosakot iegūtās ražas lielumu un tās kvalitāti;

5) agroekonomiski izvērtējot jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, kā arī sniedzot priekšlikumus par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā

23 000 LLU Lauksaimniecības departaments

4.

Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības Izvērtēt ziemāju labību (kviešu, rudzu, tritikāles) un vasarāju labību (kviešu, miežu, auzu) šķirņu izturību pret šādām slimībām: sniega pelējumu (tikai ziemājiem), sakņu puvi, lapu un vārpu slimībām 6 300 Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs Lauksaimniecības departaments

5.

Cūku liemeņu klasificēšanas metožu un liesās gaļas satura aprēķina formulu aktualizācija, jaunas klasificēšanas metodes un jaunas formulas izstrāde Latvijā audzētu cūku populācijai 1. Turpināt Protokola I daļas par cūku liemeņu klasificēšanas metožu un formulu autorizēšanu Latvijā sagatavošanu:

1) analizējot cūku populācijas un klasifikācijas rezultātus, izmantojot kautuvju un cūkaudzētāju informāciju, kā arī statistisko rādītāju analīzi;

2) izvēloties cūku paraugkopas, pamatojoties uz analīzes rezultātiem.

2. Aprakstīt izvēlētās cūku liemeņu klasificēšanas metodes, pēc kurām ir jāizstrādā jaunas formulas.

3. Sagatavot sīki izstrādātu aprakstu, tajā ietverot:

1) laikposmu izmēģinājuma veikšanai un grafiku visai atļaujas piešķiršanas procedūrai;

2) kautuvju skaitu un izvietojumu;

3) to cūku populācijas aprakstu, kurai izmantotas novērtēšanas metodes;

4) informāciju par izmantotajām statistikas metodēm saistībā ar izvēlēto paraugu ņemšanas metodi;

5) valsts ekspresmetodes aprakstu;

6) precīzu liemeņu noformējumu, kas jāizmanto.

4. Protokola I daļu iesniegt Eiropas Komisijas Cūkgaļas vadības komitejā un saskaņot to ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas ekspertiem.

5. Prezentēt un aizstāvēt Protokola I daļu Eiropas Komisijas Cūkgaļas vadības komitejas sanāksmē

20 000 Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskais institūts ''Sigra'' Veterinārais un pārtikas departaments

6.

Akrilamīda līmeņu noteikšana Latvijas izcelsmes pārtikā 1. Iegūt akrilamīda (AA) piesārņojuma datus par Latvijā ražotiem augu izcelsmes produktiem:

1) rupjmaizi;

2) rupjmaizi ar piedevām;

3) saldskābmaizi;

4) baltmaizi;

5) kartupeļu čipsiem;

6) kafiju, tai skaitā šķīstošo, kafijas aizstājējiem;

7) konditorejas izstrādājumiem (cepumiem, krekeriem);

8) piparkūkām;

9) maizes izstrādājumiem (barankām, sausbarankām, sausiņiem u.c.).

2. Rupjmaizes, rupjmaizes ar piedevām un konditorejas izstrādājumu grupā iegūt datus par vismaz 130 paraugiem. Baltmaizes, saldskābmaizes un maizes izstrādājumu grupā iegūt datus par vismaz 70 paraugiem. Pārējās produktu grupās iegūt vismaz
200 paraugu analīžu rezultātus.

3. Paraugu atlasi veikt, izmantojot zinātniski pamatotu metodoloģiju, ņemot vērā atšķirības produktu receptūrā un tehnoloģijā, lai iegūtu savstarpēji salīdzināmus, reprezentablus rezultātus, kas atbilstu Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādes (EFSA) izvirzītajām prasībām. Iegūtajiem datiem jābūt savietojamiem ar Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra Latvijas Nacionālo pārtikas datu sistēmu.

4. Ja sākotnēji iegūtie rezultāti kādā no produktu grupām pārsniedz Eiropas Komisijas noteiktos indikatīvos AA līmeņus, veikt padziļinātu analīzi un papildus paraugu testēšanu dažādos tehnoloģiskā procesa posmos, tādējādi identificējot galvenos AA līmeni noteicošos faktorus šajā produktu grupā. Ja visos paraugos AA koncentrācijas būs atbilstošas EK rekomendācijai, atlikušais paraugu skaits tiks vienmērīgi sadalīts starp visām paraugu grupām.

5. Pētījuma datus noformēt atbilstoši EFSA prasībām un iesniegt Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centrā riska novērtēšanai un datu nosūtīšanai uz EFSA

20 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) Veterinārais un pārtikas departaments

Kopā

135 000  

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

47.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

48.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

49.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

50.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

51.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma

 



52.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

53.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

54.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Liellopu vienības apdrošināšanas apmēra aprēķināšana

Nr.p.k.

Dzīvnieku suga, dzimuma un vecuma grupa

Pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās

1. Slaucama govs, zīdītājgovs

1,000

2. Jaunlops līdz 12 mēn.

0,400

3. Jaunlops no 12 mēn. līdz 24 mēn.

0,700

4. Bullis no 24 mēn.

1,000

5. Tele no 24 mēn.

0,800

6. Citas govis (jebkura vecuma)

0,800

7. Piena sivēns

0,027

8. Vaislas kuilis vai sivēnmāte

0,500

9. Citas cūkas

0,300

10. Kaza (jebkura vecuma)

0,100

11. Aita (jebkura vecuma)

0,100

12. Zirgu dzimtas dzīvnieks

0,800

13. Trusis

0,020

14. Šinšilla

0,008

15. Lapsa

0,056

16. Nutrija

0,059

17. Ūdele

0,022

18. Staltbriedis

0,606

19. Dambriedis

0,437

20. Muflons

0,369

21. Tītars

0,069

22. Zoss

0,059

23. Pīle

0,039

24. Fazāns

0,018

25. Paipala

0,004

26. Strauss

0,350

27. Dējējvista

0,014

28. Broilers

0,007

29. Bišu saime

0,133

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

55.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Iesniegums atbalsta saņemšanai kredītprocentu daļējai dzēšanai

Lauku atbalsta dienesta ________________________ reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei

1.daļa

Iesniedzējs  
 

(vārds, uzvārds vai

juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs)

Tālruņa numurs  
Adrese  
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  

Lūdzu piešķirt valsts atbalstu kredītprocentu daļējai kompensēšanai par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem par šādiem objektiem:

Nr.p.k.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums, lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Iegādes gads

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Saņemtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Izlietotā kredīta (finanšu līzinga) summa (lati)

Kredīta (finanšu līzinga) procentu likme (%) iepriekšējā gadā

Samaksātā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa iepriekšējā gadā (izziņa) (lati)

Izmaksājamais atbalsts

procentu likme

summa (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)

Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Būves                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme                  
Pavisam kopā                  

Apliecinu, ka visas iesniegumā minētās būves, tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojums un lauksaimniecībā izmantojamā zeme:

1) atrodas manā īpašumā, ilgtermiņa nomā vai finanšu līzingā un pēc līzinga perioda beigām paliks manā īpašumā. To apliecinu ar zemesgrāmatu apliecības kopiju (minēto dokumentu kopiju iegūšanai pilnvaroju atbildīgo institūciju);

2) tiek izmantotas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

Par minētajiem objektiem vēlos saņemt kredītprocentu daļēju kompensāciju arī turpmākos gadus līdz kredīta vai finanšu līzinga pilnīgai samaksai (vajadzīgo atzīmēt un, ja tiek izdarīta atzīme lodziņā "Jā", aizpildīt iesnieguma 2.daļu):

Jā    Nē

2.daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa 20__.gadā

Nr.p.k.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums, lauksaimniecībā izmantojamā zeme

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Provizoriskā kredīta (finanšu līzinga) procentu likme kārtējā gadā

Provizoriskā maksājamā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa kārtējā gadā (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Būves          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme          
Pavisam kopā          

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pielikumā pievienotie dokumenti atbilst oriģināliem.

(vārds, uzvārds, paraksts, datums)*

(Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums)**

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

56.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai

Lauku atbalsta dienestam

1.daļa

Iesniedzējs  
 

(vārds, uzvārds vai

juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs)

Tālruņa numurs  
Adrese  
Norēķinu rekvizīti  
 

(IBAN konta numurs)

Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  

Lūdzu piešķirt valsts atbalstu kredītprocentu daļējai kompensēšanai par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem par šādiem objektiem:

Nr.p.k.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums

Iegādes gads

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Saņemtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Izlietotā kredīta (finanšu līzinga) summa (lati)

Kredīta (finanšu līzinga) procentu likme (%) iepriekšējā gadā

Samaksātā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa iepriekšējā gadā (izziņa) (lati)

Izmaksājamais atbalsts

procentu likme

summa (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)

Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Būves                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Pavisam kopā                  

Apliecinu, ka visas iesniegumā minētās būves, tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums atrodas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības īpašumā, ilgtermiņa nomā vai finanšu līzingā un pēc līzinga perioda beigām paliks lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības īpašumā. To apliecinu ar zemesgrāmatu apliecības kopiju (minēto dokumentu kopiju iegūšanai pilnvaroju atbildīgo institūciju).

Par minētajiem objektiem vēlos saņemt kredītprocentu daļēju kompensāciju arī turpmākos gadus līdz kredīta vai finanšu līzinga pilnīgai samaksai (vajadzīgo atzīmēt un, ja tiek izdarīta atzīme lodziņā "Jā", aizpildīt iesnieguma 2.daļu):

2.daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa 20__.gadā

Nr.p.k.

Lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Provizoriskā kredīta (finanšu līzinga) procentu likme kārtējā gadā

Provizoriskā maksājamā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa kārtējā gadā (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Būves          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Pavisam kopā          

3.daļa

Darījumu un maksājumu apstiprinošu dokumentu kopsavilkums

Objekta nosaukums

Pakalpojumu sniedzēja nosaukums

Darījumu apliecinoši dokumenti

Maksājumu apliecinoši dokumenti

Faktiskā summa (lati)

   

datums

numurs

datums

numurs

ar pievienotās vērtības nodokli

bez pievienotās vērtības nodokļa

               
               

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pielikumā pievienotie dokumenti atbilst oriģināliem.


 

(vārds, uzvārds, paraksts, datums)*

(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums)**

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

57.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Zemkopības ministre L.Straujuma



 

58.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 14.februāra
noteikumiem Nr.112

Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai

Lauku atbalsta dienestam

1.daļa

Iesniedzējs  
 

(vārds, uzvārds vai

juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs)

Tālruņa numurs  
Adrese  
Norēķinu rekvizīti  
 

(IBAN konta numurs)

Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  

Lūdzu piešķirt valsts atbalstu kredītprocentu daļējai kompensēšanai par iepriekšējā gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem par šādiem objektiem:

Nr.p.k.

Piena pārstrādes būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums

Iegādes gads

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Saņemtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Izlietotā kredīta (finanšu līzinga) summa (lati)

Kredīta (finanšu līzinga) procentu likme (%) iepriekšējā gadā

Samaksātā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa iepriekšējā gadā (izziņa) (lati)

Izmaksājamais atbalsts

procentu likme

summa (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)

Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Būves                  
1.                    
2.                    
3.                    
Kopā                  
Pavisam kopā                  

Apliecinu, ka visas iesniegumā minētās būves, tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums atrodas piena pārstrādes uzņēmuma īpašumā, ilgtermiņa nomā vai finanšu līzingā un pēc līzinga perioda beigām paliks piena pārstrādes uzņēmuma īpašumā. To apliecinu ar zemesgrāmatu apliecības kopiju (minēto dokumentu kopiju iegūšanai pilnvaroju atbildīgo institūciju).

Par minētajiem objektiem vēlos saņemt kredītprocentu daļēju kompensāciju arī turpmākos gadus līdz kredīta vai finanšu līzinga pilnīgai samaksai (vajadzīgo atzīmēt un, ja tiek izdarīta atzīme lodziņā "Jā", aizpildīt iesnieguma 2.daļu):

2.daļa

Provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa 20__.gadā

Nr.p.k.

Piena pārstrādes būves, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma nosaukums

Cena vai vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) (lati)

Piešķirtā kredīta (finanšu līzinga) apmērs

Provizoriskā kredīta (finanšu līzinga) procentu likme kārtējā gadā

Provizoriskā maksājamā kredīta (finanšu līzinga) procentu summa kārtējā gadā (lati)

līguma numurs, gads

summa (lati)

Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Būves          
1.            
2.            
3.            
Kopā          
Pavisam kopā          

3.daļa

Darījumu un maksājumu apstiprinošu dokumentu kopsavilkums

Objekta nosaukums

Pakalpojumu sniedzēja nosaukums

Darījumu apliecinoši dokumenti

Maksājumu apliecinoši dokumenti

Faktiskā summa (lati)

   

datums

numurs

datums

numurs

ar pievienotās vērtības nodokli

bez pievienotās vērtības nodokļa

               
               

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pielikumā pievienotie dokumenti atbilst oriģināliem.

(vārds, uzvārds, paraksts, datums)*

(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums)**

Piezīmes.

1.* Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2.** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministre L.Straujuma

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!